Neticams stāsts par izglābšanos no ugunsgrēka, kurš jāizlasa visiem

1 komentārs

Liesmas nežēlos nevienu. Ir svarīgi zināt, kā rīkoties!


Sirdi plosošs un neiedomājams sievietes stāsts par izglābšanos, kuru vērts izlasīt ikvienam, arī tad, ja uzskati, ka ar tevi nekas tāds nekad nevarētu notikt. 

"2015. gada 19. janvārī tā bija pirmdiena. Mana un mana dēla Mihaila otrā dzimšanas diena. Rīts sākās kā parasti, Mihailam toreiz bija 5 gadi nesen nosvinēti. Mazliet apslimis, palikām abi mājās.

Dzīvojam 5 stāvu mājā bez lifta un 5. stāvā, trepēs dzīvoklī pa labi. Pie mājas tieši ir veikala sāns, un reizēm noskrēju lejā pēc piena. Ziemā negribejās Miku tuntulēt līdzi un viņš parasti uzņēma pulkstenītī laiku, vienmēr 5-7 minūtēs biju atpakaļ. Šādi bijām uzsākuši darīt tikai tajā ziemā kādas 3 reizes. Durvis atstāju neaizslēgtas un mums bija noruna, ja gadījumā ugunsgrēks, ir jāskrien pa trepēm lejā. Tajā pirmdienā gribēju aizskriet līdz veikalam, bet uzdūros bērnu mantu kastei un izdomāju, ka izmetīšu kādas noplīsušas mašīnītes pie reizes. Izstāstīju Mikam miegam pasaku, kad uz trepēm kāds skaļi sāka saukt - Agnese, Agnese! Sauca izmisusi vīrieša balss. Parasti kaimiņi neklaigāja un mūsu suns arī sāka riet.

Kad atvēru durvis nebija nekā, ne trepes, ne margas, ne logs,ne kaimiņdurvis, ne arī mūsu paklājiņš pie durvīm bija piķa melna mutuļojoša tumsa. Tajā sekundē es sapratu, ka deg. Šī melnā lavīna sāka gāzties iekšā, aizvēru durvis, bet atkal tās atvēru, jo nesapratu, kur palika suns. Pasaucu, bet bezjēdzīgi. Suņa vairs nebija. Aizvēru ārdurvis. Tumsa savēlās priekšnamā, skrēju pie Mika un atrāvu vaļā logu. Teicu, ka ir kaut kur ugunsgrēks, bet tas nav mūsu dzīvoklī. Liku Mikam stāvēt pie loga un elpot tikai to gaisu, kas ārā. Paralēli domāju kamēr meklēju telefonu, ja saslapināšu dvieli vai mums būs iespēja noskriet lejā? Sapratu, ka nav, par vēlu.

Beidzot ugunsdzēsēji sazvanīti, paralēli slapinu dvieli, Miks pie loga raud un lūdz Dievu. Nezinu, kur man spēks atradās savaldīties, bet skaļi, skaidri un sistemātiski pateicu visu informāciju. "Ugunsgrēks, dzīvojamā māja, Rīga, adrese, ir piecgadīgs bērns, piektais stāvs, trepes bloķētas ar dūmiem vajag trepes pie loga pretī veikalam, stāvvieta pretī logam tukša"! Kad biju to pateikusi, Miks sauc, ka mašīna jau ir klāt un, ka viņš kāps pa logu ārā. Es skrēju jau ar dvieli pie viņa kliegdama, ka nav mašīna un jāpaciešās, ka būs. To dzirdēja operatore, un saglabājot mieru nosvērti mācīja, ka tagad vajag aizbloķēt durvis visas ar slapjiem palagiem. Es sapratu, ka tas nav iespējams, katra elpa ko mēģināju aizturēt esot ceļā no vannasistabas bija neiespējamā misija.

Vēlāk ugundzēsējs-paziņa teica, ka tas ir pareizais veids, kā jāpaziņo dispečerim informācija par ugunsgrēku. Laikam, tāpēc ka šī informācija bija ļoti pareizi nodota, ugunsdzēsēju trepes bija klāt jau pēc 7 minūtēm, pati ugunsdzēsēju mašīna piebrauca mazliet vēlāk. Tieši 7 minūtes bija laiks, kad izdega viss 3. stāva vidējais dzīvoklis, ceturtā stāva grīda, un trešā, ceturtā un piektā stāva logi. Kad jau bija izsaukti ugunsdzēsēji paspēju piezvanīt vīram un vecākajam dēlam. Mēs atvadījamies, jo nezinajām, vai paspēs. Abi lūdzām Tēvreizi. Minūtes šķita kā mūžība, un, kad bija redzama jau mašīna ar trepēm, miers neiestājās. Bija ziema, pacēlājs apledojis, man bija jāpadod Miks pa logu taisnās rokās augstāk kā mana plecu līnija, jo starp mani un pacēlāju bija franču mazā balkona margas, un tas 60cm platais laukumiņš. Kā vēlāk uzzināju, ka šie dūmi pietiek tikai trīs pilnas elpas tādam kā Miks un bērniņš aizmieg uz visiem laikiem. Ja mēs būtu skrējuši pa trepēm pat ar dvieli, Mihaila šodien nebūtu, tā teica ārste uzņemšanā un ugunsdzēsēji.

Brīnumainā kārtā visi izglābās. Tika uzlauzti 9 dzīvokļi, nopludināti 3 stāvi. Pa logiem izcelti 5 iedzīvotāji, kopumā izglābti 9 un pēc 20 minūtēm tika atrasts arī mūsu suņuks, kas bija paslēpies otrā istabā zem lielās dūnu segas. Kad gaidījām ugunsdzēsējus, apakšā cilvēki filmēja un fotografēja. NEDARIET TĀ NEKAD! Labāk lūdziet Dievu."

SECINĀJUMI:

1. Nekad neejiet uz veikalu un neatstājiet bērnu mājās vienu, ja bērns pats nemāk novērtēt situāciju par dūmu bīstamību.
2. Neskrieniet cauri dūmiem, ja jums pieejams ir logs, pie kura var piebraukt. Izvērtējiet situāciju atceroties, ka bērnam indīgie dūmi ir nepieciešami ļoti maz, un zinot, ka bērni raud un nevarēs aizturēt elpu.
3. Saucot palīdzības dienestus pirmais ir jāsaka PILSĒTA, ADRESE, kas noticis, un viss kas palīdzētu jūs izglābt.
4. Nedomājiet, ka kāds jau ir izsaucis palīdzības dienestu, ja jums iespēja ir izsaukt, sauciet! Ja kāds jau būs izsaucis, tad operatore to pateiks. Ja kāds garāmgājējs būtu izsaucis pirms manis, tas būtu vēl minūtes vinnētas. 
5. Pēc ugunsgrēka neatgriezieties tai telpā atpakaļ, kamēr viss nav iztīrīts. Visi izgarojumi no mūsu gadsimta mēbelēm un modernajiem izstrādājumiem ir indīgāki kā tie bija pirms 30, 20 un pat 10 gadiem. 
6. Ugunsgrēkā visu izšķir sekundes. Minūtēs neko nevar rēķināt.
7. Ja ir jāglābj 2 bērni, tad tas jādara tā, ka glāb abus uzreiz. Nav un nebūs laika otru izglābt. Spēks, kas parādās šādā situācijā ir dubultā.
8. Dzīvniekus un mantu tomēr neglābj pirms cilvēkiem. Nav laika paņemt NEKO.
9. Trauma bērnam pēc ugunsgrēka. Valsts šādiem bērniem apmaksā terapiju 5EUR apmerā no katras maksas vizītes, kas maksā sākot no 25EUR.
10. Remontu trepēs lika apmaksāt cietušajam, kam ugunsnelaime izcēlās, viss nams nobalsoja, lai maksā namu pārvalde. Bēniņi nav iztīrīti šobaltdien.
11. Nekautrējieties pajautāt, kur atrodas avārijas izeja.
12. Iemāciet sev un saviem bērniem kā izkļūt no savas mājas, no bērnudārza, no skolas, no darba, no sava mīļā veikala, no degoša transporta līdzekļa, no kinoteātra, no koncerta un no teātra, no baseina utt. Kā arī no ēkām kurās bērni apmeklē pulciņus. Varbūt tas nekad nebūs nepieciešams, bet varbūt tas IZGLĀBS JŪS UN JŪSU BĒRNUS. 
13. Dūmu detektors maksā tikai 15 EUR, bet tas var uzmodināt vajadzības gadījumā.

Avots: Santa Vanaga/Facebook


Vērts izlasīt




Komentāri