Zinātnieki apgalvo, ka bēdīga mūzika padara cilvēkus priecīgus. Interesanti!

Komentēt

Visas meitenes īstenībā jau sen to zināja.

Mums visiem ir gadījušies brīži, kad ir tik skumji, slikti, bezcerīgi un drūmi, ka tā vien prasās klausīties visskumjāko mūziku pasaulē. Varbūt pat to Titānika dziesmu un tā kāāāārtīgi izraudāties. Lai arī varētu domāt, ka no bēdām austiņās bēdas sirdī mazākas nepaliks, zinātnieki apgalvo pretējo.

Dērhama Universitātes mūzikas profesoram Tuomasam Ērolam šis fenomens šķita tik interesants, ka viņš nolēma veikt pētījumu. Kopā ar kolēģiem viņš aptaujāja 2436 cilvēkus Lielbritānijā un Somijā, lai noskaidrotu viņu attiecības ar skumjām dziesmām. Lūk, ko viņi uzzināja:

     1. Visas atmiņas un emocijas, kuras attiecās uz skumjām dziesmām, varēja klasificēt trīs kategorijās: sēru skumjas, cēlās skumjas un mierinošās skumjas. Pirmās sasaucās ar izteikti negatīvām lietām ­– trauksmi, bezpalīdzību un sevis žēlošanu. Mierinošās skumjas atmesa maiguma un miera sajūtu. Cēlās skumjas, savukārt, radīja transcendentālas, brīnuma un pat prieka pilnas sajūtas.
     2. Aptuveni puse no aptaujātajiem cilvēkiem klausījās skumju mūziku grūtos dzīves brīžos, piedzīvojot tuvinieka aiziešanu, šķiršanos, slimību vai kādas citas personīgas likstas.
     3. 20 līdz 50 procenti no respondentiem stāstīja, ka piedzīvojuši fizisku reakciju, klausoties skumju mūziku – visbiežāk tās bija “skudriņas” vai raudāšana.
     4. Lielākā daļa no cilvēkiem jutās krietni labāk pēc skumjo dziesmu klausīšanās. Dažādās aptaujās šie procenti atšķīrās, taču kopumā var teikt, ka 40 līdz 80 % aptaujāto bija labākā garastāvoklī pēc skumjas mūzikas.
     5. Liela nozīme, kā izrādās, ir arī vecumam un dzimumam. Jauni cilvēki un īpaši sievietes biežāk norādīja uz sēru skumju pieredzi bēdīgās mūzikas sakarā. Interesanti, ka cilvēki, kuri bija mācījušies mūziku, biežāk piedzīvoja cēlās un mierinošās skumjas.

Savukārt kādā citā mazā pētījumā, kas tika veikts Tokijas Universitātē, atklājās, ka skumja mūzika spēj raisīt ne vien pozitīvas, bet arī romantiskas emocijas. Pētījuma autors Ai Kavakami to skaidro ar faktu, ka mūzika, atšķirībā no dzīves realitātes, nenes sev līdzi nekādas fiziskas briesmas vai kaitējumu, tāpēc šīs skumjas cilvēki var pat izbaudīt. Re, kā!

Tāpēc nākamreiz, kad jutīsies slikti un tevi vilktin vilks uz kādas raudulīgas dziesmas pusi, nekavējies to ieslēgt pilnā skaļumā (varbūt pirms tam gan uzliec austiņas). Tā nāks tev par labu. Lūk daži piemēri:

 

 

 

 

 

 

Avoti: psmag.com, factmag.com.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru