Psihologu padomi, kā tikt galā ar savu iekšējo kritiķi

Komentēt

Jo dzīve ir daudz patīkamāka, ja izdodas sevi nezāģēt.

Vai tu esi starp tiem, kas katru dienu atrod, par ko sevi pazāģēt? Vai pašpārmetumi ir tavs galvenais hobijs? Vai viss, ko tu dari, nekad nav gana labi, lai arī apkārtējie apgalvo, ka tava kūka bija brīnišķīga un tu dziedi patiešām skaisti? Ja tā, tad laipni lūgti paškritikas klubiņā!

Tā vien šķiet, ka cilvēki lielākoties ir iedalāmi divās daļās – tajā, kurai paškritikas nav vispār un kuri ir visskaistākie, visgudrākie, viszinošākie par hokeja spēli, valsts pārvaldi un zīdaiņu vakcinēšanu. Un tad ir otrā daļa, kas par visu šaubās un visu sev pārmet. Vai arī vēl trakāk – atklāti sevi bičo. “Tu esi par resnu, lai vilktu šo kleitu”. “Es zināju, ka tu sabojāsi šo ēdienu”. “Kurš tad ar tādu kā tu vispār kaut kur grib iet”. Ja mēs ko tādu teiktu citiem, mūs uzskatītu par psiholoģiskiem varmākām un, principā, mēs tīri leģitīmi būtu pelnījuši pa knābi. Tomēr sev var uzgrūst visu, vai ne? Nevar, un, ja tā notiek, tad tā vajadzētu beigt uzvesties. Nu, nopietni. Te ir daži vērtīgi psihologu ieteikumi.

1. Sasveicinies ar savu iekšējo negantnieku

Brīdī, kad mēs sevi lamājam par visādām lietām, mēs uzreiz noticam šiem apvainojumiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir vispār jebkāds sakars ar realitāti (lielākoties nav). Pateiktais uzreiz kļūst par patiesību, un mēs to piedzīvojam pilnā apmērā. Šinī brīdī – ja vien ir iespēja – ir vērtīgi sadzirdēt, ka tā runā iekšējais negantnieks, nevis tu pats, un sasveicināties ar viņu. Ja tas palīdz, psihologi iesaka viņam / viņai dot vārdu. Piemēram, nejaukā bērnības kaimiņa vārdu, lai atcerētos, ka tas neesi tu, kas tur runā. Vai kaut ko muļķīgu, lai teiktais neizklausītos tik nopietni. Nākamreiz, kad galvā skanēs apvainojumu monologs, varēsi teikt – čau, Sieriņ, kā iet.

Šāda tehnika ļauj sevi distancēt no visa pateiktā un saprast, ka tur iepriekš iestudētus tekstus runā tavi priekšstati un perfekcionisms, nevis tu pats. Un tu uz to vari paskatīties kā uz izrādi, nevis piedzīvot drāmas uzvedumu savās emocijās.

2. Maini savu pārdzīvojuma formātu

Vairums no sastapšanos ar iekšējo riebekli piedzīvo kā balstiņu, kas atkārto kaut ko no sērijas “tu esi reāls losis”. Turklāt tā balss izklausās ļoti nopietna un pat fatālistiska. Bet hei, to var klausīties arī citādi. Nākamreiz, kad Sieriņš atkal atnāks tevi salamāt, iedomājies, ka viņš to dara Skuteļa (ievieto jebkuru mīļāko komiķi) balsī. Vai Sūkļa Boba Kvadrātbikša balsī. Vai jebkādā citā idiotiskā balstiņā, kura nāk prātā. Nu jau ir daudz jautrāk, vai ne? Un tad tādā balsī dzirdēto jau vairs īsti negribas uztvert nopietni – kas arī ir vajadzīgais efekts.

3. Atceries, ka tā ir tikai iekšējā negantnieka interpretācija

Cilvēki mēdz reaģēt ļoti emocionāli arī uz tādām lietām, kas nekādi nav ar viņiem saistītas. Varbūt foršais čalis vai meitene, kura uz ziņu neatbild jau pusotru stundu, vienkārši ir iegrimusi darbos un viņai vienkārši nav laika atbildēt, nevis viņa tevi ienīst. Pārdevējai veikalā, iespējams, ir slikta diena, nevis tu esi tizls un stulbs pircējs. Arī ar kolēģi var vienkārši gadīties vienam otru nesaprast, nevis tu esi idiots darbā. Ir fakti un ir mūsu iekšējās balstiņas interpretācija par tiem, kas rada emocijas. Tas nav viens un tas pats. Šo ir vērts atcerēties.

4. Atrodi labo

Lai cik dīvaini tas neizklausītos pēc visa iepriekš teiktā, daudz kas no tā, ko mēs darām, ir ar kaut kādu labu mērķi. Arī tad, jakļūstam pret sevi ļauni. Tā piezīme par slikti paveikto darbu, visticamāk, ir mēģinājums sabukņīt sevi, lai nepaliktu bezdarbniekos. Piezīme par resnumu – neveikls aizrādījums par to, ka tik daudz bulciņu noteikti nenāk par labu, un vasara ar krietni uzēstu peldriņķi, iespējams, nebūs tā priecīgākā. Nejaukās paš-piezīmes nereti arī norāda virzienu, kurā iespējams attīstīties un augt, piemēram, jaunu prasmju apgūšanā. Tiesa, ar to norādes formātu īsti nevedas. Tomēr ir labi saprast, kas tieši vērtīgs un vērā ņemams ir nejaukajos komentāros – esi gan godīgs pret sevi – un doties tālāk. Varbūt pie viena arī tālāk no tās bulciņas.

5. Izvēlies neitrālu paziņojuma veidu

Kad esi sapratis, kāds tieši vēstījums ietverts riebīgajās piezīmēs, grūti tā uzreiz pārslēgties uz pozitīvu domāšanu. Sevišķi, ja esi pieradis sevi tikai zāģēt. Tomēr solītis pareizajā virzienā var būt neitrāla doma, piemēram, nevis “tev nekas nesanāk, stulbeni”, bet gan “ir dažas lietas, kas man nesanāk, bet es mācos un nākamreiz būs labāk”. Ja ir tik slikti, ka no tā pirmā nevar atkāpties, tad pievieno “pagaidām”. “Tev nekas nesanāk, pagaidām” jau skan daudz, daudz labāk un motivējošāk, vai ne? No tā stulbeņa piezīmes galā gan ir vēlams tikt vaļā.

6. Atļauj sev nebūt perfektam

Šis ir tik ļoti grūti! Un tomēr perfekcija ir nesasniedzama lietu kārtība. Mēs visi esam cilvēki, un cilvēkiem ir vājības, kļūdas un visādas nepareizības. Un bieži vien tieši kļūdas ir tās, kas ļauj mācīties, kļūt labākiem un noved visādos interesantos dzīves ceļos, kuros mēs nenonāktu, pieturoties pie perfektā scenārija. Te pat īsti vairs nav, ko piebilst.

7. Apdomā, kā ar tevi runātu draugi

Atgriežoties pie tā, ko rakstījām ievadā – tu nekad nebūtu rupjš un nejauks pret draugu, kurš nonācis sarežģītā situācijā. Pamēģini iztēloties, kā draugs varētu runāt ar tevi, un pamēģini darīt līdzīgi. Starp citu, piezīme visiem paš–zāģētājiem: arī jūsu draugus (ja vien tie ir patiesi draugi, nevis ballīšu kolēģi, protams) diezgan pamatīgi kaitina jūsu ļaunās piezīmes attiecībā uz sevi. Jo viņiem rūp jūsu labsajūta. Tā ka šis ir vēl viens labs iemesls tikt galā ar iekšējo negantnieku un beidzot likt sevi mierā.

8. Zini, ka neesi viens un lūdz palīdzību

Reizēm ir tā, ka esam tik ļoti iegrimuši savā situācijā, ka paša spēkiem no tās izkāpt, distancēties un sadzirdēt saprāta balsi kļūst neiespējami. Tādos brīžos svarīgi atcerēties, ka lūgt palīdzību nav kauns un vājuma pazīme. Drīzāk to varētu uzskatīt par stipra un prātīga cilvēka īpašību – apzināties, ka kaut ko tomēr nevari pats, un ar otra palīdzību ies raitāk. Tas var būt draugs, tuvinieks, mamma vai psiholoģijas speciālists – atkarībā no tavām vēlmēm un iespējām.

Saudzē sevi. Labi?

 

Avoti: 1, 2, 3, 4


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru