Černobiļas stāsti ir traģiski un skumji. Tomēr tādi tie lielākoties ir cilvēku pasaulē. Dzīvnieku un savvaļas dabas pasaulē ir mazliet citādi. Lai arī sākotnēji no milzīgajām radiācijas devām cieta gan vietējā flora, gan fauna, pēdējos gados zinātnieki ir atklājuši, ka daudzām dzīvnieku un augu sugām tīri labi patīk dzīvot vietā, kur cilvēks nenāk traucēt. Un arī ar radiāciju tās kaut kā tiek galā.
2015. gadā zinātnieki atklāja, ka aizliegtajā zonā ap Pripeti ir daudz vairāk dzīvnieku, nekā bija pirms katastrofas.
Komentēt
Lūk, piemēram, slavenā Černobiļas lapsa Saimons.
Bērziņš aug ēkas 8. stāvā. Daba vienmēr atrod veidu, kā izdzīvot.
Kā Pripete izskatījās agrāk un tagad. Viennozīmīgi ir zaļāks!
1990-to gadu vidū biologi aizliegtajā zonā ieviesa gandrīz izmirušos Prževaļska zirgus. Zirgiem tur klājas labi – neviens netraucē. Tie brīvi dzīvojas pa teritoriju, fonā redzams reaktora sarkofāgs.
Černobiļas rezervāts, kā to dēvē, ir mājas 70% no visām Ukrainā mītošajām putnu sugām.
Tie sastopami gandrīz visur, izņemot piesārņotākās teritorijas.
To dēvē par lielāko eksperimentu cilvēces teritorijas atgriešanā dabai.
Rezervātā ļoti patīk arī lāčiem, vilkiem, bizoniem un citiem lielajiem dzīvniekiem.
Nereti tiek manīts arī Eiropas lielais kaķis lūsis. Savukārt vilku populācija teritorijā ir 7x lielāka nekā ārpus tās.
Arī augu valstij nav ne mazāko iebildumu vairs neredzēt cilvēkus.
Viss burtiski zaļo.
Atmiņas par kādreizējo industriālo teritoriju pamazām pazūd mežā.
Gluži tāpat kā kādreizējās kārtīgās ielas.
Tiesa, mainās visa ekosistēma. Piemēram, Sarkanā meža jauno koku audze ir pielāgojusies dzīvei ar radiāciju, toties to lapu komposts ir mazāk skābs. Tātad, mainās arī mikroorganismu vide apkārtnē.
Taču augi un dzīvnieki piemērojas jaunajiem apstākļiem un dzīvo nost. Evolūcija acu priekšā.
Tiesa, vispiesārņotākās zonas daba joprojām pārņem slinki. Radiācijas devas joprojām ir lielas.
Ja aizmirst par baiso traģēdiju, izskatās pat mīlīgi.
Kādreiz un tagad.
Enerģētiķu pilsētiņu gandrīz vairs nemana.
Mierīgā zaļumā aizaug ēkas.
Un aizaug arī vilcienu sliedes – te jau sen neviens nebrauc un vēl ilgi arī nebrauks. Iespējams, nekad.
Šīs tagad ir dzīvnieku mājas. Un kaut kādā ziņā tas šķiet labi un pareizi.
Vērts izlasīt
Komentāri
Šim rakstam vēl nav komentāru
