Amazones cilšu pētnieks stāsta par neticamu gadījumu, kas iemācījis viņu priecāties par dzīvi

Komentēt

Un mums visiem vajadzētu sekot viņa piemēram.

Dens Everets ir rakstnieks un pētnieks, kas ilgus gadus pētījis Amazones pirahā cilti, viņu ieradumus un valodu. Neskaitot daudzas atšķirības pasaules uztverē, kas cilts iezemiešiem krietni atšķīrušās no Rietumu kultūras, autors īpaši spilgti atceras kādu gadījumu, kas viņa dzīvē bija liels pagrieziena punkts:

“Kad biju jauns, mana pamāte izdarīja pašnāvību, un tas atstāja milzu iespaidu uz manu dzīvi. Kādā vakarā es viņiem par to izstāstīju. Man tas bija ļoti emocionāls notikums, atstāstīt šo pieredzi cilvēkiem Amazones mežu vidienē.

Un zini, ko viņi darīja? Viņi smējās! Viņiem tas šķita tik muļķīgi! Es jautāju: “Kāpēc jūs smejaties?” Uz ko viņi atbildēja: “Viņa padarīja sev galu? Jūs, cilvēki, padarāt sev galu?! Kas tas vispār ir?” Viņi tam vienkārši nespēja noticēt. Viņu vidū nebija tādas kultūras, kas radītu tik lielu atsvešinātību no visa, ka cilvēks vēlētos beigt savu dzīvi. Un, galu galā, viņu skatījumam uz lietām izrādījās daudz spēcīgāks iespaids nekā notikumam ar pamāti.

Es sapratu, ka viņiem nav vārdu, kas apzīmē bažas, viņi nesaprot, kas ir depresija, nemēdz slimot ar šizofrēniju un citām garīgām kaitēm, un viņi ļoti labi izturas pret cilvēkiem. Ja kādam cilvēkam ir kāda kaite – un viņiem, cik es zinu, ir tikai fiziskās – visa cilts pienācīgi viņu aprūpē. Kad cilts dalībnieki noveco, viņi tiek baroti.

 

 

Atceros kādu sirmu vīru, kurš bija pārāk vecs, lai kustētos. Viņš nevarēja ne medīt, ne vākt malku. Katru vakaru viņam atnesa ēdienu un pat palīdzēja to sakošļāt. Kad jautāju, vai tas nav apgrūtinoši šo vīru barot, jo viņš taču nekā nedara, man atbildēja: “Kad biju mazs puika, šis vīrs parūpējās par mani un baroja mani. Tagad viņš ir vecs, un es rūpējos par viņu.”

Pamanīju, ka viņi neuzglabā pārtiku. Viņi zina, kā sālīt un kūpināt gaļu, bet nekad to nedara. Kad viņi pārnes gaļu no medībām, viņi to atdod visiem. Es pajautāju vienam iezemietim: “Vai tu negribi paglabāt gaļu rītdienai?”. Viņš atbildēja: “Es glabāju gaļu sava brāļa vēderā. Tur es glabāju visu, kas man ir.””

 

 

Pats pārsteidzošākais – pirahā cilts nav reliģioza un netic nevienam dievam. Viņiem nav neviena pasaules radīšanas mīta, viņi nedomā par to, kurš radījis kokus un ūdeņus – tie tur vienkārši vienmēr ir bijuši. Viņi neatskatās pagātnē un nepiedzīvo nostaļģiju. Galu galā pats autors, kurš sākotnēji bija kristīgais misionārs, atteicās no reliģijas un sāka dzīvot šodienā. Tagad viņš lasa lekcijas par gramatiku, valodu un laimi.

Un, kamēr mēs cilts iemītniekus uztveram par mežoņiem, izrādās, ka ir ļoti daudzas lietas, kuras mēs no viņiem varam mācīties. Vai ne?

 

Ja tevi ir ieinteresējusi pirahā cilts, te vari iegādāties autora grāmatas.
Avots: ffrf.org


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru