Vai ekoloģiskie produkti vienmēr tādi ir arī no vides viedokļa?

Komentēt

Izvēles un to ietekme uz planētu nav tik vienkāršas, kā pirmajā brīdī šķiet.

Daļa no mums ikdienā ļoti piedomā pie zerowaste dzīvesveida, šķirojot atkritumus un uz veikalu ejot ar savu burku. Citiem tas sevišķi nerūp, lai dzīvo plastmasas maisiņi! Bez morāles un pārgudrām pamācībām tomēr dažreiz gribas atgādināt, ka šī planēta ir vienīgā, kas mums ir, un reizēm izvēles, kas nāk tai par labu, ir gaužām vienkāršas un neprasa nekādus lielus ieguldījumus. Un vēl dažreiz ir tā, ka lieta, kas šķiet zaļam dzīvesveidam piederīga, tāda nemaz nav. Tāpēc labi būt informētam!

Sāksim ar to, ka apskatīsim, cik daudz ūdens resursu patērē tavs ēdiens. Latvijā tīrs dzeramais ūdens nav nekāda problēma, tomēr valstīs, no kurienes nāk tavs avokado vai banāns, tas var būt ļoti dārgs. Tātad:

Visvairāk ūdens uz kilogramu patērē liellopu gaļa – veselus 15 415 litrus uz kilogramu gaļas! Piecpadsmit ar pusi tūkstošu! Tas ir ļoti, ļoti daudz. Protams, te jāņem vērā, ka liellops parasti dzīvo pāris gadus, tādēļ ūdens patēriņš ir milzīgs. Pārsteidzošā kārtā ļoti alkatīgi ir arī rieksti – veselas 9 tonnas ūdens uz kilogramu riekstu. No gaļas produktiem dabai vissaudzīgākā ir vista – tai nepieciešami vien 4.3 tonnas ūdens uz kilogramu gaļas. Protams, absolūtie uzvarētāji ir dārzeņi – tiem vajag vien 322 litrus, kas arī šķiet traki daudz kilogramam tomātu vai kartupeļu. Pat ābolam vajag 70 litrus. Tie ir kādi 5 lieli ūdens spaiņi. Kafijas tasītei nepieciešami 140 litri. Diezgan daudz pret 300 ml gatavā dzēriena! 

Bet ar to viss vēl nebeidzas. Ūdens nepieciešams arī visādām neēdamām lietām, piemēram, apģērba ražošanai. Vienkārša kokvilnas T-krekla izgatavošanai nepieciešamas 2.7 tonnas ūdens, savukārt džinsiem – 10 tonnas jeb 10 000 litru ūdens. Un tad ir arī industriālās vajadzības, kas vispār patērē lielāko daļu no pasaulē izmantotā ūdens daudzuma. 

Vēlreiz – mēs Latvijā varbūt varam par ūdeni pārāk nesatraukties, jo mums ir ļoti paveicies (arī tāpēc, ka šeit nav malārijas odu un plēsīgu zvēru), taču visā pasaulē 844 miljoniem cilvēku nav pieejams tīrs dzeramais ūdens, un 2.3 miljardiem nav piekļuves tādām pašsaprotamām higiēnas lietām kā klozetpods un tekošs ūdens. Sasniedzot kritisko masu, viņu problēmas var kļūt arī par mūsējām. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūtu, 2050. gadā uz Zemes dzīvos gandrīz 10 miljardi iedzīvotāju, un viņiem visiem vajadzēs padzerties.

Un tad jau vēl ir arī izmešu jautājums. Pārtikas ražošana diezgan būtiski palielina CO2 izmešu daudzumu atmosfērā, respektīvi, no visiem izmešiem, kas rodas pasaulē, ceturtā daļa ir pārtikas ražošanas dēļ. Lielākoties vaina jāuzņemas govīm – to vēderos radušās gāzes ir patiešām nopietns faktors C02 piesārņojumā. Skan smieklīgi, ja nebūtu tik traki. Zinātnieki gan šobrīd strādā pie dažādām lopbarību modifikācijām, lai govīm vēderi tik traki nepūstos. Bet neba nu tikai govis ir tās vainīgās. Arī pārlieku intensīva lauksaimniecība augļu un dārzeņu ražošanā nereti ir pietiekami jaudīgs piesārņotājs. Te BBC lapā ir interesants kalkulators, kurš aprēķina izmešu nospiedumu tavai iecienītajai pārtikai. Tā, piemēram, ja 3x nedēļā ēdam banānu, rezultāts ir šāds:

Bet lūk, kādu iespaidu atstāj viens dienā izdzerts aliņš. It kā šķiet – nu kas tur tāds, viens aliņš! Tomēr resursi tā ražošanā tiek patērēti gana daudz. 

Jāteic, ka ūdens trūkums un izmeši nav vienīgās klimata problēmas. Tāda ir arī plastmasas piesārņojums uz sauszemes un okeānos. Daudzviet pasaulē patērētāji ir aicināti atteikties no plastmasas maisiņu izmantošanas, arī Latvijā ir šāda iniciatīva. Tomēr 2018. gadā veiktā pētījumā Dānijas Vides un Pārtikas ministrija secināja, ka bioplastmasas maisiņš atstāj vismazāko ietekmi uz vidi. Tiesa, pētījums neņem vērā plastmasas piesārņojumu jūrās un okeānos – no šī aspekta raugoties, plastmasas maisiņi ir vislielākais ļaunums, kāds vien ir. Tomēr iepakojumu var skatīt arī no ražošanas ekoloģijas viedokļa, iekļaujot izmešus, ūdens patēriņu, gaisa piesārņojumu, ietekmi uz klimata pārmaiņām... un te izrādās, ka vissliktākie ir auduma maisiņi! Ja pieņemam, ka bioplastmasas maisiņi tiek pārstrādāti otrreiz, kļūstot par miskastes maisiņiem, tad organiskās kokvilnas auduma maisus nepieciešams izmantot 20 000 reižu, lai tie sasniegtu tikpat zemu ietekmi uz vidi kā plastmasas maisiņš. Principā tie ir 54 gadi, ja maisiņu izmanto reizi dienā katru dienu. Vājprāts, ne?

Ironiski, ka organiskā kokvilna nav nemaz tik organiska, jo parastās kokvilnas maisiņam nepieciešamas vien 7000 lietošanas reizes jeb nedaudz vairāk kā 19 gadi, lai tas attaisnotu savu eksistenci. Respektīvi, ja 10 gadu vecumā sāksi uz bodi iet ar auduma maisiņu katru dienu un turpināsi to darīt līdz 30 gadu vecumam, būsi īsteni zaļi domājošs cilvēks. Lielisks plāns! Viena no nelaimēm kokvilnas gadījumā ir tā, ka kokvilnu ir grūti pārstrādāt otrreiz, jo pasaulē nav nemaz tik daudz uzņēmumu, kas ar to nodarbojas (vismaz salīdzinot ar plastmasas pārstrādi). Arī papīra maisiņi nav nekāds ideālais risinājums, jo, ja visi tagad pārietu uz papīra iepakojumu plastmasas vietā, mums nāktos izcirst ļooooti daudz mežu. Turklāt papīra iepakojumam joprojām nepieciešami lielāki ūdens un enerģijas resursi ražošanas procesā, salīdzinot ar nīsto plastmasas maisiņu.

Jebkurā gadījumā, kā norāda speciālisti, ar atteikšanos no maisiņiem vai jebkāda iepakojuma vispār klimatam vēl nebūs līdzēts. Svarīgi ir arī tas, ko tu dari ar pārējo dzīvesveidu. Tātad, ko darīt? 

Vides zinātnieki teic, ka maksimāla lietu vairākkārtēja izmantošana un videi saudzīgāku pārtikas produktu izvēle ir tas, kas var palīdzēt planētai, ja darām to visi kopā. Arī Pasaules Veselības organizācija atzinusi, ka ar 1-2 gaļas ēdienreizēm nedēļā ir gluži pietiekami. Tāpat situāciju stipri uzlabo vietējo produktu pirkšana (tā nāk par labu arī vietējiem lauksaimniekiem) un gatavošana mājās. Ja tev ir interese, tad šeit ir labi ieteikumi zaļāka dzīvesveida sākumam. Varbūt ir vērts pamēģināt ieviest kaut mazus uzlabojumus ikdienā? Jebkuras pārmaiņas tačusākas ar mazu soli.

Avoti: 1, 2, 3, 4.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru