Daži svarīgi iemesli, kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Komentēt

Vai tu jau zini, uz kuru iecirkni dosies?

Visi ir dzirdējuši, ka tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas. Lielai daļai tomēr nav izpratnes, kas īsti tās par vēlēšanām, ko tur vēlēs un kas vispār notiek. To, par kuru no virzieniem un kandidātiem balsot, atstāsim jūsu pašu ziņā. Tomēr ir vērts apdomāt, kāpēc vispār piedalīties šajās vēlēšanās ir svarīgi.

Tas, kas notiek Eiropā, ietekmē arī mūs

Lai kā brīžam varētu šķist, ka mēs te rāmi dzīvojam savā nomalē un daudz kas uz mums neattiecas, tomēr esam saslēgti vienotā asinsritē ar pārējo Eiropu, un notikumi citās valstīs ietekmē arī mūs. Tas attiecas ne vien uz pienākumiem, tādiem kā migrācijas problēmu risināšana vai klimata pārmaiņas, bet arī iespējām, kuras vēlamies izmantot – sadarbības projektiem, fondiem, mūsu vai mūsu bērnu dzīvi un studijām ārzemēs. Vienkāršoti izsakoties: Eiropa ir daudzdzvokļu māja, un mēs mitināmies savā dzīvoklī. Ja vēlamies, lai mājā ir forši, netek jumts un ir tīra kāpņu telpa, mums visiem kopīgi jāpiedalās apsaimniekošanā. Pat tad, ja lielajā mājā mums ir tikai astoņi iemītnieki – eiroparlamentārieši.

Demokrātija ir vērtība, kas jāsargā un jāpraktizē

Neatkarīgi no tā, vai esi krasi liberālu vai izteikti nacionālu uzskatu pārstāvis, domājams, ka varam vienoties – scenārijs, kurā nav nākotnes izvēles iespēju, nav labs scenārijs. Ja arvien vairāk cilvēku izvairās no iespējas (un reizē arī atbildības) rūpēties par savu izvēļu un uzskatu paušanu demokrātiskā ceļā (tas ir, vēlēšanās), iespējams, var pienākt brīdis, kad šos uzskatus neviens vairs nejautās, jo kāds cits būs tos pieņēmis mūsu vietā. Kas faktiski arī notiek katrreiz, kad neaizejam uz vēlēšanām un pēcāk secinām, ka atkal iebalsoti kaut kādi mūlāpi.

Eiropa ir krietni mainījusies kopš iepriekšējām vēlēšanām

Iepriekšējās vēlēšanas noritēja 2014. gadā, kad Eiropa bija tikko sākusi atkopties no ekonomiskās krīzes. Tagad ekonomiskā izaugsme vismaz daļā Eiropas (un pie mums) ir atguvusies, taču Eiropu ir skārušas tādas lietas kā Krievijas un Ukrainas konflikts, starptautiskā migrācijas krīze, Brexit un vairāki nozīmīgi terorakti lielākajās Eiropas pilsētās. Mainījušās ir arī Eiropas attiecības ar ASV kopš Baraku Obamu nomainīja Donalds Tramps. Neatkarīgi no tā, kādi ir tavi uzskati par notiekošo un kurā lietu kārtības pusē tu nostājies, ir svarīgi rīkoties demokrātiski un organizēti, lai nākamajās vēlēšanās mūs sagaidītu mazliet labāka Eiropa un Latvija. Kā nekā, EP pārstāvju darbs ietekmē arī lietas šeit.

Pēc šīm vēlēšanām parlaments būs citāds

Kā liecina dažādas prognozes, pēc šīm vēlēšanām varētu nomainīties ap 60% no parlamenta deputātiem. Agrākajās vēlēšanās šis procents bija mazāks, kas nozīmē – iepriekšējā sasaukuma deputāti būs mazākumā. Tādēļ ir ļoti svarīgi balsot par kandidātiem, kuru pārliecība saskan ar tavējo, citādi pēc šīm vēlēšanām ir arī iespēja pamosties pavisam nepatīkamā Eiropā. Un to mēs negribam. 

EP ir padarījis šādas tādas labas lietas

Lai arī šķiet, ka tie eiroparlamentārieši tikai tur sēž un saņem naudu par neko, iepriekšējais EP sasaukums ir paveicis dažas labas lietas, kuras ietekmē arī mūs. Nu, piemēram:

  • Likums par datu viesabonēšanu ārzemēs (roaming) – tagad internetu vari izmantot par tādām pašām cenām kā mājās. Visi, kas nesen ir ceļojuši ārpus ES, apliecinās, cik forša un ekonomiska lieta šī ir!
  • Bišu glābšana – EP pērn aizliedza izmantot pasaulē bieži izmantotas kukaiņu indes, rūpējoties par bišu populācijas saglabāšanu.
  • Zivju glābšana – līdz šī gada sākumam zvejnieki negribēto zivju lomu (pārsniegtu kvotu vai nepareizo zivju sugu dēļ) varēja mest atpakaļ jūrā. Tagad zvejniekiem jāsaglabā visas zivis, lai veicinātu pārtikas atkritumu mazināšanu un saprātīgāku zvejošanu
  • Slavenais GDPR – personas datu aizsardzības regula. Lai arī daudzi uzņēmumi spļauj zilas liesmas par šo direktīvu (un tas ir saprotami, jo tik milzīgas pārmaiņas grūti ieviest ātri), tomēr privātpersonām šis nozīmē daudz. Ārpus ES dažādi uzņēmumi, tostarp Facebook, turpina nesankcionēti ievākt personas datus par pakalpojumu pircējiem. Eiropā tas vairs neiet cauri.
  • Vides aizsardzība un “maisiņš nevaig” – 2015. gadā pieņemtā vienošanās paredz pakāpenisku atteikšanos no vienreiz izmantojamajiem plastmasas maisiņiem un maksas maisiņu ieviešanu lielveikalos. Daļai pircēju ieradumu maiņa sagādā zināmas neērtības, tomēr neaizmirsīsim, ka tie izlietotie maisiņi paliek tepat pie mums Latvijā, nevis brauc uz kādu mistisku Eiropas vietu. Un mēs taču gribam dzīvot tīrā vidē, vai ne?

Jaunajam Eiroparlamentam ir potenciāls ieviest tikpat labas un vēl labākas vietas, ja katrs savā valstī ievēlēsim sakarīgus kandidātus. Mums tādi ir paredzēti astoņi. Tik daudz taču mēs varam, vai ne?

SVARĪGI:

Ja nezini absolūti neko par EP kandidātiem Latvijas pusē, dodies uz Centrālās Vēlēšanu komisijas mājas lapu un izpēti kandidātus un viņu pieteikumus. Labs vēlētājs ir informēts vēlētājs!

Ja nezini, kur tev jābalso, tad vari to noskaidrot ŠEIT. Līdz 7. maijam vēl vari paspēt arī nomainīt vēlēšanu iecirkni, ja CVK piešķirtais tev neder!

Vēlēšanas noritēs 25. maijā. Taču, ja tajā dienā nekādi netiec, vari nobalsot jau iepriekš 23. un 24. maijā. Esi atbildīgs un nepalaid garām iespēju.

Tiekamies vēlēšanās?

 

Avoti: 1, 2, 3


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru