9 lietas, ko skriešana var iemācīt par dzīvi

Komentēt

Un skriet nemaz nav obligāti.

Daži no mums skrien daudz, citi ir pamēģinājuši, bet kāds ir svēti nosolījies, ka skriešana jau nu būs pēdējais, ko darīt. Tomēr skriešana nav tikai sports, tai ir daudz kopīga ar citām lietām dzīvē. Un, starp citu, kamēr laiks ir silts, uzvelc botas un pamēģini. Varbūt tev iepatiksies!

 

1. Tu esi stiprāks nekā tev šķiet.

Tu esi stiprāks nekā tev šķiet.
Ķermenis un gars ir spējīgi uz neticamām lietām – piemēram, izturēt maratonu 42 kilometru garumā. Vai 42 gadus laulībā. Kad iedomājies par pašu grūtāko pārbaudījumu, ar ko tev nācies saskarties, atceries, ka toreiz taču tiki galā.
Komentēt

2. Nepareizi sadalot slodzi, tev nekas lāga neizdosies.

Nepareizi sadalot slodzi, tev nekas lāga neizdosies.
Skrējējiem ir tāds teiciens – ieskriet sienā. Tas notiek tad, kad ķermenis ir pārsniedzis spēku izsīkuma robežu un tam ir beigušās būtiskas barības vielas. Tā notiek, ka slodzi aprēķina nepareizi un pārcenšas. Tieši tāpat gadās dzīvē – pārvērtē savas spējas, un riskē nokļūt lielās ziepēs. Un, pats galvenais – vienmēr izgulies. Tikai tie, kas rūpējas par sevi, finišē veseli un priecīgi.
Komentēt

3. Ja tu nemēģināsi, tevi gaida 100% neveiksme.

Ja tu nemēģināsi, tevi gaida 100% neveiksme.
Kanādiešu hokejists Veins Greckis (tas, kas bildē) šo ir pateicis vislabāk – visi tie metieni, kurus tu neesi izdarījis, ir 100% netrāpījuši. Ja neesi apņēmies kaut ko izdarīt, tad neizdarīsi arī. Bailes no neizdošanās ir viena no briesmīgākajām fobijām, ar kuru cilvēki sirgst, un varbūt tieši tā tev traucē gūt panākumus dzīvē (pilnīgi velti, protams).
Komentēt

4. Pēc katra kalna seko skrējiens lejup.

Pēc katra kalna seko skrējiens lejup.
Gadās, ka skrienot kalnā, kājas kļūst smagas kā svina spaiņi, trūkst elpas un ļoti gribas padoties. Ja tiksi tam pāri, drīz trase tevi atalgos ar skrējienu lejup no kalna, kad viss šķiet viegls, vienkāršs un patīkams. Tu sapratīsi, ka kāpiens ir bijis tā vērts, kad atvilksi elpu kalna virsotnē.
Komentēt

5. Svarīgs ir pats ceļš, nevis galamērķis.

Svarīgs ir pats ceļš, nevis galamērķis.
Jā, šķērsot finiša līniju ir kaifs, it īpaši tāpēc, ka parasti tai seko pusdienas. Taču pats process ir vēl svarīgāks – tas tev māca, kā nākamreiz uzlabot rezultātu vai vēlreiz atgādinās, ka esi spējīgs tikt galā ar grūtībām.
Komentēt

6. Ja tas būtu vienkārši, to darītu visi.

Ja tas būtu vienkārši, to darītu visi.
Jau tas vien, ka tu piedalies pārbaudījumos, padara tevi stiprāku.
Komentēt

7. Mums visiem ir kaut kas kopīgs.

Mums visiem ir kaut kas kopīgs. rigasmaratons.lv
Katram skrējējam ir savs iemesls, kādēļ viņš skrien. Arī temps, laiks un mīļākā distance mēdz atšķirties. Taču viņus visus vieno mīlestība pret skriešanu. Viss kā dzīvē.
Komentēt

8. Vecums ir tikai cipars.

Vecums ir tikai cipars.
Vecākajam maratona finišētājam ir 101 gads. Vai tev joprojām šķiet, ka tu ar savām pāris krunciņām esi par vecu, lai darītu to, ko sirds kāro?
Komentēt

9. Elpo.

Elpo.
Ieelpa, izelpa. Ieelpa, izelpa. Tā arī ir visa dzīve.
Komentēt

 

 Sagatavots pēc insider.pro materiāliem.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru