12 ietiepīgi bērnības mīti, kuri izrādījušies pilnīgas muļķības

1 komentārs

Nu, labi – diviem no šiem ir arī maza drusciņa patiesības.


Bērnībā gan vecāki, gan pagalma biedri mūs biedēja vai izbrīnīja ar dažādām lietām, kurām mēs svēti ticējām un kuras ievērojām. Izrādās, ka ne viss ir taisnība, kas bērnībā dzirdēts!

1. Ja pārgiezīsi slieku uz pusēm, abas puses izdzīvos un sanāks 2 sliekas.

Diemžēl nekā nesanāks. Sliekām gan ir fantastiska spēja ataudzēt bojātās, khmm, daļas, taču tam ir nepieciešama galva. Uz pusēm pārgrieztai sliekai izdzīvos tikai tā puse, kurai galva ir. Otra puse aizies bojā. Kur ir galva? To var noteikt pēc strīpiņveida paresninājuma vienā sliekas galā.

2. Nedrīkst jaukt vārītu un nevārītu ūdeni lietošanai pārtikā.

Vienīgais iemesls tā nedarīt ir tad, ja nevārīts krāna ūdens vispār nav ieteicams dzeršanai. Kā tas mūsu bērnībā bija Rīgā, un dažās tās daļās joprojām ir. Citādi nekādas vainas šādam “kokteilim” nebūs. Iebildumus par “dzīvu” un “nedzīvu” ūdeni zinātne, saprotams, noraida.

3. Ja nobiedē cilvēku, kurš skatās uz savu degungalu (ir sagriezis acis uz iekšu), tad tāds viņš arī paliks.

Acu kustības, lai paskatītos uz savu degunu vai uzacīm (tiem, kam tās ir redzamas), sauc par konverģenci. Tā ir lieta, kas notiek gan apzināti, gan neapzināti – automātiski šī reakcija rodas tad, ja mēs tuvinām kādu priekšmetu acīm. Tāpat arī “iesprūst” uz mūžu šādā stāvoklī nevar, jo konverģenci nodrošina muskuļi, kuri nevar palikt mūžīgi saspringuši.

4. Ezis uz adatām nes mājās ābolus un sēnes.

Pilnīgas, pilnīgas muļķības. Eži nemaz neēd sēnes! Ezītis ir plēsējs, kam garšo kukaiņi, gliemji, tārpi, putnu un grauzēju mazuļi. Ja nu kādreiz gadās kāds nokritis, sulīgs ābols, tad ezis var ar to pamieloties, taču nekur nenesīs. Kā gan viņš vispār varētu to uzspraust sev uz muguras vai pēcāk noņemt?

5. Staigāšana bez cepures aukstā laikā draud ar meningītu.

Kas ir meningīts? Smadzeņu apvalka iekaisums. To izraisa vīruss vai baktērija, taču nekādā ziņā ne aukstums (un tieši tāpat ir ar saaukstēšanos). Tiesa, ja cilvēkam ir švaka imunitāte, tad neliela atdzišana vai nosalšana šo imunitāti var pazemināt vēl vairāk, un baktērijām vai vīrusiem būs vieglāk izpausties. Tomēr tiešā veidā cepures trūkums pie meningīta novest nevar.

6. Tie, kas lasa grāmatu pustumsā, bojā redzi.

Vispār te ir daļa taisnības. Lasot nepietiekamā apgaismojumā, acis ļoti nopūlas, jo mēs tuvinām grāmatu acīm – tumšs taču, citādi neredz! Savukārt tik tuvs attālums nav normālai lasīšanai paredzēts. Tomēr, kā norāda zinātnieki, šis iespējamais faktors ir krietni maznozīmīgāks nekā ģenētiska nosliece vai, piemēram, mātes smēķēšana grūtniecības laikā. Šobrīd zinātnieki domā, ka dienas gaismai mērenās devās varētu būt labvēlīga ietekme uz redzi, tāpēc lasīt gan tomēr ir labāk gaismā, pa dienu. 

7. Izbiedēts strauss slēpj galvu smiltīs.

Padomā pats – vai tu gribētu bāzt galvu smiltīs, ja tev draudētu briesmas? Ja negribas tev (nav taču, ko elpot!), diez vai gribas arī strausam. Patiesībā briesmu gadījumā strauss vai nu dusmīgi un ļoti stipri sper, vai arī bēg prom. Starp citu, skrienošs strauss var attīstīt ātrumu līdz pat 60-70 km/h, tāpēc jācer, ka tev nekad nenāksies bēgt no dusmīga strausa, kurš grib tev iespert!

8. Nedrīkst skatīties uz metināšanas procesu.

Arī te ir daļa taisnības – to nedrīkst darīt tiešā tuvumā. Gaismas stari ir tik spēcīgi, ka vari apdedzināt acis (jeb iegūt fotooftalmiju). Tādēļ metinātāji aizsedz seju ar īpašām maskām – tās palīdz arī pret bīstamajām dzirkstelēm. Tomēr, ja noraudzīsies, kā metināšanas darbi notiek otrā pagalma malā, tev nekas ļauns nenotiks.

9. Krupja aiztikšana beigsies ar kārpām.

Kārpas izraisa papilomas vīruss. Savukārt krupja ādas izciļņi ir viņa zooloģiskās īpašības. Krupja ādā gan atrodas dažādas indīgas vielas, kas palīdz krupītim izvairīties no plēsējiem un netikt apēstam. Tomēr vismaz Latvijā dzīvojošo krupju un varžu ādā esošās indes nav tik spēcīgas, lai nodarītu kādu ļaunumu cilvēkam, kas to paņēmis rokā. Aiztikt gan krupīti tik un tā nevajag – lai dzīvo savā nodabā.

10. Norīta košļājamā gumija vēderā pavada 7 gadus.

Košļājamā gumija lielākoties sastāv no nesagremojamām vielām, taču jau pāris dienu laikā (vai ātrāk, atkarībā no tā, kā strādā tavs zarnu trakts) jau ir pametusi tavu organismu. Visi, kas bērnībā ir norijuši monētiņu, zina, ka pārāk ilgi iekšā nekas neaizkavējas.

Vienīgais izņēmums varētu būt tad, ja sanāk norīt ļoti, ļoti daudz košļeņu kopā ar citām nesagremojamām lietām – tad gan zarnas var arī aizsprostoties, un nāksies braukt uz slimnīcu. Tomēr arī līdz šim bēdīgajam scenārijam 7 gadus gaidīt nevajadzēs.

11. Stundu pēc ēšanas nevar peldēt, citādi kājas saraus krampjos.

Viena lieta ir tā, ka uzreiz pēc ēšanas nevajadzētu aizrauties ar fiziskām aktivitātēm, jo kuņģis ir pelnījis normāli strādāt. Turklāt, sportošana ar pilnu kuņģi parasti nozīmē sliktu pašsajūtu. Taču ārsti apgalvo, ka pasaulē nav dokumentētu gadījumu, kad kāds krampju dēļ būtu noslīcis tieši tāpēc, ka devās peldēties krietni pieēdies.

12. Mēnessērdzīgos cilvēkus nedrīkst modināt.

Patiesībā nevis nedrīkst, bet vajag – nebūtu labi viņus atstāt vientulīgi klīstam pa māju (vai, vēl trakāk, pa ielu), jo cilvēks, kurš neapzinās, ko dara, var sevi savainot. Tomēr modināšana jāveic ļoti maigi un saudzīgi, jo pamosties citā vietā, nevis tur, kur esi aizgājis gulēt, ir visai satraucoša un biedējoša pieredze. 

 

Avoti: businessinsider.com, adme.ru.


Vērts izlasīt




Komentāri