Snauda pirms eksāmena ir tikpat efektīva kā iekalšana. Tā apgalvo zinātnieki

Komentēt

Labas ziņas visiem studentiem!

Iedomājies, tev ir svarīgs un sarežģīts eksāmens. Tu esi gatavojies, bet, protams, kā tas ir gadījies ikvienam – neesi pārliecināts, ka zini visu. Līdz eksāmenam ir atlikusi stunda: tu izvēlēsies mācīties vai vienkārši pagulēt? 

Nav melots, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Jo vairāk tu atkārto, jo vairāk radi atmiņu ceļus smadzenēs, kas būs atbildīgi par vajadzīgās informācijas atrašanu tavā galvas haosā. Kā teic Singapūras Medicīnas skolas pētnieks Džeimss Kazins – jo vairāk tu kaut ko atsauc atmiņā, jo spēcīgākas ir šīs atmiņas.

Tomēr atmiņa balstās arī kādā citā lietā – adekvātā miega daudzumā. Faktiski mācīšanās, tāpat kā daudzi citi procesi, norit miegā – ilgi pēc tam, kad esam nolikuši grāmatu malā. Miegs palīdz sapakot atmiņas kārtīgākā sistēmā, un mācīšanās bez kārtīga naktsmiera var izrādīties bezjēdzīga. Tāpēc daudzi studenti cenšas ieturēt diendusas pauzi (un īpaši garlaicīgās lekcijās reizēm tas notiek arī tad, ja viņi cenšas neaizmigt).

Bet kā tad rīkoties ar to brīvo stundu? Kazinss kopā ar kolēģiem nolēma veikt eksperimentu. Pētnieki imitēja studentu slodzi, pētījuma dalībniekiem liekot mācīties detalizētu informāciju par 12 dažādām skudru un krabju sugām. Cik aizraujoši! Pēc 80 minūšu garas prezentācijas “studentiem” bija brīva stunda un piedāvāta izvēle skatīties filmu, pagulēt vai arī atkārtot to, ko viņi tikko bija mācījušies. Pēc tam sekoja vēl 80 minūtes mācību. Šai lekcijai sekoja arī eksāmens, kura laikā viņiem bija jāatbild uz 360 (!) jautājumiem par skudrām un krabjiem. 

Mazliet pārsteidzoši, bet diendusas gulētāju grupa uzrādīja visaugstākos rezultātus. Turklāt, tā nebija sagadīšanās – pēc nedēļas visi pētījuma dalībnieki atkārtoja eksāmenu, lai pārbaudītu, kādi skudru un krabju fakti viņiem palikuši atmiņā. Arī šoreiz gulētāju grupa eksāmenu nokārtoja vislabāk. Kas interesanti – pirmajā eksāmenā atkārtotāju grupa krietni pārspēja kinoskatītāju grupu. Savukārt jau pēc nedēļas starp šīm abām grupām nebija nekādas lielās atšķirības.

Pētnieki apgalvo, ka tas, ļoti iespējams, norāda uz kādu likumsakarību – informācijas “iekalšana”, sevišķi pēdējā brīdī, var dot īstermiņa rezultātu, taču nerada ilgtermiņa zināšanas. Vispār jau izklausās loģiski – kurš gan nav pieredzējis situāciju, kad pāris dienas pēc veiksmīgi nolikta eksāmena atmiņā nav palicis itin nekas par minēto tēmu.

Tiesa, zinātnieks gan apgalvo, ka skaļus secinājumus par labu gulēšanai izdarīt vēl pāragri – tam būtu vajadzīgi lielāka apjoma pētījumi. Taču pagaidām ir skaidrs, ka gulēšana ir vismaz tieši tikpat efektīva kā iekalšana. Varbūt arī labāka. Lieliskas ziņas!

Tikmēr paši pētnieki meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc gulēšana ir tik laba. Iespējams, tas ir saistīts ar atmiņu “iegulšanos” smadzenēs īsa miega laikā. Tikpat iespējams ir arī tas, ka atpūtusies galva vienkārši strādā labāk nekā informācijas nogurdināta. Lai kā tur arī nebūtu, Kazinss iesaka dienas laikā pagulēt, ja vien šāda iespēja pastāv. “Cilvēka dabiskajā aktivitātes ciklā ir pēcpusdienas kritums ap plkst. 15.00. Mēs nosnaužamies laboratorijā, un iedrošinām visus kolēģus rīkoties tāpat.”

Zinātniekam ir arī ļoti mierinoši vārdi studentiem, kas jau sāk gatavoties sesijai: “Neķeriet stresu, mēģinot iekalt vēl kaut ko pēdējā brīdī. Snauda ir tikpat efektīva.”

 

Avots: newscientist.com.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru