Kāpēc vientulība ir bīstama un ko ar to iesākt

Komentēt

Bīstama arī tīri fiziski.

Mūsdienās visi ir ļoti aizņemti. Aizņemti darbā, sporta zālē un mājas darbu pienākumos. Ļoti bieži mūsdienu cilvēkam gadās situācija, kur ar draugiem vai paziņām ir vēlme tikties, kas reāli notiek pēc pāris gadiem, kaut vēlme abās pusēs ir patiesa. Un, lūk, izrādās, ka tā mēs visi saīsinām savu dzīvi.

Psiholoģe Džulianna Holta-Lunstada 2017. gadā prezentēja divus meta-analītiskus pētījumus (tie ir pētījumi, kas caurskata citus pētījumus) par saistību starp vientulību un pāragru nāvi. Cilvēki, kam ir stipras sociālās saites, par 50% samazina priekšlaicīgas nāves risku. Vientulība, savukārt, šo risku paaugstina par 32%. Turklāt, ne jau tā vienkārši aiz bēdām. Vientulība un sociālā kontakta trūkums atstāj pavisam reālas, fizioloģiskas sekas ķermenī. Hroniska vientulība rada hronisku stresu un nedrošības sajūtu, kas var veicināt asinsspiediena paaugstināšanos un sirds slimību attīstību. Vientulība un stress negatīvi ietekmē arī miega kvalitāti un imūnsistēmas darbību – stress, sociālā kontakta trūkums un bezmiegs būtiski veicina iekaisuma procesu rašanos. Principā, vientulību kaitīguma ziņā var pielīdzināt 15 izsmēķētām cigaretēm dienā. Dienā! Tas ir ¾ no paciņas, un ikviens smēķētājs tev pateiks, ka tas ir daudz.

Vientulība, pašsaprotami, var novest (un ļoti bieži noved) pie depresijas, kas vispārējo veselības stāvokli nekādi neuzlabo. Arī ēšanas traucējumu gadījumā vientulība spēlē ļoti lielu lomu – nereti vientuļi cilvēki vai nu pārstāj ēst vispār, vai arī ar ēdiena palīdzību kompensē cilvēciskā kontakta trūkumu.

Savējo komūna un rūpes vienam par otru nāk cilvēkiem par labu – tuvinieki pieskata viens otru, aicina laicīgi aiziet pie ārsta un vispār veikt veselīgākas dzīves izvēles. 2010. gadā veikts pētījums apliecina, ka ciešas attiecības – tādas kā ģimene un laulība – liek cilvēkiem retāk izvēlēties riskantu uzvedību – pārmērīgu alkohola lietošanu, aizraušanos ar narkotikām un citas. Šim faktoram nāk par labu pat tādas salīdzinoši virspusējas attiecības kā esošs dzīvokļa biedrs.

Starp citu, paradoksāli, bet tāpat ASV publicētos pētījumos noskaidrots, ka visvientuļākā paaudze ir nevis seniori, kā varētu šķist, bet jauni pieaugušie vecumā no 18-22 gadiem.

Tātad – vientulība ir kaitīga veselībai, bīstama dzīvībai un vispār nekādi nav forša. Ko ar to iesākt, ja saproti, ka esi vientuļš? Psihologi iesaka dažas tehnikas:

Centies atbrīvoties no negatīviem ieradumiem

Vientulība liek visu skatīt cair negatīvu prizmu. Šo ir svarīgi apzināties, lai nākamreiz, kad vēlēsies ar kādu parunāt, nesāc domāt, ka neviens tevi nemīl un par tevi neinteresējas. Un pat tad, ja cilvēki tev uzreiz neatbild uz ziņu ar aicinājumu satikties, iespējams, ka viņi vienkārši šobrīd ir aizņemti, nevis tevi ienīst. Atceries, ka draugiem un tuviniekiem tu patīc tāds, kāds esi. Arī tad, ja esi ieracies savā aliņā. Taču laiks rakties no tās laukā. Saņemies un uzaicini kādu uz tēju, pusdienām vai pastaigu. Varbūt pat aizbrauc ciemos!

Palīdzi citiem

Kad esam skumji un uzvilkušies, aiz savām bēdām vairs neredzam neko citu. Arī citu grūtības, kuras, iespējams, varam pavisam vienkārši atrisināt. Paziņam ir slims suns, bet tev ir automašīna un mazliet brīva laika? Piedāvā palīdzību – lai arī skan egoistiski, palīdzēšana citiem galvenokārt liks tev justies labāk pašam un aktīvāk iesaistīties komunikācijā ar citiem. Palīdzēšana ir visvienkāršākais psiholoģiskais instruments, kurš uzreiz labo vairākas sliktas lietas – pašapziņas trūkumu, nederīguma sajūtu un atsvešinātību.

Pievienojies kādai komūnai

Lai kādas arī būtu tavas intereses, noteikti tuvumā ir cilvēki, kam arī tādas ir (šo gan ir grūtāk realizēt, ja tu dzīvo viensētā meža vidū). Jogotāju, rokdarbnieču un gramatu cienītāju klubiņi vai kori un deju kolektīvi ir gandrīz katrā mazpilsētā, par lielākām pilsētām nemaz nerunājot. Turklāt, kopīga interese būs laba bāze, uz kuras būvēt tālāku komunikāciju, lai svešie cilvēki varētu kļūt par labiem draugiem. Kas zina?

Esi reālistisks un nevaino sevi

Lai cik forši būtu jaunie draugi vai paziņas (tas attiecas arī uz esošajiem), ikvienam no mums ir sava dzīve un ikdienas rūpes. Atceries, ka par draugiem nekļūst pāris dienu laikā. Un nevaino arī sevi par to, ka esi nonācis vientuļa cilvēka statusā un uzreiz nespēj ar visiem sadraudzēties. Tas ir tikai normāli. Un štruntīgi posmi gadās ikvienam no mums.

Pieņem savas emocijas

Tā ir tāda interesanta lieta psiholoģijā – pieņemt savas emocijas. Arī tad, ja tās ir bēdas vai dusmas. Tas nenozīmē, ka tajās vajag noslīkt, tomēr akceptēt tās un izprast, no kurienes tām aug kājas – tas ir gana vērtīgi. Pieņem, pajūties kādu brīdi šajā emociju gammā un tad dodies tālāk. Neviena emocija, pat vispriecīgākā, nav tā vērta, lai tajā iestrēgtu. Ja tev tas palīdz, pieraksti visu – dažiem cilvēkiem tā ir vieglāk sastrukturēt lietas.

Izej no savas komforta zonas

Kā tanī senajā teicienā – ja gribi nonākt tur, kur nekad neesi bijis, tev ir jāizvēlas ceļš, kuru nekad neesi gājis. Solis no komforta zonas sākumā var būt pat ļoti niecīgs. Piemēram – pamēģini ēdienu, kuru nekad neesi mēģinājis. Ja negaršos, vienmēr varēsi neēst! Iziešana no komforta zonas ļauj atklāt jaunas lietas, iepazīt jaunus cilvēkus un novest pie neiedomājamiem, brīnišķīgiem dzīves scenārijiem.

Nebaidies lūgt palīdzību

Ar šo latviešiem ir īpaši grūti, taču ar lietām nav jātiek galā vienatnē. Ja jūti, ka netiec galā, apdomā, kuriem cilvēkiem vari palūgt palīdzību – tie var būt draugi un tuvinieki, vai arī psiholoģijas un psihoterapijas profesionāļi. Lūgt palīdzību nav kauns – tā ir gana gudra un nobrieduša cilvēka atziņa, ka ir lietas, kuras viņš nesaprot un citi saprot labāk. Tāpat kā ar elektrības ievilkšanu mājās.

Esi saudzīgs pret sevi un atceries – mēs visi esam cilvēki, mums visiem ir bail no visa kā. Taču baidīties kopā ir daudz patīkamāk.

Avoti: 1, 2, 3, 4, 5.


Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru