Šī bīstamā parādība jūrā var maksāt dzīvību. Esi uzmanīgs!

4 komentāri

Tā ir novērojama arī Latvijas piekrastē.


Reizēm okeānu piekrastē var vērot baisu ainu: cilvēki peldas krasta tuvumā, taču pēkšņi viens vai daži no viņiem sāk strauji attālināties no krasta, un paši saviem spēkiem atpakaļ vairs netiek. Šādās situācijās parasti tiek saukti glābēji, jo cietušie nezina, kā izglābties, un nereti viņiem arī nepietiek spēka. Parādība, saukta par ievelkošo straumi jeb “rip current”, ir novērojama arī Latvijā.

Rip current ir spēcīga kanālveida ūdens straume, kas plūst prom no krasta. Tā var veidoties jebkurā pludmalē, kurā notiek viļņu lūšana, un straume šķērso šo lūšanas līniju, ejot dziļāk atklātā jūrā. Viļņiem plūstot no dziļākiem ūdeņiem uz seklākiem, tie tiek „salauzti” krasta līnijas tuvumā. Brīdī, kad viļņi vienlaikus salaužas vienā vietā spēcīgāk, bet citā vājāk, veidojas cirkulācijas plūsmas, kuras kustas jūras virzienā prom no krasta. Jo vairāk viļņu un tie ir augstāki, jo ātrāka un spēcīgāka būs straume.

Straume ir bīstama visiem – ASV tā katru gadu nogalina aptuveni 100 cilvēkus – taču sevišķi bīstama tā ir sliktiem peldētājiem un nepeldētājiem, piemēram, bērniem ar peldriņķiem. Atšķirībā no lieliem viļņiem vai ūdens “mucām” pie ūdenskritumiem, rip current straume nepagrūž cilvēku zem ūdens. Tomēr straumē iekļuvušie tiek aiznesti tik tālu no krasta, ka pagurst turēties virs ūdens, paši saviem spēkiem krastā netiek un noslīkst. Straume parasti nav arī pārāk ātra, taču ir gana spēcīga. Tomēr atsevišķos gadījumos tā var pārsniegt pat 3 m/s, kas ir ātrāk par olimpiskajiem peldēšanas sprinteriem.

Kur tā veidojas?

Straumei īpaši patīk vietas ar zemāku ūdens līmeni, piestātņu un molu tuvumā, kā arī pārtraukumos starp sēkļiem, jo sēkļi aiztur ūdens kustību atpakaļ:

 

Esi īpaši uzmanīgs, ja redzi kādu no šīm pazīmēm:

  • Jūrā saskatāmu kanālu ar mainīgu, sakultu ūdeni
  • Zonu ar atšķirīgu ūdens krāsu
  • Putainu līniju ar gružiem, kuri kustas projām no krasta
  • Lūzumu starp viļņiem – visi viļņi nāk vienā līnijā, un starp tiem ir 5-10 metru pārtraukums

Ja redzi kaut ko no šī visa, nekādā gadījumā neej tur peldēt un uzskati, ka tev ir ļoti paveicies. Jo aptuveni 80% gadījumu straume nekādus brīdinājumus neizrāda.

 

Ko darīt?

  • Jūrā neej peldēt viens. Arī tad, ja esi labs peldētājs. Pavisam noteikti neej viens, ja esi nepeldētājs – straume tevi par “paķert” arī seklumā, kur ūdens ir knapi pāri vidum.
  • Izvēlies pludmales, kurās strādā glābēji.
  • Ja tev gadījies nokļūt ievelkošajā straumē, pats galvenais – neķer paniku! Panika ir vēl bīstamāka par pašu straumi. Centies saglabāt vēsu prātu, lai spētu izkļūt krastā.
  • Necīnies pret straumi – tā tu tikai zaudēsi enerģiju. Peldi paralēli krastam, līdz būsi ticis ārā no straumes, un tikai tad sāc peldēt krasta virzienā. Pretējā gadījumā straume tevi nokausēs!

  • Ja nespēj tikt laukā no straumes, centies pievērst sev apkārtējo uzmanību, taču mierīgi paliec straumē. Kad tā norimst (tas parasti notiek diezgan ātri), peldi paralēli krastam kādus 100 metrus un tad peldi uz krastu. Ja krasta virzienā sāksi peldēt uzreiz, tu riskē iekļūt atpakaļ straumē, un tāda cīņa būs bezjēdzīga.
  • Svarīgākais – pašam palikt virs ūdens. Straume tevi neievilks dzelmē.
  • Ja redzi kādu nelaimē nokļuvušu peldētāju vai cilvēku, kurš ūdenī izskatās apjucis vai kā citādi aizdomīgs, nekavējoties sauc glābējus. Ja glābēju pludmalē nav, zvani 112. Labāk viltus trauksme nekā zaudēta dzīvība.

 

Te video:

Pastāsti par šo arī saviem draugiem! Jo tā, iespējams, izglābsi kādu no nokļūšanas bēdīgajā ūdens negadījumu statistikā.

 

Avoti: latswimshop.lv, adme.ru.


Vērts izlasīt




Komentāri