Populārākās kļūdas, ko latviešu valodā pieļauj gandrīz katrs

3 komentāri

Valodnieki diskutē par to, kā runājam un rakstām.

Valoda, bez šaubām, ir dzīvs organisms. Tā attīstās, mainās, tajā ieviešas jaunvārdi, rupjības, joki – arī, protams, kāda kļūda. Bieži vien tas notiek pavisam neapzināti (šī redakcija ļoti labi zina, kā tas notiek). Un, lai arī dažādas nepareizības nav nekas traks vai nenormāls, daļu kļūdu tomēr der izskaust, lai nesākam runāt un rakstīt kā galīgi neaptēsti. Labus piemērus kļūdām un to, ar ko tās aizstāt, sniedz valodnieki raidījumos "Kā labāk dzīvot" un "Aizliegtais paņēmiens".

Pa lielam – šis ir sarunvalodas elements, ko nevajadzētu lietot. To var (un vajag) aizvietot ar kopumā, galvenokārt. Var lietot arī lielos vilcienos, jo vilciens nav tikai transportlīdzeklis – vilciens, piemēram, ir arī otas vilciens, triepiens. Pa lielam, savukārt, lielākoties apzīmē tualetē darāmas darbības.

Liekas un šķist – lai arī daļai iedzīvotāju skolā ir iedzīts, ka, ja liekas, tad var sasisties, valodniece Dite Liepa apgalvo, ka var teikt arī man liekas, jo vārdnīcā šim vārdam ir arī šķietamības nozīme. 

Uz doto brīdi – šis ir slikts ieviesums no krievu valodas. Lietosim šobrīd, pašlaik, patlaban!

Sekojoši uzdevumi – uzdevumi nespēj kādam sekot, taču tie var būt, piemēram, šādi uzdevumi.

Rīgas pilsēta – neloģisks vārdu savienojums. Kas gan cits, ja ne pilsēta, ir Rīga?

Sestdienas diena – tas pats. Vienkārši sestdiena!

Novembris, ko daļa kurzemnieku izrunā ar divskani uo – šis ir pavisam nepareizi, jo novembris ir nelatviskas izcelsmes vārds (tāpat kā moto, radio, loto), un tādiem tiek lietots īsais o. 

Viennozīmīgi – labāk teikt tieši, skaidri, nepārprotami. Tomēr par kļūdu šo vārdu neuzskata, un sarunvalodā to var lietot.

Ciparu lietošana skaitļu vietā – liels cipars nav tas pats, kas liels skaitlis / ievērojams daudzums. 

Kā reiz – labāk teikt tieši vai akurāt. Šī forma ieviesusies no krievu valodas kak raz.

Neko sev – no krievu valodas ņičego sebe. Neko sev, visu atdod citiem – pareiza šī forma būs tikai tādā apgalvojumā.

Četri gadi atpakaļ – sarunvalodā šādu formu it kā var lietot, tomēr literāri pareiza tā nav. Pareizi būtu pirms 4 gadiem.

Konsekvences – labāk lietot latviešu valodas vārdu sekas

Ekspektācijas – tieši tas pats gadījums, labāk lietot gaidas.

Daudzi nelieto ģenitīvu – nav cilvēki, nav nauda. Tas nav pareizi, un šinī situācijā būtu jālieto nav cilvēku, nav naudas.

Cita starpā – lielākoties pilnīgi lieks iestarpinājums. Nekādas starpas nav vajadzīgas!

Tāpatās – šādas formas latviešu valodā nav, jālieto tāpat.

Pie tam – tiešs pārnesums no krievu valodas. Latviski būtu jālieto turklāt.

Šitais, šitā, šis te, šim te ­– valodnieki iesaka iemācīties tomēr pareizi lietot vārdu šis un izmantot to bez papildinājumiem.

Priekš tevis, priekš mums – latviešu valodā pareizi būtu lietot datīvu man, tev, viņiem.

Laicīgi – nereti to lieto kā apzīmējumu savlaicīgi veiktai darbībai, tomēr patiesībā šis vārds ir pretstats īpašības vārdam mūžīgi.

Viņš, viņa izmantojums, runājot par lietām – tā var teikt tikai par dzīvām būtnēm.

Patreiz – pareizi būtu teikt pašreiz, jo tas ir saīsinājums no “šo pašu reizi”.

Nākošais var būt tas, kas nāk. Ja runājam par secību, jālieto vārds nākamais.

Ar manīm, ar tevīm – vēlreiz, mācāmies locīt vietniekvārdus! Pareizi jābūt ar mani, ar tevi.

Kad lietojums palīgteikuma sākumā ka vietā. Kļūda, kļūda, kļūda! Kad lieto vien tad, kad (!) vēlas norādīt laiku.

Piecus gadus jauns – tā latviešu valodā teikt nemēdz. Mēs esam divas dienas, piecus gadus, dažas stundas veci – vienmēr tikai veci. 

 

Ja vēlies noskatīties / noklausīties raidījumus pilnā apjomā, klišķini uz saitēm pie norādes "Avoti. Iesakām! Kādas valodas kļūdas tu visbiežāk pamani raidījumos, presē un sabiedrībā?

Avoti: 1, 2

 


Vērts izlasīt




Komentāri