45 galīgas aplamības, kuras daudzi pieņēmuši par dzīves patiesību

2 komentāri

Interesanti uzzināt, ka esam domājuši galīgi nepareizi!

Dzīvojot informācijas laikmetā, katru dienu mūsu nabaga smadzenēm jāspēj atfiltrēt graudi no pelavām un sakarīgi fakti no pilnīgām muļķībām. Tomēr, lai kā mēs necenstos, reizēm pat rūdītākajam faktu zinātājam gadās uzķerties uz kādam aplamībām. Apkopojām 45 populāras un ikdienišķas muļķības, lai turpmāk zinātu, kā ir pareizi.

 

1. Mēlei nav atsevišķu “iedaļu” dažādu garšu sajušanai. Mēle patiesībā jūt visas garšas ar visu mēles augšpusi.

2. Ēdiens, kurš gatavots ar alkoholu, nav bezalkoholisks. Lai arī daudzi uzskata, ka alkohols iztvaiko, pētījumi liecina, ka tam ir tendence saglabāties: pēc cepšanas krāsnī ēdienā saglabājas 25% alkohola. Tomēr lielākoties tā ir par maz, lai izraisītu reibumu.

3. Parasta izmēra kafijas krūzītē ir vairāk kofeīna nekā vienā espreso tasē. Lai arī espreso kafija ir koncentrētāka, tās mazais daudzums zaudē kafijas krūzes tilpumam.

4. Vēsturiskais Buda jeb Sidharta Gautama nebija dūšīgais, smaidošais onkulis, kurš tiek attēlots statujās. Apaļīgais vīrs ir ķīniešu tautas varonis Budai, kurš, spriežot pēc nostāstiem, atgriezīsies kā Buda tad, kad Sidhartas mācības būs izzudušas.

5. Aizliegtais auglis, kurš minēts Vecajā derībā, nav ābols – vismaz nekur Bībelē tas tā netiek minēts. Ebreju teksti piemin tikai augli un koku. Sākot ar 12. gadsimtu, vācu un franču mākslinieki to sāk attēlot kā ābolu, un te aug kājas populārajam pieņēmumam. Ebreju zinātnieki lēš, ka auglis varētu būt vīnoga, vīģe vai aprikoze.

6. Korānā nekur netiek apgalvots, ka bojāgājušajiem mocekļiem debesīs tiks piešķirtas 72 jaunavas. Kas līdzīgs ir apgalvots haditos – teiksmās par to, ko Muhameds it kā ir apgalvojis, taču šīs teiksmas nav Korāna sastāvdaļa.

7. Melnā josta vēsturiski nenozīmē lielāko meistarības līmeni. Tā tika izgudrota 1880jos gados džudo sacensībām, lai norādītu, ka dalībnieks apguvis visas pamata tehnikas. Dažās austrumu cīņās ir augstākas jostas par melno jostu.

8. Dzīves ilgums Viduslaikos nebija nemaz tik mazs – šajos laikos bija ļoti augsta zīdaiņu mirstība, tomēr 21 gadu sasniedzis vīrietis varēja nodzīvot līdz pat 64 gadu vecumam. Aptuveni kā mūsdienu Latvijā.

9. Vikingi nenēsāja ķiveres ar ragiem. Tāds tēls tika izgudrots 1876. gadā Riharda Vāgnera operu cikla “Nībelungu gredzens” iestudējumam.

10. Vēsturiski nav pierādījumu, ka “dzelzs jaunavas” tika izgudrotas Viduslaikos un izmantotas spīdzināšanai. Patiesībā tās tika izveidotas 18. gadsimtā un izmantotas izklaidējošām izstādēm.

11. Tikumības josta tika izmantota nevis kā sievas vai vīra uzticības garants, bet gan lai novērstu seksuālu pašapmierināšanos. To lietoja (ja vispār lietoja) 19. un 20. gadsimtā.

12. Marija Antuanete nekad nav teikusi “lai viņi ēd kūkas”, runājot par zemniekiem, kuriem nebija maizes. Frāze tika pierakstīta laikā, kad Marijai bija tikai 9 gadi. Iespējams, to teikusi Luija XIV sieva Marija Terēze.

13. Alberts Einšteins nekad nav izgāzies matemātikas eksāmenā. Tiesa, viņam neizdevās iekļūt Šveices Politehniskajā institūtā ar pirmo mēģinājumu, taču viņš tolaik bija 2 gadus jaunāks par pārējiem biedriem, un jau piecpadsmit gadu vecumā prata rēķināt diferenciāļus un integrāļus.

14. Daudzi uzskata, ka Lielais Ķīnas Mūris ir saskatāms no Mēness virsmas. Tā nav taisnība – neviens no Apollo astronautiem nav saskatījis nevienu cilvēka veidotu objektu. Pat no Zemes orbītas tas ir praktiski nesaskatāms.

15. Gadalaiki rodas nevis tāpēc, ka Zeme ir tuvāk saulei vasarā un tālāk – ziemā, bet gan tāpēc, ka Zemes ass ir slīpa, un Ziemeļu puslode vasarā ir pagriezta tuvāk saulei.

16. Pretēji romantiskajam uzskatam, vecie ziloņi pirms nāves nemēdz pamest baru un doties nomirt uz ziloņu kapsētu.

17. Bulli nekaitina sarkana lupata, jo bullis sarkanu krāsu nemaz neredz. Tā vietā viņu uzkurina kustība un briesmas, ko sevī iemieso toreadora kustības.

18. Sikspārņi nav neredzīgi. Lai arī 70% sikspārņu izmanto ultraskaņu, lai orientētos telpā, visām sikspārņu sugām ir redzīgas acis. Turklāt, daļai sugu nepiemīt ultraskaņas navigācijas spēja, un viņiem visiem ir izcila nakts redze.

19. Suņi nesvīst siekalojoties: tā vietā viņi atvēsinās elsojot, un svīst pamatā caur ķepu spilventiņiem.

20. Strausi nemēdz bāzt galvu smiltīs, lai paslēptos no ienaidniekiem. Šo aplamo ideju, iespējams, ieviesis vēsturnieks Plīnijs Vecākais (29-79.g. m. ē.)

21. Zelta zivtiņām nav trīs sekunžu atmiņa. Tā ir daudz garāka un var sasniegt pat vairākums mēnešus – garāka, nekā vairumam politiķu.

22. Vardes, kuras sēž pamazām uzkarstošā ūdenī, noteikti mēģinās izlēkt, nevis lēnām un mierīgi izvārīsies.

23. Uz pusēm sagriezta slieka neizveidos divas dažādas sliekas – tāda spēja piemīt vien dažām tārpu sugām. Sliekas gadījumā izdzīvos vien galvas puse, kamēr otra aizies bojā.

24. Lai arī urbānā leģenda apgalvo, ka kamenei nebūtu jāspēj lidot, zinātniekiem ir skaidri saprotams, kā un kāpēc kamenes lido. Šis uzskats ir tautā aizgājusi entomologa Antuāna Manjāna kļūda, kuru viņš pieļāva 1930jos gados un pēcāk pats arī izlaboja.

25. Cilvēki nav cēlušies no šimpanzēm. Taču cilvēkiem un šimpanzēm ir bijis kopīgs sencis – pirms 4.4 miljoniem gadu dzīvojošais Ardipithecus. Un, pretēji uzskatiem, arī šimpanzes laika gaitā ir evolucionējuši, kļūstot lielāki, agresīvāki un prasmīgāki kokos kāpēji.

26. Evolūcija nav progress no zemākas attīstības uz augstāku. Organismi evolūcijas rezultātā var kļūt mazāki vai vienkāršāki – tā, piemēram, putni ir dinozauru pēcteči.

27. Neskatoties uz Holivudas filmām, cilvēki un dinozauri nekad nav dzīvojuši vienā laikā – viņus šķīra 63 miljoni gadu. Cilvēks ir dzīvojis vienā laikā ar mamutiem un zobenzobu tīģeriem.

28. Cilvēkus, kuri staigā miegā, droši drīkst modināt, tas nenodarīs viņiem pāri. Lai arī cilvēks būs apjucis, daudz bīstamāk viņam būs turpināt staigāt aizmigušam.

29. Ēšana stundu pirms peldēšanas neizraisa muskuļu krampjus. Toties var radīt sliktu dūšu, kas ir nepatīkami, taču daudz mazāk bīstami.

30. Antibiotikas nepalīdz pret saaukstēšanos, jo saaukstēšanos rada vīrusi, pret kuriem antibiotikas lietot ir bezjēdzīgi.

31. Diēta neatstāj nekādu ietekmi uz organisma atbrīvošanos no toksīniem, tāpēc visas detoksa diētas ir nelietderīgas. Toksīnus no organisma izvada aknas un nieres, nevis diēta.

32. Cilvēkiem ir vairāk par klasiskajām piecām maņām – mums piemīt arī kinestētika, spēja just siltumu, sāpes, līdzsvara sajūta un citas.

33. Sātans nepārvalda elli. Vismaz Bībelē nekas par to nav teikts.

34. Mati un nagi neturpina augt pēc cilvēka nāves. Tā ir ilūzija, kas rodas, ādai saraujoties.

35. Matu kopšanas līdzekļi nevar “salabot” sašķeltus galus un bojātus matus – tos iespējams tikai nogludināt. Tāpat arī neviens līdzeklis nevar paātrināt matu augšanu, jo tas ir ģenētiski noteikts process.

36. Alkohols nesasilda nosalušu ķermeni – tas dod vien ilūziju par siltumu, jo liek asinsvadiem izplesties. Patiesībā tā ir iespējams nosalt daudz ātrāk, jo siltums tiek aizvadīts projām no ķermeņa centra.

37. Alkohols nenogalina smadzeņu šūnas, vismaz ne tiešā veidā. Tomēr tas var novest pie smadzeņu šūnu bojāejas divos veidos: 1) gadījumā, ja “uz korķa” uzkāpušam alkoholiķim atņem dienišķo dziru, var sekot šoks un smadzeņu šūnu nāve, 2) alkoholiķiem, kuri lielāko daļu dienišķo kaloriju uzņem ar grādīgo, var rasties Korsakova sindroms, kura rezultātā smadzenes tiek pamatīgi bojātas.

38. Pēcnācējiem, kas radušies pirmās pakāpes māsīcai un brālēnam, ģenētisku slimību risks ir tikpat mazs kā 40gadīgas grūtnieces bērnam – 5-6% (salīdzinājumam, vispārīgais risks ir 3-4%)

39. Cilvēki izmanto daudz vairāk nekā tikai 10% smadzeņu. Vienīgi ne visi smadzeņu apgabali tiek izmantoti vienlaikus.

40. Vakcinēšanās neizraisa autismu. Vienīgais pētījums, kurš to it kā pierāda, izrādījies viltots. Toties ir daudz neatkarīgu pētījumu, kuri pierāda pretējo.

41. Piena produkti nepalielina gļotu daudzumu organismā, tāpēc saaukstēšanās gadījumā nav iemesla atturēties no to lietošanas.

42. C vitamīns nepalīdz saaukstēšanās gadījumā, taču var nedaudz samazināt saaukstēšanās ilgumu un palīdzēt imunitātei atvairīt vīrusus.

43. Tomass Edisons neizgudroja spuldzīti. Tomēr viņš izgudroja pirmo spuldzīti, kuru bija iespējams pielietot praktiski.

44. Kafija neizraisa atūdeņojošu efektu. Lai arī kofeīnam piemīt urīndzenoša iedarbība, tā tiek novērsta ar šķidruma daudzumu, kuru satur dzēriens.

45. Šerloks Holmss nekad nav teicis “Elementāri, mīļo Vatson”.

 

Avoti: wikipedia.org, informationisbeautiful.net.


Vērts izlasīt




Komentāri