30 uzcītīgas latvietes, par kurām ir vērts zināt. Lepojamies!

3 komentāri

Šīs dāmas dažādās sfērās pierādījušas savu talantu, spēku un zināšanas, un mums atliek vien apbrīnot un lepoties.


1. Inese Jaunzeme

Inese Jaunzeme
Pirmā latviete - olimpiskā čempione bija latviešu vieglatlēte, šķēpmetēja, pēc sportistes karjeras beigām - ārste, medicīnas zinātņu doktore. 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa ar rezultātu 53,86 metri izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. I. Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960. gadā Igaunijā.
Komentēt

2. Aina Muceniece

Aina Muceniece
Aina bija latviešu zinātniece, habilitētā medicīnas doktore, valsts emeritētā zinātniece, RIGVIR pretvēža zāļu izgudrotāja. 20. gs. sešdesmitajos gados viņa atklāja parādību, ka cilvēka zarnu vīrusi (iegūti no maziem bērniem) spēj iznīcināt cilvēka audzējus, kas bija piepotēti kāmjiem. Lai pētītu šo parādību, 1965. gadā LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā tika atklāta vēža viroterapijas laboratorija, kuru vadīja A. Muceniece. Laboratorijā tika pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusi, viens no tiem, ar visizteiktākām vēžā šūnu iznīcināšanas spējām, tika nosaukts par RIGVIR (Rīgas vīruss).
2016. gada 14. februārī tika dibināts Profesores Ainas Mucenieces Viroterapijas fonds, kas palīdz cilvēkiem visā pasaulē saņemt viroterapiju, kā arī turpina profesores Mucenieces ģimenes radītās īpašās kompensācijas sistēmas darbību, nodrošinot medikamenta „RIGVIR” pieejamību Latvijas iedzīvotājiem ar būtiskām atlaidēm.
Komentēt

3. Vija Celmiņš

Vija Celmiņš
Vija ir latviešu izcelsmes ASV gleznotāja un grafiķe. Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu māksliniecēm, kas strādā hiperreālisma novirzienā.
Komentēt

4. Valentīna Freimane

Valentīna Freimane
Valentīna bija kino un teātra zinātniece, mākslas zinātņu, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece. Viņa nodibināja un vadīja Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju, piedalījās kinoforuma "Arsenāls" dibināšanā un darbībā. Pēc 1990. gada lasīja lekcijas aktiermākslas vēsturē Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā un kursos "Aktieris uz skatuves un kameras priekšā".
Komentēt

5. Vija Artmane

Vija Artmane
Vija ir viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Kopumā viņas kontā ir vismaz 85 lomas uz teātra skatuves un piecdesmit - kinofilmās. Uzsākot darbu teātrī, viņa ātri sev pievērsa Dailes teātra dibinātāja un galvenā režisora Eduarda Smiļģa uzmanību. Pirmie lielie panākumi atnāca ar Džuljetas lomu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", kur viņas partneris bija Edvards Pāvuls. Saņēmusi daudz apbalvojumu, tostarp "Spēlmaņu nakts" Teātra balvu par mūža ieguldījumu 2003. gadā III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2007. gadā. 
Komentēt

6. Janīna Kursīte-Pakule

Janīna Kursīte-Pakule
Viņa ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe, kā arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. 
Komentēt

7. Ieva Kubliņa

Ieva Kubliņa
Bijusī latviešu basketboliste, kas 2004. gadā kļuva par pirmo latvieti, kas tikusi izraudzīta WNBA draftā. Indiānas komanda "Fever" viņu izraudzījās ar 31. kārtas numuru.
Komentēt

8. Māra Lāce

Māra Lāce
Māra ir latviešu mākslas zinātniece un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore. Kopš 1977. gada raksta publikācijas par latviešu grafikas un glezniecības izstādēm, māksliniekiem, mākslas darbu kolekcionāriem, mākslas muzeja vēsturi. Māra Lāce darbojās ekspertu darba grupā Latvijas kultūras kanona izveidē. Apbalvota ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni un vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.
Komentēt

9. Ieva Lagūna

Ieva Lagūna
Ieva ir pirmā latviete, kura kļuvusi par "Victoria's Secret" modeli jeb tā saukto "eņģeli". Pagājušajā gadā panākumiem bagātā modele laida pasaulē bērniņu.
Komentēt

10. Lolita Ritmane

Lolita Ritmane
Lolita ir latviešu izcelsmes ASV komponiste. Viņa ir desmit reizes tikusi nominēta Emmy balvai, 2002. gadā arī saņēmusi to par mūziku animācijas seriālam Batman: Beyond. Viņa ir pirmā un pašlaik vienīgā latviete, kas saņēmusi šo apbalvojumu.
Komentēt

11. Evelīna Godunova

Evelīna Godunova
Viņa ir vienīgā latviete ar augstāko baleta atzinību. Par absolūto uzvarētāju sieviešu grupā viņa tika atzīta 2017. gadā, Starptautiskajā Maskavas baleta festivālā.
Komentēt

12. Natālija Draudziņa

Natālija Draudziņa
1887. gadā Jelgavā N. Draudziņa atvēra meiteņu skolu. 1895. gadā, pārceļoties uz Rīgu, nodibināja savu meiteņu skolu. Par skolotājiem strādāja mākslinieki Janis Rozentāls, Jūlijs Madernieks, komponists Emīls Dārziņš, dzejnieks Vilis Plūdonis un valodnieks Kārlis Mīlenbahs. Skola saņēma inspektora jaunlatvieša Friča Treilanda (Brīvzemnieka) palīdzību.
Komentēt

13. Madara Dišlere

Madara Dišlere
Viņa ar kino saistīta jau kopš bērnības – piecu gadu vecumā viņa tēlojusi Emīla māsiņas Idas lomu Vara Braslas spēlfilmā Emīla nedarbi (1985). Šodien viņa ir jaunās un brīnišķīgās latviešu spēlfilmas "Paradīze 89" režisore. 
Komentēt

14. Rūta Dimanta

Rūta Dimanta
Šai sievietei milzīgu "paldies" parādā ir neskaitāmi daudz cilvēku. Rūta ir ladarības portāla "ziedot.lv" un rehabilitācijas centra POGA dibinātāja un vadītāja. 2015.gada Eiropas Pilsoņu balvas laureāte, Borisa un Ināras Teterevu fonda apbalvojuma Goda zīme saņēmēja, Spīdolas balvas ekonomikā laureāte. Viņa ir arī Latvijas Simtgades radošās padomes locekle
1 komentārs

15. Laila Pakalniņa

Laila Pakalniņa
Laila ir latviešu režisore un scenāriste. Kopš 1991. gada viņa ir režisējusi vairāk nekā 30 dokumentālās filmas, īsfilmas un pilnmetrāžas filmas. Pirmā Pakalniņas pilnmetrāžas spēlfilma "Kurpe" tika demonstrēta 1998. gada Kannu kinofestivālā. Pakalniņas veidotā filma "Pitons" (2003) ieguva "Lielā Kristapa"  balvu kā labākā filma. Šī balva tika piešķirta arī Pakalniņas dokumentālajai īsfilmai "Teodors" (2006) — kā labākai dokumentālajai īsfilmai un Pakalniņai par labāko režisūru. Arī īsfilma "Ūdens" (2006) tika apbalvota kā labākā īsfilma. 
Komentēt

16. Dace Traniņa

Dace Traniņa
Zemessardzes kaprāle Dace Traniņa ir pirmā latviete, kura 2011. gadā veikusi 170 kilometru ultramaratonu no Šamonī līdz Šamonī apkārt Monblānam. Taku maršrutā, kura augstuma starpība ir lielāka nekā Everestam un kas vijas cauri trim valstīm — Francijai, Itālijai un Šveicei, Dace finišēja pēc 37 stundām 37 minūtēm un 34 sekundēm. Dace 2600 dalībnieku konkurencē finišēja 274. vietā (16. dāmu konkurencē)
Komentēt

17. Džemma Skulme

Džemma Skulme
Džemma ir latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi Trešās atmodas kustību. Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.
Komentēt

18. Alise Semjonova

Alise Semjonova
Alise ir Infogram - pasaulē iemīļota datu vizualizācijas palīglīdzekļa - līdzdibinātāja, kura ir pieminēta arī prestižajā Eiropas Forbes mediju kategorijā.
Komentēt

19. Līga Liberte

Līga Liberte
Viena no populārākajām latviešu horeogrāfēm un pirmā latviete, kura kļuva par "Adidas" reklāmas seju. 2012. gadā Līga kļuva par vienu no Adidas jaunās sieviešu rudens/ziemas kolekcijas reklāmas sejām.
Komentēt

20. Inga Spriņģe

Inga Spriņģe
Inga ir latviešu pētnieciskā žurnāliste, neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra ReBaltica līdzdibinātāja, aktīva propagandas, korupcijas, sociālās nevienlīdzības atmaskotāja.
Komentēt

21. Nellija Ločmele

Nellija Ločmele
Nellija ir latviešu žurnāliste un sabiedriskā darbiniece. Kopš 2010.gada viņa ir nedēļas žurnāla "IR" galvenā redaktore. Ločmele ir saņēmusi Latvijas žurnālistu savienības balvu “Žurnālistikas cerība” (1997), a/s Diena balvu Gada direktors un Latvijas žurnālistu asociācijas Izcilības balvu (2013).
Komentēt

22. Elīna Garanča

Elīna Garanča
Elīna ir latviešu operdziedātāja, mecosoprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Karmenas lomu Bizē operā "Karmena". Par panākumiem 2009. gadā viņa saņēma gan Vācijas Fonoakadēmijas Echo Klassik balvu, gan pasaulē lielākās mūzikas industrijas izstādes MIDEM klasiskās mūzikas balvu kā pasaules labākā dziedātāja starp sievietēm
Komentēt

23. Aļona (oficiāli Jeļena) Ostapenko

Aļona (oficiāli Jeļena) Ostapenko
Aļona ir Latvijas tenisiste, 2017. gada Francijas atklātā čempionāta vienspēļu turnīra uzvarētāja un tā paša gada Vimbldonas čempionāta ceturtdaļfināla dalībniece. Augstāko vietu WTA rangā - sesto - sasniegusi 2018. gada 29. janvārī; viņas 6. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.
Komentēt

24. Ieva Bondare

Ieva Bondare
1998. gadā Ieva pasauli iepazīstināja ar Latvijas vārdu un skaistumu, izcīnot titulu "Mrs. Globe 98".
Komentēt

25. Kitija Laksa

Kitija Laksa
Kitija ir pirmā latviete, kura tikusi izvirzīta prestižajai Neismita balvai, kuru ASV  ik sezonu pasniedz labākajiem studentiem-basketbola spēlētājiem. Reiz šo balvu basketbol karjeras pirmsākumos saņēma arī zvaigzne Maikls Džordans.
Komentēt

26. Alma Vītola

Alma Vītola
Alma ir ultramaratoniste, kura uzvarēja pasaulē bīstamākajā maratonā Brazīlijas džungļos. Nedēļu ilgā skrējiena garums bija 254 kilometri un distanci Rīgas Stradiņa universitātes fizioterapijas otrā kursa studente veica 56 stundās un 48 minūtēs, kas bija labākais rezultāts starp visām sievietēm.
Komentēt

27. Marija Naumova

Marija Naumova
Vislielākais dziedātājas Naumovas panākums ir uzvara 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu "I Wanna". Tajā pašā gadā atzīta par Eiropas Gada Cilvēku Latvijā. 
Komentēt

28. Rebeka Koha

Rebeka Koha
Koha ir Eiropas čempione jauniešu un U-20 vecuma grupā. 2014. gada Pasaules U-20 čempionātā izcīnījusi 3. vietu, 2014. gada Vasaras Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs svara kategorijā līdz 48 kg - 3. vietu. 2017. gada Eiropas čempionātā (svara kategorijā līdz 58 kg) izcīnījusi sudraba medaļu.
Komentēt

29. Guna Zučika

Guna Zučika
Guna ir viena no Latvijas pazīstamākajām un veiksmīgākajām mūzikas menedžerēm. Ilgus gadus bijusi grupas "Prāta vētra" menedžere starptautisko sakaru veidošanā, kopš 2015. gada rudens Guna strādā tikai ar grupu "Carnival Youth".
1 komentārs

30. Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadīja Latvijas Institūtu, 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti un valsts labā izdarīja ievērojami daudz.  2003. gadā amatā tika ievēlēta atkārtoti. 2011. gadā atzīta par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. 
Komentēt

Vērts izlasīt




Komentāri