Arī šovasar Latvijā rosīsies pavisam īpašs ganāmpulks

Komentēt

Starp citu, ja tev ir pļava, tas var atbraukt arī pie tevis!

Mēs esam pieraduši redzēt govis un aitas rami ganāmies kaut kur laukos, varbūt pat nodomājuši – kas nekait, visu dienu gremo un vakarā dodies mājās… tomēr ir viens ganāmpulks, kuram ēšana un ganīšanās ir ļoti, ļoti svarīgs darbiņš. Tāds ir Latvijas Dabas fonda Grasslife projekta mobilais ganāmpulks. 

Pag, mobilais ganāmpulks? Tas tā kā – ganāmpulks, kurš neganās visu laiku uz vietas? Tu saprati pareizi. Bet sāksim par visu no paša sākuma – parunāsim par pļavām.

Tas, ko pie mums ierasts dēvēt par pļavu – vietu, kur aug visa laba jāņuzāle un kur ir tik patīkami iekrist karstā vasaras dienā – patiesībā ir dabiskais zālājs. Pļava ir zālājs, kuru pļauj – taču neieslīgsim botāniskās finesēs, vienkārši pieņemsim, ka zālājs nav tikai tas, kas sēts un pucēts pie mājas. Tad lūk, Latvijā šis dabiskais zālājs patiesībā ir viens liels pasaules brīnums! Sugu daudzveidībā uz kvadrātmetru šāds zālājs – parasta Latvijas “pļaviņa” – var pārspēt pat tropisko lietusmežu, jo vienā kvadrātmetrā var atrast pat vairāk nekā 50 augu sugas. Turklāt, tādā dabiskā zālajā mīt ne vien citur nesastopami augi, bet arī putni, kukaiņi un bezmugurkaulnieki.

Tomēr ir bēda – pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā šo zālāju platība ir ārkārtīgi samazinājusies. Ja pirmās brīvvalsts laikā šādas pļavas un ganības aizņēma pat 30% no Latvijas teritorijas, tad šobrīd tie ir vairs tikai 0.7% jeb  67 000 hektāru. Traki maz! Pieaugot mežu un apstrādājamo zemju platībām, kā arī mainoties lauksaimniecības tendencēm – lopiņus jau vairs nemaz tā nelaiž ganīties, daudzus tur iekšā fermās – dabisko zālāju apjoms ir kritiski sarucis. Un tagad ir tā, ka 90% no visiem zālājiem Latvijā ir kultivētie zālāji, kuros aug tikai dažas augu sugas. Bioloģiski raugoties, tie ir ļoti, ļoti mazvērtīgi.

Vispār jau tā ir tikai daļa no nelaimes – slikti ir arī tas, ka dabiskie zālāji mūsdienās nav saistīti vienā ekosistēmā, bet gan tādos kā ielāpos izvietoti pa visu valsts teritoriju. Kas tur slikts? Slikti ir tas, ka šiem “ielāpiem” nav iespējas savā starpā apmainīties ar augu sēklām vai citiem iemītniekiem, un sugu daudzveidība noplicinās. Vēl galīgi par labu nenāk arī nacionālais sports jeb kūlas dedzināšana, un arī siena nopļaušana, nopļauto sienu nesavācot, veicina sugu izzušanu. Dabiskajam zālājam patīk, ka to noēd lopiņi vai arī tas tiek nopļauts konkrētā laika sprīdī, sienu savācot zārdos vai rituļos. Kā jau senči to bija darījuši.

Ok, te mēs atgriežamies pie ganāmpulka. Projekta Grasslife ietvaros Latvijā ir izveidots mobilais ganāmpulks – liellopi un aitas ganīšanas sezonā dodas uz pļavām visā Latvijā, lai ar noganīšanu palīdzētu tām atjaunoties. Pērn šis ganāmpulks 7 vietās Latvijā noganīja vairāk nekā 200 ha dabisko pļavu, un ir cerība, ka to skaits pieaugs vēl. Tāpēc arī šogad pļavu īpašnieki, kuri gribētu pie sevis izveidot dabisko zālāju un uzņemt viesos tusējošas govis un aitas, var pieteikties!

Starp citu, mīts ir arī tas, ka pēc tam ar šo pļavu vairs nekad neko nevarēs iesākt – Dabas fonda speciālisti visu sakarīgi izskaidro, un platību maksājumi ir lielāki nekā par parastu kārkliem aizaugušu zemes pleķīti. Un pļavas īpašniekam pat nekas nav jādara – Latvijas Dabas fonds pats atvedīs dzīvniekus, uzstādīs žogu, uzraudzīs visus ganāmpulka dalībniekus un nodrošinās tiem veterināro apkopi, un arī aizvedīs, kad viss būs noganīts un apēsts. Pat dokumentus sakārtos, lai visi papīri tīri! Vai nav smalki, ko? Viss, kas tiek prasīts pretī – ierādīt vēlamās ganību robežas, nodrošināt dzīvniekiem pieeju ūdenim un iespēju piebraukt ganībām ar piekabi – gočas un aitas tomēr ir “ballīšu zvēri”, un uz jaunajām ganībām vizinās ar auto.

Pieteikties var līdz pat februāra beigām. Ja esi ieinteresēts, spied ŠEIT. Ja vēl esi pārdomās, apdomā kārtīgi – varbūt tomēr gribas, ka māju tuvumā ir īsta, smaržīga pļava, kurā aug 50 jāņuzāles, griež griezīte un sisina sienāži. Un dažreiz paviesojas govis un aitas. Kurš tad to lauku ainavu kops, ja ne mēs paši?

 Avoti: 1, 2, 3, 4


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru