15 Latvijas dārgumi, kuri ir iekļauti UNESCO sarakstā

Lietas un vietas, kuras ir kļuvušas par Latvijas nacionālā kultūras mantojuma neatņemamo daļu.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) apvieno 195 valstis. Latvija tai pievienojās 1991. gadā.

Objekti, kur ir iekļauti UNESCO sarakstā, rada interesi visiem pasaules iedzīvotajiem. Unikāli dabas un kultūras mantojumi liek brīnīties par planētas un cilvēces iespējām.

UNESCO pasaules mantojuma saraksts ir starptautisks līgums par kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, saglabāšanu un popularizēšanu. Savukārt katra organizācijā iekļautā valsts veido arī savu mantojuma nacionālo sarakstu un tikai tajā iekļautās vietas turpmāk var pretendēt uz starptautisko UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu. Latvijā tādi ir vairāk.

Palūkojies, kādi UNESCO atzītie dārgumi slēpjas Latvijas robežās.

1. Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā

kuldiga.lv

Pasaules mantojumā ir iekļauti objekti, kuri ģeogrāfiski ir saistīti ar Ventas ieleju: Kuldīgas vecpilsēta, Kuldīgas pils uzkalns, Kuldīgas pils un Ventas kanāls.
Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā veido dažādu vēsturisko periodu slāņus un tā ir saglabājusi izcilu autentiskuma pakāpi.
Vecpilsētā ir iespējams ieraudzīt visdažādāko laiku mantojumu. Tur uzturējās hercogi un karaļi, bet, būdama par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu, tā saglabājusi valdnieku periodu ietekmi, un tautā tā nereti tiek saukta par mazo Venēciju.

Kopš 2011. gada Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā ir UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Lasi šeit.
2 komentāri

2. Daugavas loki

visitdaugavpils

Dabas parks, kurš atrodas Latgales dienvidaustrumos, tika izveidots 1990.gadā ar mērķi saglabāt unikālās dabas un kultūras vērtības. Daugavas loki kalpojuši arī kā robeža starp laikiem un cilvēkiem – starp baltiem un somugriem, Livoniju un Polijas-Lietuvas valsti.
Daugavas upes raksturīgie loki veidojušies apmēram pirms 13-15 tūkstošiem gadu, un vieta ir unikāla ar retu augu un dzīvnieku sugu populāciju.

Daugavas loki šobrīd atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Lasi šeit.
Komentēt

3. Latvijas Centrālās padomes memorands

unesco.lv

Vēsturisks dokuments, kuru Otrā pasaules kara laikā (1994. gadā) parakstīja 189 Latvijas politiķi un kultūras darbinieki, riskējot ar savu dzīvību. Tas deklarēja nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un izveidot Latvijas valdību.
Memorands bija aicinājums atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret draudošo atkārtotu padomju okupāciju.

2009. gadā tas tika iekļauts UNESCO programmas Pasaules Atmiņa nacionālajā reģistrā.

Lasi šeit.
2 komentāri

4. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Juris Urtāns

Labi saglabājies kultūras mantojums un liecība par senu ziemeļnieku un vikingu radīto dzīvesvietu. No 6. līdz 8. gadsimtam te atradās lielākā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija Baltijā. Ieceļotāji no Gotlandes un Zviedrijas iekšzemes savu apmetni ierīkoja Ālandes upes krastā.

Šobrīd Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Lasi šeit.
Komentēt

5. Pieminekļu valdes ekspedīcija

Pieminekļu valdes 1924.-1931. gada ekspedīciju 802 fotonegatīvu stikla plates ir vienīgais autentiskais, unikālais un neaizstājamais liecību kopums, kas atspoguļo latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta 30tajos gados.
Tas ataino zudušu kultūrrealitāti, veidojot kvalitatīvu, objektīvu un ļoti nozīmīgu vizuālo izziņas avotu par senajām latviešu arodu prasmēm, kuras līdz mūsdienām gandrīz nav saglabājušās.

Tā ir iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

Lasi šeit.
Komentēt

6. Sibīrijā rakstītās vēstules

Latvijas Avīze

Vēstules uz bērza tāss rakstītas Sibīrijā - ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās. Tās laikā no 1941. līdz 1956. gadam saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri bija arestēti par pretpadomju uzskatiem vai izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām vai nevēlēšanos stāties kolhozā.

Kopš 2009. gada uz tāsīm rakstītās vēstules iekļautas UNESCO reģistrā.

Lasi šeit.
Komentēt

7. E. Krauca fotonegatīvu kolekcija

atmina.unesco

Kolekcija ir unikāla un neaizstājama vēsturiskā notikuma - Ķeguma spēkstacijas celtniecības - hronoloģisks atainojums un 20. gadsimta fotogrāfa E. Krauca profesionālās darbības izcils piemērs.
Ievērojamais latviešu kinooperators un fotogrāfs E.Kraucs (1898-1977) no 1936.-1940.gadam regulāri 1-2 reizes nedēļā veica Ķeguma spēkstacijas celtniecības fotofiksāciju. Ķeguma spēkstacija ir 20. gadsimta pirmās puses lielākais energoobjekts Baltijā un Ziemeļeiropā - unikāla inženiertehniska būve.

Kolekcija ietver 1736 negatīvus uz stikla pamatnes, un tā ir izcīnījusi vietu UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.

Lasi šeit.
Komentēt

8. Raiņa un Aspazijas sarakste

unesco,lv

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā mūžā. Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste aptver hronoloģiski plašu Latvijas vēstures posmu. Sarakstes saturs atklāj abu dzejnieku personiskās attiecības un radošo procesu.

Tā ir iekļauta UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.

Lasi šeit.
Komentēt

9. Rīgas vēsturiskais centrs

1997. gadā tas tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā vērtība ir saglabātā un samērā neskartā viduslaiku struktūra, jūgendstila piesātinājums un 19. gadsimta koka arhitektūras apvienojums, kas ir vienīgais vienkopus sastopamais šāda veida fenomens pasaulē.

Pasaules mantojuma sarakstā Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts kopš 1997. gada.

Lasi šeit.
Komentēt

10. Suitu kultūrtelpa

kulturaskarte.lv

Suitu kultūrtelpa ir unikāls Latvijas kultūras fenomens, kurā kompaktā teritorijā, vēsturiski luterisko apvidu ieskauta, gandrīz četru gadsimtu laikā katoļu baznīcas ietekmē mijiedarbojoties latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūrām ir izveidojusies un lielā mērā saglabājusies līdz mūsdienām.
To raksturo suitu sieviešu daudzbalsīgā dziedāšana, krāšņie tautas tērpi, tradīcijas, savdabīgā mentalitāte, suitu izloksne, bagātais dziesmu pūrs un ēdieni.

Suitu kultūrtelpa 2009. gadā tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Lasi šeit.
Komentēt

11. Strūves ģeodēziskais loks

2005. gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti 10 pasaules valstīs, tostarp Latvijā – Strūves ģeodēziskā loka punkti Jēkabpilī un Sestukalnā. Tie ir unikāli 19. gadsimta objekti astronomijas un ģeodēzijas zinātnes attīstībā, kas liecina par meridiāna un Zemes izmēru precizēšanas darbiem.

Iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopš 2005. gada.

Lasi šeit.
Komentēt

12. Baltijas dziesmu svētku un deju svētku tradīcija

LV100

Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija, kura Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21. gadsimtā.

2003. gadā UNESCO iekļāva Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Lasi šeit.
Komentēt

13. Dainu skapis

nozare.lv

2001. gadā Dainu skapis tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Tas ietver Krišjāņa Barona sakārtoto manuskriptu kopumu, kas atrodas paša redaktora plānotā skapī. Dainu skapī ir 268 815 lapiņas, uz katras lapiņas pierakstītas četras līdz astoņas tautas dziesmu rindas, kā arī mīklas, sakāmvārdi un citas piezīmītes.

Lasi šeit.
Komentēt

14. Baltijas ceļš

Delfi.lv

Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija – Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības 2009. gadā tika iekļauta UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā.
Baltijas ceļš starptautiski tika atzīts par solidāru rīcību mierīgā masu demonstrācijā, kura notika 1989. gada 23. augustā.
Tās laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās 600 km garā cilvēku ķēdē cauri trim Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Lasi šeit.
Komentēt

15. Latvijas Nacionālā bibliotēka

1999. gadā UNESCO dalībvalstis pieņēma rezolūciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības projektu, apliecinot, ka pasaulei nepieciešamas šādas starptautiski atpazīstamas daudzfunkcionālas vietas.

Līdzīgu UNESCO atbalstu ir saņēmis vēl tikai viens projekts — Aleksandrijas bibliotēkas būvniecība Ēģiptē.

Komentēt

Avots: unesco.lv