Pasaules Dabas fonds ar mīlīgu video aicina neēst Baltijas mencas

Komentēt

Tam ir arī diezgan svarīgs iemesls.

Pasaules Dabas fonds nupat Eiropā un arī Latvijā nācis klajā ar iniciatīvu, kas aicina iedzīvotājus neēst zušus un mencas. Šķiet tāda jocīga un ne pārāk sakarīga iniciatīva? Skaties video! Ja parādīsi šo bērniem, kopā dungosiet visu dienu, mēs apsolām:

Iemesls iniciatīvai ir ļoti svarīgs: Baltijas jūrā kritiski samazinās mencu skaits. Un satraucoši tas ir ne tikai tāpēc, ka gardā zivs izzudīs un mums vairs nebūs, ko likt galdā svētkos, bet gan tāpēc, ka mencai ir ļoti būtiska loma Baltijas jūras tīrībā. Proti, mencas apēd mazās zivtiņas, kuras barojas ar planktonu. Neapēstais planktons tad nu centīgi ēd aļģes un tādējādi piedalās Baltijas jūras attīrīšanā, kas nozīmē – mums ir daudz tīrāka jūra, kurā peldēties. Jo aļģu Baltijas jūrā jau tagad ir par daudz. Tīra jūra – forši? Forši! Tomēr šis īsti nestrādā, ja mēs turpinām piedrazot ūdeņus, kas nonāk jūrā, un apēst visas mencas. Nesen publicētais Starptautiskās jūras pētniecības padomes  (ICES) ziņojums teic, ka mencu populācijas stāvoklis Baltijas jūrā ir kritisks, un principā, lai kaut ko darītu lietas labā, nākamajā gadā vajadzētu aizliegt mencas zvejot vispār. Šobrīd mencas nārsto ļoti jaunas un vairs nesasniedz lielus izmērus, kā dēļ zvejnieki nereti nozvejoto lomu sagāž atpakaļ jūrā. Kas šķiet pilnīgs vājprāts, ja godīgi. Un vispār siļkei sāk klāties līdzīgi. 

Praktiskais latvietis iebildīs, ka nav taču, ko ēst! Tomēr viss nav tik ļauni – mencas dzīvo arī Barenca un Norvēģu jūrā, kur tām klājas daudz labāk, un vispār ir arī citas tā sauktās baltās zivis. Skaidrs, ka pašu menca visgaršīgākā, bet ar dakšiņu izrakt kapu tīrai Baltijas jūrai taču nebūtu prātīgi, vai ne?

Līdzīga nelaime piemeklējusi arī Eiropas zuti. Rijīgie eiropieši tā populāciju pēdējos 30 gados samazinājuši par 95%. Respektīvi, apēsti ir gandrīz visi zuši! Turklāt, zušus ir briesmīgi grūti pavairot – tie nārsto vienā vienīgā vietā pasaulē, un vienīgais veids, kā iegūt zušus audzētavās, ir noķert zušu mazuļus brīvā dabā un tālāk jau izaudzēt līdz lieliem īpatņiem. 

Tāpēc – esam drusku mazāk gardēži un drusku vairāk piedomājam pie tā, ko likt galdā! Lai neapjuktu visā sarežģītajā situācijā, pieejams arī zivju gids. Tas ir ļoti foršs un pārskatāms resurss, kur aprakstīta katras zivs "drošības pakāpe" – dažas zivis var ēst bez bažu, citas – tad, ja tās nākušas no noteiktām valstīm. Vēl dažas ieteicams neēst nemaz, ja esi dabas draugs. Nu, piemēram:

Tas viss var šķist piliens jūrā (burtiski), tomēr doma par to, ka mūsu mazbērniem nebūs ne zivju, ne tīras jūras, nešķiet patīkama. Varbūt saņemamies un liekam mencu mierā?

Avots: 1, 2


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru