Zinātnieki izpētījuši, kāpēc gudriem cilvēkiem ir maz draugu

3 komentāri

Un tam ir diezgan pamatots iemesls.


Nīgrais rakstnieks Žans Pols Sartrs ir teicis, ka elle – tie ir citi cilvēki. Izrādās – ja esi gudrāks par vidusmēru, tā patiešām var izrādīties taisnība.

Vismaz tā apgalvo pētījums, kurš nesen kā publicēts žurnālā British Journal of Psychology. Zinātnieki Satoši Kanazava un Normans Li bija apņēmušies izpētīt, ko nozīmē “laba dzīve”, taču, atšķirībā no filozofiem, ķērās pie statistikas, apskatot 15 000 pētījuma dalībnieku atbildes.

Atklājās, ka teritorijas apdzīvotības blīvums nozīmē mazāku apmierinātību ar dzīvi – jo blīvāk apdzīvotā vidē cilvēki mitinās, jo mazāk laimīgi jūtas. Otrkārt, laimes sajūtu tieši ietekmēja saziņa ar tuviem draugiem – jo biežāks kontakts ar draugiem dalībniekiem bija, jo lielāka apmierinātība ar dzīvi. Taču šeit pētījumā parādījās viens liels izņēmums – jo gudrāks bija cilvēks, jo mazāka nozīme bija šīm cēloņsakarībām. Nereti tās bija pat pretējas.

Vislielāko nozīmi apdzīvotībai un draugu satikšanas biežumam piešķīra cilvēki ar zemu IQ. Savukārt inteliģentākie pētījuma dalībnieki bija mazāk apmierināti tad, ja satika savus draugus bieži. Jā, tu nepārlasījies – jo biežāk gudrie cilvēki satika savus draugus, jo mazāk laimīgi jutās.

Apdzīvotības faktors pētniekus neizbrīnīja – ikviens, kurš dabūjis pasēdēt pāris stundas korķī, zina, ka pilsētas dzīve nāk komplektā ar papluinītiem nerviem. Taču kāpēc inteliģentos cilvēkus nelaimīgus dara arī tuvinieki – tie, kas līdz šim uzskatīti par vienu no laimes un labklājības stūrakmeņiem?

Viens no uzskatiem ir tāds, ka tas ir tāpēc, ka draugi šiem cilvēkiem traucē nodoties ilgtermiņa mērķim. Kā zināms, gudri cilvēki parasti ir aizņemti ar saviem projektiem – vai tā būtu jauna zinātnes teorija, vēstures pētīšana, jaunu zāļu meklēšana vai bizness. Un šādiem cilvēkiem sabiedriskā dzīve sagādā vairāk grūtību nekā prieka. Taču abi zinātnieki uzskata, ka saknes šai īpašībai meklējamas cilvēku evolūcijā.

Mednieku un vācēju sabiedrības agrāk sastāvēja no vidēji 150 cilvēkiem. Šādos apstākļos tuvinieki, kam uzticēties, bija nepieciešami izdzīvošanai. Cilvēku dzīves apstākļi ir mainījušies, taču smadzenes – nedaudz “aizkavējušās”. Gudrie cilvēki acīmredzot ir labāk pielāgojušies mūsdienu apstākļiem un jaunu problēmu risināšanai. Ar dzīves pārbaudījumiem viņi tiek galā paši, un tie viņus neierobežo. Viņi tiecas uz savu mērķi neatkarīgi no līdzcilvēkiem. Līdz ar to viņus tik daudz netraucē ne apdzīvotība, nedz arī draugi ir tik nepieciešami kā pārējiem sabiedrības locekļiem.

Tāpēc nākamreiz, kad draugi tev pārmetīs, ka sen neesi redzēts, uztver to kā komplimentu savam intelektam. Tu esi pārāk gudrs, lai ietu uz ballītēm.

 

Avots: washingtonpost.com.


Vērts izlasīt




Komentāri