Praktiski ieteikumi, kā pareizi izvēlēties inventāru ziemas priekiem

1 komentārs

Beidzot var izplosīties gan uz kalna, gan trasē, gan uz ledus!

Beidzot, beidzot!!!! Klāt iespēja izbaudīt ziemas sportiskās izklaides. Lai kā tur nebūtu ar iesālītām ielām un aukstumu, slēpes un snovs ir lieliska lieta. Taču kā neapjukt visā plašajā veikalu un nomas piedāvājumā? Ne vienmēr ir iespēja pajautāt zinošam instruktoram, taču nepareizā garuma nūjas vai slēpes ziemas piedzīvojumu var pārvērst mokpilnā un arī bīstamā pasākumā. Te noderēs dažas vienkāršas vadlīnijas.

 

KĀ IZVĒLĒTIES SLĒPES

Slēpju izvēle ir atkarīga no cilvēka garuma.

Klasiskā soļa slēpes, kas paredzētas braukšanai pa špūri, izvēlas 20-30 cm garākas par auguma garumu.

Slidsoļa slēpju garumam jābūt 10-15 cm garākam par slēpotāja auguma garumu.

Kombinētās slēpes, ar kurām iespējams slēpot pa abu veidu trasēm, parasti izvēlas 15-20 cm garākas par augumu.

Arī nūju izvēlē jāņem vērā slēpotāja garums.

Slidsoļa slēpju nūjas parasti ir 15-20 cm īsākas par slēpotāju.

Klasiskā soļa nūjas, savukārt, ir par 25-30 cm īsākas. 

Slēpju apakšā, slīdošajā virsmā, ir ierobi, kas neļauj sniegam pielipt. Ir arī klasiskā soļa slēpes bez šiem ierobiem, taču ar tādām iesācējam var būt grūtāk – jāapgūst dažādu slēpju smēru triki. Atstāj šo nākamajām slēpēm, kad būsi pārliecināts par savām prasmēm!

Izvēloties slēpes, pārbaudi to cietību. Nostājies uz slēpēm un palūdz kādam zem izliekuma nolikt papīra lapu. Ja slēpes ir labas, lapu varēsi pakustināt 15 cm uz katru pusi ar slidsoļa slēpēm un par visiem 30 cm ar slidsoļa vai kombinētajām slēpēm.

Slēpju zābakam jāsakrīt ar kājas izmēru. Tiem nav jābūt ne pārāk brīviem, ne arī jāsaspiež pēdu. Protams, ņem vērā, kādu zeķi vilksi slēpju zābakos.

 

KĀ IZVĒLĒTIES SLIDAS

Slidas mēdz būt četru veidu.

Daiļslidošanas slidas paredzētas dažādu triku un elementu izpildīšanai, taču tās ir derīgas arī vienkāršai slidošanai. Šim slidu tipam ir ciets ādas zābaciņš bez oderes. Tas cieši fiksē kāju, lai izvairītos no traumām. Slidas asmens ir ieapaļš no abām pusēm, un uz tā deguna ir ierobi.

Pastaigu slidas ir līdzīgas daiļslidošanas slidām, taču zābaciņš ir zemāks un mīkstāks, savukārt uz asmens nav ne zobu, ne noapaļojumu. Lēcieniem šādi zābaki nederēs, jo ir pārāk mīksti un nefiksē kāju. Šajos zābaciņos parasti ir arī siltāka odere.

Hokeja slidas der gan spēlei, gan arī vienkāršai slidošanai. Zābaki veidoti no plastmasas vai kompozītmateriāliem, tāpēc ir ļoti cieti. Arī šai slidai ir ieapaļš asmens no abām pusēm.

Ātrslidošanas slidas lielākoties lieto slidošanas profesionāļi, kuri nodarbojas ar slidošanas sprintu. Šīm slidām ir zems zābaciņš, savukārt asmens ir taisns un garš.

Lai kuras slidas tu izvēlētos, principi ir vienādi:

*Zābaciņam ir jāpieguļ kājai, un arī papēdim ir jābalstās slidzābaka aizmugurē. Tāpēc ir svarīgi, lai zābaka izmērs sakristu ar kājas izmēru.

*Slidojot zābakam nevajadzētu saspiest kāju. Ja tā notiek, pielaiko tā paša izmēra zābakus, taču platākus.

*Laikot slidas vajag ar tām pašām zeķēm, kuras vilksi slidošanai.

*Asmenim jābūt piestiprinātam ar skrūvju palīdzību. Tas ļaus nomainīt asmeni, ja tāda vajadzība reiz radīsies. Asmenim jābūt gludam, bez plaisām un izciļņiem.

 

KĀ IZVĒLĒTIES KALNU SLĒPES

Kalnu slēpēm ir vairākas variācijas, paredzētas dažādiem braukšanas stiliem. Tomēr, ja šīs ir tavas pirmās slēpes, ieteicams izvēlēties tā saucamās karvinga slēpes – platas, masīvākas, un ar mazāku pagrieziena radiusu. Tās būs piemērotas slēpošanai sagatavotās trasēs.

Īsas un šauras slēpes būs labāk manevrējamas un būs piemērotākas braukšanai pa cietu sniegu un nelīdzenu trasi.

Garas un platas slēpes ļaus attīstīt lielāku ātrumu un pārliecinoši bremzēt, tomēr tās labāk atstāt platai un līdzenai trasei vai dziļākam sniegam.

Iesācējam labāk izvēlēties ne pārāk cietas slēpes. To var pārbaudīt, saliekot slēpes kopā ar virsmām un saspiežot ar vienas rokas pirkstiem. Ja to izdarīt ir vienkārši, tās būs lieliskas iesācēju slēpes.

 

KĀ IZVĒLĒTIES SNIEGA DĒLI

Atšķirībā no slēpēm, snova izmērs nav atkarīgs no snovotāja garuma. To nosaka pēc snovotāja svara, sagatavotības līmeņa un braukšanas stila. Katram ražotājam ir sava tabula, kurā tiek norādīts vajadzīgais dēļa izmērs.

Sniega dēļi savā starpā atšķiras.

*Frīstaila dēļi paredzēti triku izpildīšanai, tāpēc tiem ir vienāds priekšas un aizmugures izmērs un forma. Šie ir samērā mīksti dēļi, tāpēc derēs iesācējiem. Tiek apzīmēti ar burtiem FS.

*Karvinga dēļi, paredzēti straujai braukšanai no kalna, slalomam un braukšanai uz sagatavotām trasēm. Tiek apzīmēti ar FC.

*Frīraida dēļi. Šos izvēlas sportisti, kas brauc nesagatavotās trasēs ar dziļu sniegu. Tāpēc šiem dēļiem ir visplatākā un visgarākā priekša. Tie tiek apzīmēti ar burtiem FR.

*Universālie, kas der visiem braukšanas stiliem. Tos apzīmē burti AM.

Sava nozīmē ir arī dēļa platumam, taču zābakam nevajadzētu pārsniegt dēļa malu vairāk kā par 2 cm. Ja tev ir liels kājas izmērs (virs 44), izvēlies dēli, kas tiek apzīmēts kā plats jeb Wide.


Lai visu pavisam sarežģītu, dēļiem ir arī dažādi izliekumi. Tā, piemēram:

Klasiskais Camber dēlis. Tas tiek izmantots frīraidam un karvingam, kā arī sagatavotām trasēm. Šis ir grūti savaldāms dēlis, tāpēc nebūs īpaši piemērots iesācējiem.

Apvērsta izliekuma dēlis jeb Rocker. Šim dēlim ir piepacelts priekšgals un aste, kas to padara ērtāku iesācējam. Izliekumi palīdz snovotājam vieglāk izpildīt trikus, un arī atvieglos braukšanu pa irdenu sniegu.

 

Plakans izliekums jeb Flat dēlis. Šis dēlis paredzēts īpaši sarežģītiem trikiem, tāpēc ir visai nestabils lielā ātrumā un piezemējoties. Iesācējiem pavisam noteikti nederēs.

Kombinētais Camber dēlis. Sis dēlis der visiem braukšanas stiliem, sevišķi karvingam un frīraidam.

Ņem vērā arī dēļa svaru – ar pārāk smagu dēli nav vēlams izpildīt lēcienus. Ja dēli vari viegli pacelt ar vienu roku aiz deguna, tad dēļa svars būs pašā laikā.

 

 

Avots: adme.ru.


Vērts izlasīt




Komentāri