11 svarīgas lietas, ko teikt bērniem katru dienu

Komentēt

Mums ir iespēja nākamo paaudzi izaudzināt mazliet laimīgāku.

Vecāku būšana ir sarežģīta. Nav nekādas skaidrības, neviens nedod sakarīgu rokasgrāmatu, un viss darbojas “mēģini un kļūdies” režīmā. Varbūt ar kādu trešo un ceturto jau ir skaidrs, ko darīt, bet cik kļūdu un sirmu matu gan nav piedzīvots līdz tam!

Tomēr dažreiz psihologi nāk talkā ar ieteikumiem, kas var palīdzēt ja ne vecākot veiksmīgāk, tad vismaz apjaust, ka neesi šajā neizpratnē viens. Un, iespējams, var mācīties no citu kļūdām un ieteikumiem. Tā divi tēti, Patriks Koulmens, fatherly.com redaktors, un pusaudžu motivācijas eksperts Daniels Vongs dalās ieteikumos par to, ko teikt bērnam, lai viņa pieslīpēšanās pasaulei noritētu vieglāk un veiksmīgāk. Un arī – lai vecāki varētu gulēt mierīgāk.

1. Tava trenēšanās atmaksājas.

Bērniem ir svarīgi dzirdēt, ka tu novērtē viņu centienus nemitīgi kļūt labākiem (un viņi tiešām cenšas!) tā vietā, lai uzkarinātu viņiem birku, piemēram, “tu esi tik gudrs”. Nereti bērniem ir grūti saskatīt jēgu lietu atkārtošanā un trenēšanā – ne vienmēr tas ir interesanti, ļoti bieži tas ir grūti, un, kā ikviens cilvēks (tostarp pieaugušie), viņi mēdz pamanīt to, ka citiem sanāk labāk. Ja dosi bērnam atgriezenisko saiti par to, cik ļoti viņš ir uzlabojis prasmes, mazais cilvēks būs motivētāks tā arī turpināt.

2. Es nezinu.

Pieaugušie parasti tiek novērtēti kā tādi, kas prot visu, var visu un zina visu. Tomēr, jo ātrāk bērns sapratīs, ka arī pieaugušais ir tikai cilvēks, jo vieglāk būs visām iesaistītajām pusēm (arī vecākam, kuram vairs nav jābūt par Dieva vietnieku zemes virsū). Bērnam ir svarīgi saprast, ka nezināt visu – tā ir normāla lietu kārtība. Vēl jo vairāk, nezināmo atbildi jūs varat noskaidrot kopā! Un tas būs gan sakarīgi, gan interesanti, gan izzinoši pavadīts laiks, ko bērns, visticamāk, neaizmirsīs.

3. Vai tā tiešām ir?

Lai arī šķiet, ka pieaugušie ir vecmeistari negatīvu paš-apzīmējumu paušanā, arī bērni jau no agrīna vecuma iemācās ļauties šaubām un neticībai saviem spēkiem. Sevišķi vidē, kur viņi nemitīgi tiek salīdzināti ar citiem. Katrreiz, kad bērns izsaka kādu negatīvu apgalvojumu attiecībā uz sevi, pavaicā viņam – vai tā tiešām ir? Turpini jautāt, līdz viņš saprot, ka visi iemesli, kādēļ šis negatīvais apgalvojums varētu būt patiesība, patiesībā ir tikai emociju izpausme.

4. Piedod, lūdzu.

Gadu desmitiem ilgi (un, diemžēl, jāteic, ka Latvijā mēs šo tradīciju turpinām) pasaule ir ignorējusi bērnu jūtas un emocijas. Vidē, kur visu nosaka pieaugušie, bērnam ir visai ierobežotas iespējas sajust to, ka arī viņa personība, uzskati, jūtas un vēlmes kaut ko nozīmē. Tādēļ ir ļoti svarīgi pieaugušajam apjaust savas rīcības kļūdainumu, kad nu gadījies kļūdīties, un atvainoties bērnam. Ja tu paša savārītajā situācijā atvainotos citam pieaugušajam, tad bērns pavisam noteikti to ir pelnījis. Sevišķi tādēļ, ka tas māca viņam apdomāt arī paša rīcību un būt empātiskākam pret citiem. Un tā nu reiz ir lieta, kuras mums, pieaugušajiem, akūti pietrūkst.

5. Es tevi dzirdu.

Ne vien pieaugušie, bet arī bērni vēlas būt sadzirdēti, pieņemti un cienīti. Tas, ka reizēm viņi vēlas pavēstīt, pieaugušoprāt, pilnīgas glupības, ir visnotaļ mazsvarīgi. Arī pieaugušie vēlas būt sadzirdēti, kad ir vīlušies, kad taisa drāmu, kad viņiem ir besis, dusmas, apnikums, neizpratne vai kāda cita dzīves bēda vai jautājums. Ar bērniem ir gluži tāpat. Sakot, ka dzirdi viņus, ļauj bērniem iemācīties pacietību pat tad, ja tajā brīdī to pacietību ne pārāk gribas praktizēt. Arī uz pieaugušajiem šis strādā, starp citu.

6. Kā tu domā?

Turpinot iepriekšējo punktu, bērniem ir svarīgi arī justies novērtētiem ar viņu viedokli un domām. Pajautā bērniem viņu viedokli biežāk, un tu uzzināsi pārsteidzošas lietas! Turklāt, bērnam tas palīdzēs noformēt argumentētu viedokli, kas dzīvē noteikti nāks par labu.

7. Tev bija taisnība.

Viszinošie pieaugušie, diemžēl vai par laimi, bieži mēdz kļūdīties. Ja vien viņi tikpat bieži atzītu savas kļūdas bērnu priekšā! Spēja atzīt savas kļūdas palīdz bērnam pieņemt līdzīgu rīcības modeli, kā arī veicina sadarbības un vienlīdzības modeli ģimenē. Turklāt, šādā modelī situācija, kad tev patiešām ir taisnība, ir daudz patīkamāka, ja to spēj atzīt arī citi.

8. Es tev uzticos.

Vairāku paaudžu garumā ierastais audzināšanas modelis bija autoritatīvi pavēlošs bez jebkādas uzticēšanās. Tomēr mēs (arī bērni) esam radījumi ar jūtām, un uzticēšanās ir ļoti svarīga. Šī frāze parasti veicina uzvedību, kas pelna vēl vairāk uzticības. Tiesa, vecākam ir jāspēj arī reaģēt un ieviest sankcijas, ja uzticība tiek izmantota ļaunprātīgi.

9. Esmu pārliecināts, ka tu vari to izdarīt.

Ir visādas lietas, kuras vari teikt bērnam, lai paceltu viņa pašvērtējumu, tomēr šī frāze ir lieliska ar to, ka demostrē tavu pārliecību par viņa spēkiem, reizē atstājot visu atbildību paša bērna lauciņā. Kas ir labāksis scenārijs, jo faktiski nozīmē “tu vari izdarīt jebko, ja pacentīsies gana labi”.

10. Tu izlem.

Šī frāze ir gandrīz kā narkotika pusaudžiem, kuri nereti jūtas nesadzirdēti, nesaprasti un nenovērtēti, tomēr gribētu jau sākt dzīvot pieaugušo dzīvi. Ļauj pusaudzim pieņemt lēmumus arī tad, ja viņš kļūdīsies – tas norāda uz tavu uzticēšanos viņa situācijas vērtējumam. Un labāk, lai viņš kļūdās un mācās tavā paspārnē, nevis viens pats iemeties lielajā dzīvē.

11. Es mīlu tevi.

Ai, kā mēs, ziemeļu introverti, grēkojam ar šo frāzi! Tā šķiet kaut kas tik ļoti banāls un pašsaprotams, tomēr to alkst dzirdēt ikviens cilvēks jebkurā vecumā, sevišķi bērns. Bērniem vajag biežus atgādinājumus tam, ka tu viņus mīli bez nosacījumiem, neatkarīgi no viņu izvēlēm, un tiešā veidā pateikta frāze ir visnepārprotamākā mīlestības valoda. Šī nu reiz ir lieta, ko vajadzēu tiekt bieži un skaļi, turklāt ne tikai tajos gadījumos, kad bērns ir paveicis kaut ko labu un “nopelnījis” mīlestības apliecinājumus. Patiesībā vissvarīgākā šī frāze ir tad, kad mazais cilvēks jūtas nobijies, nepārliecināts par sevi un pazudis lielajā pasaulē. 

Autor iesaka šo šīs frāzes praktizēt pēc iespējas biežāk un ar pilnu pārliecību. Tas, iespējams, neatrisinās daudzas citas vecākošanas problēmas (nu kad viņi beidzot ies gulēt?!), tomēr attiecības ģimenē no tā viennozīmīgi uzlabosies. Un tas jau ir ļoti daudz.

 

Avots


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru