Nobela prēmijas laureāti atklāj, ka radošums nav tikai jauniešu lieta

Komentēt

Ja godīgi, šis patiešām ir ļoti, ļoti nomierinoši.

Bērnībā mēs visi sapņojam kļūt par kosmonautiem, rokmūziķiem un zinātniekiem, bet pieaugot vairums kaut kā tomēr kļūst par biroja darbiniekiem, pārdevējiem un citiem “vienkāršiem” cilvēkiem. Kas ir foršas un ļoti vajadzīgas profesijas, kamēr vien pats darītājs ir laimīgs un apmierināts. Un parasti jau arī ir ir tā, ka pieaugušā vecumā to kosmonauta, mākslinieka vai zinātnieka karjeru nemaz negribas. Izņemot tos dažus, kam gribas, un kas ir gatavi mūža trešdaļā vai vidū mainīt profesiju, bet šaubās, vai nav par vēlu darīt lielas lietas. Mums ir laba ziņa tiem, kas šaubās: par vēlu tiešām nav!

Kāds pētījums nesen apskatīja visus zinātniekus, kas ieguvuši Nobela prēmiju ekonomikā. Saskaņā ar šo pētījumu, radošumam un izaugsmei ir 2 cikli. Viens cilvēku piemeklē jaunībā, karjeras pašā sākumā, taču otrs par sevi liek manīt vēlākos dzīves posmos. Faktiski ir tā: viena radošuma kulminācija šos jaunos zinātniekus piemeklēja trešā gadu desmita vidū (tas ir, pirms 30 gadu sasniegšanas), un otrā – pēc 50 gadu sasniegšanas. Lai arī pētījumā tika apskatīti ekonomikas zinātnes pārstāvji, līdzīgi pētījumi ir veikti arī ar citu zinātņu un mākslu pārstāvjiem, un iegūtie rezultāti ir līdzīgi. Pētījuma autori apgalvo, ka viņuprāt “pētījuma atradnes nav jāpiemēro tikai ekonomikai, tās attiecas uz radošumu kā tādu kopumā. Daudzi uzskata, ka radošums ir jaunības īpašība, tomēr tas ir atkarīgs no tā, par kādu radošumu runājam.”

Šī ir ļoti jauka un, jāatzīst, arī nomierinoša ziņa daudziem pieaugušajiem, kas vēlas veikt pamatīgas pārmaiņas dzīvē un pievērsties mākslai un mūzikai, uzsākt savu biznesu vai mesties kādā citā radošā un līdz šim neapgūtā laukā. Pētījumā apskatītie zinātnieki savā jaunībā bija bijuši “konceptuāli inovatori”, kas cenšas domāt “ārpus kastes”, apstrīdēt visu ierasto, nākt klajā ar jaunām idejām un sagraut veco pasauli, lai uzbūvētu jaunu. Reti kad šāda domāšana piemīt cilvēkiem pēc 30. Vēlīnākos gados radošums vairāk izpaužas kā eksperimentālu inovāciju gars – cilvēkiem dzīves laikā ir iegūta pieredze un zināšanas, un viņi atrod jaunus, neparastus veidus, kā analizēt, interpretēt šo informāciju un radīt jaunas idejas uz to bāzes. Te nu bez dzīves pieredzes nekādi neiztikt, un šie cilvēki kopumā vairāk balsta savas idejas uz faktiem, nevis pieņēmumiem un sajūtām. Turklāt, ja runājam par praktisku pielietojumu, tad eksperimenti, to kļūdas un uzlabojumi prasa laiku, tādēļ arī rezultāti rodas nedaudz vēlāk kā ideju piešķīlējiem.

Starp citu, īss un priecīgs uzmundrinājums tiem, kas gribētu nedaudz uzlabot savas radošās spējas neatkarīgi no vecuma: kādā burvīgā ASV Misisipi universitātē veiktā pētījumā noskaidrots arī tas, ka alkohols palīdz radošai pieejai problēmu risināšanā. Pētnieks Endrū Jarošs savus pētāmos piedzirdīja ar dzērveņu vodkas kokteiļiem un lika risināt dažādus uzdevumus. Interesanti, ka iereibušie dalībnieki tos atrisināja ātrāk un veiksmīgāk par skaidrā esošo kontrolgrupu. Kas vedina uz to, ka, lai arī alkohols iebremzē domāšanu un reakciju, tas “izpludina” fokusu uz vienu konkrētu lietu tiktāl, ka cilvēks spēj atslēgties un domāt plašāk. Pētnieks gan neiesaka radošu uzdevumu risinājumos nonākt tālāk par 0.8 promilēm, jo aiz šīs robežas arī briesmīgas idejas sāk šķist ļoti radošas un izcilas. Daudziem no mums noteikti ir praktiska pieredze ar šo.

Tā ka degunu augšā un neraizējies: nekas vēl nav nokavēts! Ja vēlies mesties radošos izaicinājumos, nebaidies par vecumu, sagatavojies lielam darbam un, ja gribas, drīkst arī mazliet ieraut drosmei (kā prezidents teica). Un viss izdosies uz tip top, viennozīmīgi.

Avoti: 1, 2


Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru