Mūsu senči, izrādās, gulēja pavisam citādāk nekā mēs. Interesanti zināt!

Komentēt

Un, iespējams, tas bija stipri patīkamāk un jautrāk.

Vai esi dzirdējis, ka cilvēkam jāguļ saldā miegā vismaz 8 stundas? Protams, to ir dzirdējis katrs. Taču patiesībā, iespējams, mūsu ķermeņi ir piemēroti mazliet citam gulēšanas režīmam, un tas ir iemesls, kādēļ daudzi no mums naktī vismaz vienreiz pamostas.

Mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas gan gulēja tāpat, kā guļam mēs, taču pagātne, kas ir senāka par 1800. gadu, jau kļūst daudz interesantāka. Vismaz tas, kas ir dokumentēts rakstos. Izrādās, mūsu priekšteči ir gulējuši divreiz naktī. Jā, tu izlasīji pareizi – divreiz.

 

KĀ TAS IR, GULĒT DIVREIZ?

Virdžīnijas Tehnoloģiju institūta vēstures profesors Rodžers Ekiršs ir pētījis miega vēsturi, un apgalvo, ka reiz naktsmiers nozīmēja divus miega posmus aptuveni 12 stundu garumā. Sākumā cilvēki gulēja trīs līdz četras stundas, tam sekoja nomoda periods, ko noslēdza otra miega fāze, kas ilga līdz pat rītam. Atsauces uz šo it kā jocīgo gulēšanas veidu sastopamas viscaur vēsturē un literatūrā – tā, piemēram, angļu viduslaiku dzejnieks Džefrijs Čosers savās vārsmās min “pirmo” un “otro” miegu.

Bet kas tad notika pa vidu? Tas ir pats interesantākais – viss! Daudzi palika guļamistabā, lasīja, nodarbojās ar seksu (laba doma – pēc miega spēka taču ir vairāk) vai lūdza Dievu. Daži pat devās paviesoties pie kaimiņiem.

Ar laiku šis miega režīms izzuda – zinātnieks kā galveno iemeslu min elektriskās gaismas popularitātes pieaugumu, kuras dēļ cilvēki palika augšā ilgāk. Ne bez vainas ir arī modē ienākusī kafija. Kad pieauga arī ielu apgaismojuma daudzums, naktis no burlaku un laupītāju pļaujas laika pārvērtās par labāko laiku saviesīgām izklaidēm. 12 stundu garš naktsmiers kļuva par pārāk lielu dārgā laika tērēšanu.

 

BET TAGAD?

Par šo zinātnieki vēl strīdas, taču pastāv viedoklis, ka cilvēka ķermenis joprojām dod priekšroku diviem īsākiem miega periodiem. Pamošanās nakts laikā ir tikai viena no pazīmēm. Kādā pētījumā 15 vīrieši pavadīja 4 nedēļas telpā bez dienasgaismas. 14 stundas diennaktī viņiem bija pieejama vien tumša, klusa telpa, kurā viņi gulēja vai atpūtās. Kad visi dalībnieki bija izgulējuši miega badu – kurš nomoka absolūti ikvienu Rietumu sabiedrības pārstāvi – notika jocīga lieta. Viņi sāka gulēt divreiz naktī. Sākumā 5-6 stundas, tad dažas pavadīja nomodā, un tad gulēja atlikušo laiku līdz rītam. Kopā savācās tās pašas ieteicamās 8 stundas, taču tās nebija vienā nepārtrauktā ritējumā. Un visi dalībnieki atzinās, ka šāds režīms ir ļoti nomierinošs un atsvaidzinošs. Kurš būtu domājis?

 

 

VAI TO VAJAG DARĪT?

Kamēr nav pierādījies, ka šāds miegs ir patiešām labāks (un tam ir mazliet par maz pētījumu), nav būtiska iemesla pārkārtot savu gulēšanu. Taču tiem, kuri pa nakti bieži mostas un pēc tam nevar aizmigt, tas var izrādīties noderīgi un veselīgi, vien vajadzēs nedaudz pielāgot savu diennakts režīmu. Sākot jau ar to, ka guļamistabā tu nedrīkstēsi izmantot elektrisko gaismu, planšetes, datorus, TV un citas ierīces. Tev vajadzēs arī daudz tumsas, tāpēc plānie aizkari būs jānomaina pret smagākiem. Vai nopietnām žalūzijām. Tam ir pamatojums – zinātnieki lēš, ka šāds režīms izveidojies, lai cilvēki tiktu galā ar garajām ziemas naktīm laikmetā, kurā nebija interneta un seriālu. Un, protams, arī kādu hobiju vai nodarbi, ar kuru sevi izklaidēt nomoda stundās.

Vai tu jau sen gribi pieķerties grāmatplauktam, taču vakarā esi pārāk noguris? Varbūt vēlies uzrakstīt pats savu grāmatu? Likt puzli vai kuģu modeli? Skatīties filmas? Lai kas tas arī nebūtu – šīs nodarbes noteikti būs daudz interesantākas un vērtīgākas, nekā blenšana griestos, domājot par to, kāpēc tu nevari gulēt “kā visi normālie cilvēki”.

 

Avots: slumberwise.com.

 

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru