7 mūzikas tipi, kas palīdz koncentrēties darbam un mācībām

Komentēt

Studentiem, biroju darbiniekiem un visiem, kas nevar saņemties.

Ikviens, kurš jebkad aizrautīgi dejojis pie spoguļa, dziedājis līdzi mašīnā vai spēlējis gaisa ģitāru, teiks, ka mūzika ir viena no foršākajām izklaidēm (un tā teiks gandrīz visi). Mūzika ir arī viena no brīnišķīgākajām mākslas formām, kas apiet valodas un konteksta barjeru un kļūst par piedzīvojumu jebkuram klausītājam. Tāpat mūzika var būt arī visnotaļ terapeitisks un nomierinošs, vai arī, gluži otrādi, enerģiju uzkurinošs pasākums. Zinātne teic, ka ar tās palīdzību var arī stimulēt radošo domāšanu un veicināt produktivitāti.

Atsevišķi mūzikas žanri palīdz smadzenēm mācīties jaunas lietas un procesēt informāciju. Citi palīdz koncentrēties un atslēgt fona trokšņus – sevišķi, ja tev jāstrādā lielā atvērtā tipa birojā bez iespējas nolīst savā kaktiņā. Lūk, ko tad tādu klausīties, lai darbi ietu no rokas?

1. Klasiskā mūzika

Šis nav nekāds jaunums – zinātne jau sen spriež, ka klasiskā mūzika palīdz cilvēkiem būt produktīvākiem un darīt darbus efektīvāk. Ir pat vesela teorija, saukta par “Mocarta efektu”, kas apgalvo, ka klasiskā mūzika stimulē smadzeņu aktivitāti. Amerikāņu psiholoģes Frensisas Rošeres (Frances Raucher) pētījumi ir arī apstiprinājuši, ka klasiskā mūzika paaugstina kognitīvās spējas testos ar figūrām un telpisku uzdevumu risināšanu. Tiesa, efekts nav ilgtermiņa un ilgst aptuveni 15 minūtes. Tomēr te arī jāpiebilst, ka šajā jautājumā nav veikti daudzgadīgi pētījumi un nav skaidrs, vai Mocarta klausīšanās ikdienā daudzu gadu garumā veicina intelekta attīstību. Katrā ziņā, par sliktu noteikti nenāk.

Daļēji šis efekts varētu būt izskaidrojams ar to, ka mūzikai nav vārdu, un tā veido enerģisku, pozitīvu, taču gana neitrālu fonu (ja vien neesi pamatīgs klasiskās mūzikas cienītājs, kurš grābj pie sirds Baha kantātes laikā). Vairumā gadījumu klasiskā mūzika ir visnotaļ nomierinoša un relaksējoša, kas palīdz koncentrēties veicamajam uzdevumam. Interesanti, ka šis efekts iedarbojas ne tikai uz cilvēkiem – Lesteres Universitātes pētnieki 2001. gadā atklāja, ka arī govis dod vairāk piena, ja tām regulāri atskaņo klasiskos skaņdarbus.

 

2. Dabas skaņu mūzika

Šo, iespējams, ir nedaudz dīvaini saukt par mūziku, taču tas ir tāds vesels žanrs – lietutiņa, viļņu vai putnu čalu skaņas, apvienojumā ar liegu arfas vai flautas dūdošanu. Rūdītiem metālistiem, iespējams, nederēs, taču ieteikums nav bez pamata. Tā, piemēram, Renselāras Politehniskā institūta (Rensselaer Polytechnic Institute) pētnieki ir noskaidrojuši, ka dabas skaņas uzlabo garastāvokli un koncentrēšanās spējas, un kopumā pētījuma dalībnieki bija priecīgāki, ja darbam fonā skanēja dabas mūzika. Tiesa, arī te vēlams pieturēties nomierinošai, stresu mazinošai izvēlei – lietum, tekošam ūdenim, jūras šalkoņai. Putnu un džungļu zvēru skaņas var izrādīties pārāk spalgas un traucējošas – tu negribi sajaukt visus rēķinus tikai tamdēļ, ka austiņās pēkšņi iebrēcas kakadu vai nogrand pērkons.

Dabas skaņas, kas ir mūsu normālās dzīvotnes sastāvdaļa, “izslēdz” tādus traucējošus trokšņus kā cilvēku sarunas vai klaviatūras taustiņu klišķēšanu. Līdz ar to ir vienkāršāk koncentrēties darāmajam, jo nav jādomā par kolēģi, kas neprot rakstīt un skaļi knābā klaviatūru ar 2 pirkstiem.

 

3. Kino mūzika

Skan nedaudz komiski, tomēr kino mūzika var būt ļoti iedvesmojoša un likt saņemties negribētam darbiņam, jo visu padara mazliet episku (neatrodot labāka apzīmējuma). Nu, iedomājies, dokumentu kopēšana uzreiz kļūst daudz iespaidīgāka, ja fonā skan Neiespējamās misijas tituldziesma. Grandioza un orķestrāla kino mūzika spēj jebkuru garlaicīgu pienākumu pārvērst par varoņdarbu. Viens skaņu celiņš, un tava atskaite maina pasauli!

Tiesa, kino mūzika mēdz būt dažāda, tāpēc ieteicams tomēr izvēlēties tādu, kas nav pārāk rāma un depresīva. Pozitīva un garastāvokli uzlabojoša mūzika noteikti būs daudz labāka izvēle darba laikam.

 

4. Datorspēļu mūzika

Šis var šķist pārsteidzoši, tomēr reizēm arī video spēļu mūzika var būt labs darba vai mācību muzikālais pavadījums. Iemesls ir vienkāršs – ikviens spēles elements parasti tiek veidots tā, lai maksimāli pastiprinātu klātbūtnes pieredzi un ļautu pilnībā iegrimt spēlē (respektīvi, koncentrēties tikai tai), tādēļ arī tās mūzika var būt produktivitāti veicinoša lieta. Spēlē parasti jāveic dažādi domāšanas uzdevumi un jāpieņem lēmumi – viss kā darbā.

Parasti datorspēļu mūzikai nav vārdu vai vokāla, tā ir arī gana ātra un dinamiska, lai uzturētu enerģijas līmeni. Spēļu veidotājiem parasti ir gana daudz resursu, lai izveidotu tam piemērotāko muzikālo pavadījumu. Ja tieši koncentrēšanās spējas, nevis stress ir tavs klupšanas akmens darbā, tad, iespējams šis būs labs risinājums. Šis un aizvērts feisbūks un tviteris.

 

5. Mūzika ar specifisku tempu – 50 līdz 80 sitieniem minūtē

2013. gadā britu kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, klīniskā psiholoģe Emma Greja sadarbojās ar straumēšanas platformu Spotify, lai pētītu mūzikas ietekmi uz mācīšanos. Pētījumā viņa noskaidroja, ka mūzika ar tempu 50-80 sitieni minūtē palīdz smadzenēm nonākt alfa stāvoklī.

Alfa stāvoklis ir tāda lietu kārtība smadzenēs, kad smadzeņu viļņi kļūst lēnāki un mēs paši līdz ar to – mierīgāki, atslābinātāki, atvērtāki un mazāk skeptiski. Zinātnieki šo stāvokli saista ar iztēli, atmiņu, intuīciju un spēju domāt radoši (lai neteiktu – filosofiski), lai rastos dažādi “eureka!” brīži – tie, kuros pie mums atnāk izcilas jaunas idejas. Dr. Grejas prāt, alfa stāvokli var palīdzēt izraisīt jau pieminētā tempa mūzika. Psiholoģe gan piebilst, ka tādu jaunu lietu apgūšanai, kur svarīga loģika un matemātiskā domāšana, klasiskā mūzika būs piemērotāka.

6. Tava vismīļākā mūzika

Lai arī daži apgalvo, ka šis ir taisnākais ceļš uz izgāšanos, jo mīļāko mūziku gribas pagriezt skaļāk un dziedāt tai līdzi, nevis darīt darbus, pastāv uzskats, ka garlaicīgu un negribētu darbu gadījumos tā var būt labs motivators. Iemesls ir vienkāršs – mīļākā mūzika pamatīgi uzlabo garastāvokli.

Maiami Universitātes pētniece Terēza Lesjuka (Teresa Lesiuk) ir noskaidrojusi, ka mīļākā mūzika ir īpaši svarīga tiem, kas par savām darba prasmēm nav pilnībā pārliecināti (kas gadās ikvienam no mums, darot kaut ko jaunu). Tie pētījuma dalībnieki, kas klausījās sev tīkamu mūziku, ātrāk pabeidza uzdevumus un nāca klajā ar oriģinālākām idejām nekā pārējie – galvenokārt tāpēc, ka jutās priecīgāki un enerģiskāki. Kādā citā pētījumā tika noskaidrots, ka mīļākā mūzika ļauj mazāk uztvert spriedzi, liekot klausītājam justies mierīgākam un pārliecinātākam. Tiesa, arī šeit ir atkāpe – patīkamā mūzika nedrīkst būt pārāk straujā tempā vai ar vārdiem, kuri ļoti novērš uzmanību (jau minētais stāsts par dziedāšanu līdzi) – iespējams, Raimonda Paula popūrijs nebūs labākā izvēle grāmatvedības atskaites pabeigšanai. Toties tā būs izcila, darot vienveidīgas, garlaicīgas lietas, kuras pašas par sevi nav pārāk ieinteresētas. Šo apstiprinās visas mājsaimnieces – nav labāka fona par pastulbu popmūziku, ja uzdevums ir kārtīgi iztīrīt māju.

7. Baltais, pelēkais, rozā vai kāds cits troksnis

Šo ir nedaudz grūti nosaukt par mūziku, taču vienkāršības labad paliksim pie šī apzīmējuma. Daži cilvēki vēlas izslēgt fona trokšņus, taču nevēlas nekādu muzikālu uzmanības zagli fonā. Šādos gadījumos baltais troksnis var būt viena no izvēlēm. Lai arī studentu vidū klīst baumas, ka baltais troksnis palīdz mācīties un atcerēties informāciju, pētījumi to īsti nav apstiprinājuši. Tas, ko troksnis dara – neitrālā veidā maskē citus trokšņus. Tiesa, ar balto troksni nevajag aizrauties: pēdējo gadu pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka regulāra šī trokšņa klātbūtne rada izmaiņas centrālajā nervu sistēmā, konkrētāk tajā daļā, kas saistīta ar dzirdes uztveri – dzīvniekiem samazinās spēja atfiltrēt nevajadzīgu audiālu informāciju, un smadzenēm nepieciešams vairāk laika, lai procesētu informāciju no dažādiem skaņas signāliem. Kas nav sevišķi labs efekts dinamiskā pilsētvidē. Tomēr, ja šis troksnis netiek izmantots bieži un palīdz svarīga darba padarīšanā, tas noteikti nodarīs mazāku kaitējumu nekā stress.

Jā, un vēl kas – lai arī vairumam mūzika ļoti palīdz ikdienas darbos, ir cilvēki, kuriem nepieciešams klusums, lai spētu strādāt un koncentrēties. Tiem, kas strādāt mūzikas pavadījumā nav raduši, jebkurš skaņdarbs vai dziesma būs traucējošs, un to vajadzētu respektēt. Tādēļ birojos labu attiecību vārdā, iespējams, labāk izvēlēties klausīties mūziku austiņās. Turklāt, tā neviens neuzzinās, ka tavas darbspējas krietni uzlabo simtreiz pēc kārtas noklausīta Baby Shark.

Avoti: 1, 2, 3, 4.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru