1. Agrajos padomju gados varas attieksme pret Jāņu svinēšanu bija visai pielaidīga - tika nolemts, ka atļaujot tos atzīmēt - notiks pielabināšanās tautai.

2. Patiesībā notika mēģinājumi to radīt par padomju tradīciju.

3. Piemēram, Līgo dziesmas tika piemērotas varai draudzīgiem vēstījumiem. Kā šī - "Mūsu draugi Vjetnamieši... Līgo... Līgo..."

4. Kā arī šī - par sliņķiem un slaistiem, kas ražo brāķa mantas. Skan ļoti, ļoti dīvaini.

5. 1950. gadā Līgo svētkus izņēma no oficiālo svētku dienu saraksta, tajos bija jāstrādā. Pēc Staļina nāves pakāpeniski un neuzkrītoši svētku svinēšana atjaunojās.

6. Taču visabsurdākais bija Arvīda Pelšes (attēlā) laiks 1960. gadu pirmajā pusē - tolaik Jāņi Latvijā kļuva par pilnīgu tabu.

7. Aizliedza ne tikai pašus svētkus, bet visu, kas saistīts ar "līgo" un "jāņiem". Piemēram, jāņogas bija jāsauc par sarkanajām upenēm, bet jāņtārpiņš - par spīgulīti. Brīvāka atmosfēra sākās tikai sešdesmito gadu beigās, kad Pelše pārcēlās uz Maskavu.

8. Ap Līgo svētku laiku alus dzeršanu uzskatīju par kaut ko ļoti aizdomīgu. Labāk neriskēt!

9. Padomju laikā aizsākās riepu dedzināšanas tradīcija.

10. Šī paraža tik ļoti iesakņojās, ka tikai deviņdesmito gadu beigās cilvēki sāka apjaust, cik videi kaitīgs un neglīts ir šis pasākums.

11. Lūk, klasiska Līgo aina no 1970. gadiem.

12. Dīvaina tradīcija aizsākās 1970. gados un bija dzīva visus astoņdesmitos gadus - pirms Līgo svētkiem tirgū pārdošanā vienmēr parādījās papīra meksikāņu sombrero.

13. Un kreppapīra cepures.

14. Lūk, šādas bija visās mājās.

15. Arī ukraiņu tradicionālās galvas rotas jeb kokošņiki no kreppapīra. Tie, kuri dzimuši astoņdesmitajos gados, noteikti atceras!

16. Bija pieejami arī latviskāki papīra kroņi.

17. Šīs galvas rotas īpaši iekāroja bērni. Bet Latvijai patriotiskie vecāki nereti atteicās saviem bērniem šīs krāsainās, padomiskās lietas pirkt. Un tad bija tracis! Jo mazie jau nesaprata, kāpēc. 

18. Bet tik traki nebija - tirgū varēja iegādāties arī, piemēram, ozolzaru vainagus.

19. Tuvojoties Atmodas laikam latvieši arvien sparīgāk sāka svinēt Jāņus, dziedāt dziesmas un ievērot senlatviešu tradīcijas.

20. Līgo svētku atzīmēšana visu padomju laiku bija klusāks vai skaļāks protesta veids pret pastāvošo varu.