Zinātniekiem ir plāns no jauna sasaldēt kūstošo Arktiku

Komentēt

Un tā ir diezgan traka ideja.


Kā zināms, globālās klimata pārmaiņas ir ieradušās, neskatoties uz pasaules iedzīvotāju neticību. Pat pie mums kādreiz ierastais lielais aukstums un pamatīgās sniega kārtas pēdējos gados ir drīzāk ekstra izņēmums, nevis normāla ziema. Taču Arktikā lietas ir pavisam bēdīgas.

Pagājšruden Ziemeļpols piedzīvoja neparasti siltumu – tur bija par veseliem 20 grādiem siltāks nekā vajadzētu būt. Tas nozīmē, ka Artikas ledus kūst ļoti strauji, un tās ir sliktas ziņas mums visiem. 

Attēlā – vidējais ledus pārklājums 1981.-2010. gadā (sarkanā līnija) un pērn. 

Zinātnieki meklē veidus, kā globālo sasilšanu padarīt lēnāku, un kā viens no risinājumiem šobrīd ir iespēja uz ledus pārsega izvietot aptuveni 10 miljonus pumpju, kas ledus pāklājumu aplaistītu ar jūras ūdeni un tādējādi liktu ledus slānim atkal augt. Idejai, protams, ir arī pētījumos balstīts pamats. Tās autori apgalvo, ka šie pumpji varētu palīdzēt pieaudzēt nokusušo ledus pārklājumu par aptuveni 1 metru, kas palīdzētu ilgāk saglabāt Arktisko sasalumu un aizkavētu lielākas klimatiskās pārmaiņas par aptuveni 17 gadiem.

Un, ja nu metrs nešķiet daudz, tad jāņem vērā, ka aptuveni puse no arktiskā ledus ir vidēji 1.5 metru biezs, tādēļ 1 metra pieaugums būtu ļoti nozīmīgs.

Projektu plānots uzsākt agrīnajos 2030jos gados. Līdz tam gan jāatrisina tehniskie sarežģījumi – lai nosegtu pilnīgi visu Arktikas virsmu, nepieciešami 100 miljoni pumpju. Katram no tiem jāspēj izpumpēt 27 tonnas ūdens stundā. Pumpim nepieciešamas vēja turbīnas, kuras svērtu vidēji 4000 kilogramu (un būtu izgatavotas no tērauda). Turbīnai, savukārt, nepieciešama boja, kura sver aptuveni tikpat. Tad nu katrai ierīcei nepieciešami 10 tonnas tērauda, un viss projekts kopā varētu izmaksāt ap 500 miljardiem ASV dolāru. Hmmm. Izklausās nedaudz sarežģīti.

Jāteic, ka šis nav pirmais mēģinājums ģeoinženieriski “uzlabot” Arktiku, lai palīdzētu tai neizkust. NASa šobrīd pēta iespēju radīt virs Arktikas mākslīgos mākoņus, lai pasargātu to no sildošās saules gaismas.

Lai nu kā, jācer, ka šis vai citādāks risinājums tiks atrasts labi drīz – izkususi Arktika ir scenārijs, no kā baidās visi ģeologi un vides zinātnieki. Ne vien tādēļ, ka tas iznīcinās daudzas dzīvnieku sugas, bet visupirms tāpēc, ka arktiskais ledus ir visefektīvākais mehānisms, kurš atstaro saules radiāciju atpakaļ kosmosā. Bez tā zeme Zemes klimata pārmaiņu sekas ir neparedzamas.

 

 Avots: sciencealert.com

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru