Šie visiem zināmie dārzeņi un augļi kādreiz izskatījās pavisam citādi

Komentēt

Cilvēki laika gaitā tos modificējuši līdz nepazīšanai.

Simtiem gadu laikā cilvēku audzētie dārzeņi un augļi ir būtiski mainījuši savu izskatu. Cilvēki gadsimtu laikā pielikuši savu pirkstu, lai šie produkti tieši vai netieši tiktu modificēti.

1. Tam par avotu mūsdienās kalpo senas gleznas un mākslas darbi. Piemēram, kā šī Džovanni Stanči 17. gadsimtā tapusī glezna, kas lieliski parādā, kā mainījies arbūza izskats.

Tam par avotu mūsdienās kalpo senas gleznas un mākslas darbi. Piemēram, kā šī Džovanni Stanči 17. gadsimtā tapusī glezna, kas lieliski parādā, kā mainījies arbūza izskats.

Mūsdienās visbiežāk mēs arbūzu ikdienā redzam šādu. Sarkano krāsu gan arbūziem, gan citiem augļiem piešķir pigments likopēns. Kad aktuāla kļuva arbūzu audzēšana dārzos, cilvēki to vairošanai sāka izmantot sēklas no arbūziem, kuru mīkstums bija sarkanāks. Tie saturēja lielāku lipokēna daudzumu. Tādā veidā netieši tika mainīts arbūzu izskats uz visiem laikiem.

Mūsdienās visbiežāk mēs arbūzu ikdienā redzam šādu. Sarkano krāsu gan arbūziem, gan citiem augļiem piešķir pigments likopēns. Kad aktuāla kļuva arbūzu audzēšana dārzos, cilvēki to vairošanai sāka izmantot sēklas no arbūziem, kuru mīkstums bija sarkanāks. Tie saturēja lielāku lipokēna daudzumu. Tādā veidā netieši tika mainīts arbūzu izskats uz visiem laikiem.

2. Pētnieki uzskata, ka šādi senāk izskatījās banāni. Šo augļu sākums meklējams pirms aptuveni desmit tūkstošiem gadu mūsdienu Papua Jaungvinejas teritorijā. Zinātnieki skaidro, ka tie nepavisam tolaik nebija saldi, turklāt tiem pa vidu bija ciets kauliņš.

Pētnieki uzskata, ka šādi senāk izskatījās banāni. Šo augļu sākums meklējams pirms aptuveni desmit tūkstošiem gadu mūsdienu Papua Jaungvinejas teritorijā. Zinātnieki skaidro, ka tie nepavisam tolaik nebija saldi, turklāt tiem pa vidu bija ciets kauliņš.

Selekcijas rezultātā mūsdienās mums banāns pazīstams kā tīkams salds auglis, kuru viegli nomizot, un kurš nesatur cietas, lielas sēkliņas. Tomēr mūsdienās atsevišķos reģionos vēl ir novērojamas banānu šķirnes, kas ir ļoti līdzīgas pirmatnējām. Tās visbiežāk ieraugāmas Āzijas kontinentā.

Selekcijas rezultātā mūsdienās mums banāns pazīstams kā tīkams salds auglis, kuru viegli nomizot, un kurš nesatur cietas, lielas sēkliņas. Tomēr mūsdienās atsevišķos reģionos vēl ir novērojamas banānu šķirnes, kas ir ļoti līdzīgas pirmatnējām. Tās visbiežāk ieraugāmas Āzijas kontinentā.

3. Savukārt baklažāni senāk atgādināja neliela izmēra apaļus augļus. Tie auga zaros, kas bija pilni ar ērkšķiem. Mūsdienās diez vai kāds uzminētu, ka šādas formas un krāsas auglis patiesībā ir baklažāns. Vecākās šķirnes arī šodien ir atrodamas dažviet pasaulē.

Savukārt baklažāni senāk atgādināja neliela izmēra apaļus augļus. Tie auga zaros, kas bija pilni ar ērkšķiem. Mūsdienās diez vai kāds uzminētu, ka šādas formas un krāsas auglis patiesībā ir baklažāns. Vecākās šķirnes arī šodien ir atrodamas dažviet pasaulē.

Gadiem ilgā dārzeņa selekcija tos izveidojusi par garākiem un tumšākiem, turklāt mūsdienās tos neaizsargā ērkšķi. Tomēr ir valstis, kurās izplatīti ir vēl apaļas formas baklažāni, piemēram, Ēģiptē.

Gadiem ilgā dārzeņa selekcija tos izveidojusi par garākiem un tumšākiem, turklāt mūsdienās tos neaizsargā ērkšķi. Tomēr ir valstis, kurās izplatīti ir vēl apaļas formas baklažāni, piemēram, Ēģiptē.

4. Burkānus sāka audzēt aptuveni 10. gadsimtā Āzijā. Tolaik tie izskatījās visai noplukuši - mazi, tievi un balti, turklāt tie ražu deva vien reizi divos gados.

Burkānus sāka audzēt aptuveni 10. gadsimtā Āzijā. Tolaik tie izskatījās visai noplukuši - mazi, tievi un balti, turklāt tie ražu deva vien reizi divos gados.

Laika gaitā tie kļuva ar apjomīgāki, košāki un sulīgāki. Līdz ar to auga arī pieprasījums pēc tiem.

Laika gaitā tie kļuva ar apjomīgāki, košāki un sulīgāki. Līdz ar to auga arī pieprasījums pēc tiem.

5. Iespējams, visuzskatāmākais pārtikas selekcijas piemērs novērojams ar kukurūzu. Jau aptuveni septiņus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras mūsdienu ASV teritorijas iedzīvotāji atrada augu, kas atgādināja vārpas, bet garšoja pēc kaltētiem kartupeļiem. Viņi šo augu nosauca par teosinti. Gadsimtu laikā teosintes augs tika būtiski modificēts.

Iespējams, visuzskatāmākais pārtikas selekcijas piemērs novērojams ar kukurūzu. Jau aptuveni septiņus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras mūsdienu ASV teritorijas iedzīvotāji atrada augu, kas atgādināja vārpas, bet garšoja pēc kaltētiem kartupeļiem. Viņi šo augu nosauca par teosinti. Gadsimtu laikā teosintes augs tika būtiski modificēts.

Šodien kukurūza, piemēram, ASV ir viens no populārākajiem produktiem uzturā. Tāpat tā kļūst arvien pieprasītāka arī Eiropā. Zīmīgi, ka tieši eiropiešu imigranti aptuveni 15. gadsimtā aizsāka tās audzēšanu mūsdienu ASV teritorijā.

Šodien kukurūza, piemēram, ASV ir viens no populārākajiem produktiem uzturā. Tāpat tā kļūst arvien pieprasītāka arī Eiropā. Zīmīgi, ka tieši eiropiešu imigranti aptuveni 15. gadsimtā aizsāka tās audzēšanu mūsdienu ASV teritorijā.

6. Izmēra ziņā uzskatāmi mainījušies persiki. Senāk tie bija vien aptuveni divus centimetrus lieli, turklāt trešo daļu no tiem aizņēma kauliņš. To garša bija daudz atšķirīgāka, tā vairāk līdzinājās lēcām. Tāpat auglī trūka sulīguma.

Izmēra ziņā uzskatāmi mainījušies persiki. Senāk tie bija vien aptuveni divus centimetrus lieli, turklāt trešo daļu no tiem aizņēma kauliņš. To garša bija daudz atšķirīgāka, tā vairāk līdzinājās lēcām. Tāpat auglī trūka sulīguma.

Šodien mēs persikus zinām kā ļoti sulīgus augļus, kuru izmērs ir aptuveni desmit centimetri. Tajos kauliņš neaizņemt tik daudz vietas kā pirmatnējos persikos. Laika gaitā cilvēki ir pamatīgi pacentušies, lai tiktu līdz šādam persika izskatam.

Šodien mēs persikus zinām kā ļoti sulīgus augļus, kuru izmērs ir aptuveni desmit centimetri. Tajos kauliņš neaizņemt tik daudz vietas kā pirmatnējos persikos. Laika gaitā cilvēki ir pamatīgi pacentušies, lai tiktu līdz šādam persika izskatam.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru