Arhitekti izgudro ēkas, kuras varēs iebūvēt milzu kokos

Komentēt

No kokiem mēs esam nokāpuši, un kokos mēs varētu arī atgriezties.

Arhitektu komanda no Dienvidkorejas nākusi klajā ar gaužām neparastu projektu sabiedriskām ēkām. Tās tiks iebūvētas kokos. Precīzāk – milzīgās bojāgājušās sekvojās.

 

Sekvoja, latviski saukta par mamutkoku, ir viena no iespaidīgākajām koku sugām pasaulē. Dabā tās sasniedz 85 metru augstumu un līdz pat 6 metru diametru. Izskatās šādi.

Sekvoja, latviski saukta par mamutkoku, ir viena no iespaidīgākajām koku sugām pasaulē. Dabā tās sasniedz 85 metru augstumu un līdz pat 6 metru diametru. Izskatās šādi.

Mamutkoki dzīvo garu mūžu – līdz pat 3000 gadiem! Taču tad iet bojā, un viņu vidus sapūst. Paliek vien izturīga čaula, kura pamazām sairst.

Mamutkoki dzīvo garu mūžu – līdz pat 3000 gadiem! Taču tad iet bojā, un viņu vidus sapūst. Paliek vien izturīga čaula, kura pamazām sairst.

Lūk, arhitekti atraduši risinājumu, kā apvienot rūpes par šiem senajiem, bojāgājušajiem kokiem un cilvēka vēlmi atrasties dabā. Šajos bojāgājušajos kokos tiks iebūvētas mājas.

Lūk, arhitekti atraduši risinājumu, kā apvienot rūpes par šiem senajiem, bojāgājušajiem kokiem un cilvēka vēlmi atrasties dabā. Šajos bojāgājušajos kokos tiks iebūvētas mājas.

Projekts paredz neiejaukties dabā ārpus kokiem (nekāda parkinga un smilškastu, tur būs mežs!), kamēr koku iekšpusē tērauda struktūras un platformas nodrošinās telpas ar aizraujošu skatu.

Projekts paredz neiejaukties dabā ārpus kokiem (nekāda parkinga un smilškastu, tur būs mežs!), kamēr koku iekšpusē tērauda struktūras un platformas nodrošinās telpas ar aizraujošu skatu.

Pat ūdens šajās ēkās tiks transportēts augšup pa stumbru, izmantojot dzīviem kokiem līdzīgu sistēmu.

Pat ūdens šajās ēkās tiks transportēts augšup pa stumbru, izmantojot dzīviem kokiem līdzīgu sistēmu.

Ar šo projektu arhitekti vēlas nedaudz izlīdzināt cilvēka nodarīto postu dabai, veidojot vidi, kurā cilvēks un daba spēj sadzīvot, viens otram netraucējot. Šis ir arī viens no iemesliem, kādēļ izvēlēti mamutkoki.

Ar šo projektu arhitekti vēlas nedaudz izlīdzināt cilvēka nodarīto postu dabai, veidojot vidi, kurā cilvēks un daba spēj sadzīvot, viens otram netraucējot. Šis ir arī viens no iemesliem, kādēļ izvēlēti mamutkoki.

Ne vien to izmērs ir svarīgs, bet arī sakņu sistēma. Milzu kokiem ir seklas saknes, kuru dēļ tie pēc bojāejas ātri vien nokrīt. Ja debesskrāpi sāktu pamazām būvēt no apakšas, tas ļautu senajiem kokiem atrasties mežā vēl krietnu laiku.

Ne vien to izmērs ir svarīgs, bet arī sakņu sistēma. Milzu kokiem ir seklas saknes, kuru dēļ tie pēc bojāejas ātri vien nokrīt. Ja debesskrāpi sāktu pamazām būvēt no apakšas, tas ļautu senajiem kokiem atrasties mežā vēl krietnu laiku.

Nav gan paredzams, kad pirmo šādu ēku varētu uzbūvēt, un vai tas vispār notiks. Tomēr ideja, mūsuprāt, ir brīnišķīga. Varbūt šādi var “izglābt” arī kādu bojāgājušu dižozolu, kuram draud nociršana?

 

Avoti: dezeen.com, evolo.us.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru