10 mīti par veselīgu sportošanu, kuriem jau sen vajadzēja būt izzudušiem

1 komentārs

Skriešanai nav jābūt grūtai, un no presītes taisīšanas tev nebūs sešpakas. Tā nu tas ir.

Informācijas laikmetā ir grūti saprast, kas ir pareizi un kas nē. No visām pusēm virsū gāžas tik daudz viedokļu! Tā ir arī ar veselīgu sportošanu – vieni saka, ka vajag sportot gandrīz līdz ģībonim, citi gribētu aizliegt skriešanu. Kā tad ir, ko? Lūk, 10 populāri mīti par sportošanu, kuri spītīgi negrib izzust.

1. Bez ciešanām nebūs ieguvumu.

Pastāv uzskats, ka skrienot un vingrojot ir tā kārtīgi jānopūlas, lai sirds lec ārā pa muti, citādi no sportošanas nav nekādas jēgas. Patiesība tomēr ir citāda – veselības speciālistu vadlīnijas iesaka sportot gan mērenā, gan vidēji grūtā intensitātē līdz 300 minūtēm nedēļā. Vidēji grūta – tas ir tad, kad vēl var parunāt, bet vairs nevar, piemēram, padziedāt. Ja skrienot vai braucot ar velo tev ir pārāk grūti pat sarunāties, tu to dari par ātru!

Izvēlies mierīgāku tempu vai mierīgākas aktivitātes – raitas pastaigas, ūdens aerobiku, nūjošanu, pārgājienus, peldēšanu. Visas šīs aktivitātes dedzinās kalorijas, tomēr nenomocīs ne tevi, ne tavu sirdi.

2. Ja es nesvīstu, nekas nenotiek.

Svīšana ir bioloģiska reakcija uz ķermeņa sasilšanu, kas ir visai individuāla. Darot vienu un to pašu aktivitāti, kāds svīdīs slapjš, un kāds nebūs pat norasojis. Sviedri nenozīmē, ka kalorijas netiek dedzinātas.

3. Ja es nevaru sportot X reizes nedēļā, tad tas viss ir pa tukšo.

Jebkura, mēs vēlamies uzsvērt šo vārdu, aktivitāte ir labāka par sēdēšanu dīvānā. Pat tad, ja tikai reizi mēnesī. Protams, jo regulārāk tu vingrosi, jo labāk jutīsies, taču viens neapmeklēts treniņš nebūs par iemeslu neaiziet arī nākamreiz. Centies mazināt sēdošo dzīvesveidu jebkādā daudzumā.

Starp citu, intervālu treniņi aizņem 7-10 minūtes dienā, un kārtīgi izkustinās tavus muskuļus. Īss, bet jaudīgs treniņš arī palīdz cīnīties pret iekšējo aptaukošanos, kas ir visbīstamākā. Tev taču ir 10 minūtes dienā, vai ne? 

4. Ja es skrienu vai eju uz aerobiku, ar to pietiek.

Jebkurš aerobais sports ir brīnišķīga lieta, tomēr ārsti uzsver – nepieciešami arī spēka treniņi. Tie palīdz taviem muskuļiem cīnīties pret gravitāciju (kas, līdz ar vecumu, ņem pārsvaru…), labvēlīgi iedarbojas uz kauliem un kopumā nodrošina veiksmīgāku ķermeņa funkcionēšanu. Turklāt, ar muskuļiem visi izskatās skaistāk! Un nav nemaz jāiet cilāt smagi stieņi – derēs arī tāda vingrošana kā Pilates, kurā tiek strādāts ar ķermeņa svaru. 

5. Bet sievietes no svaru celšanas kļūst milzīgas un nesmukas!

Uz šo mums ir tikai viena atbilde – Rebeka Koha. Mūsu brašā olimpiete ir ļoti skaista un smalka jauna dāma, kas spēj pacelt vairāk kā 100 kilogramus. Un, ja vien sievietes nekļūst par profesionālām bodībilderēm vai neaizraujas ar steroīdiem, milzīgi muskuļi viņām būs fizioloģiski neiespējami. Tā nu daba iekārtojusi. 

6. Joga kaitē mugurai un citām locītavām.

Lai arī te ir zināma deva taisnības – cilvēkiem ar locītavu problēmām pirms jogošanas vajadzētu konsultēties ar ārstu un treneri – kopumā joga uz locītavām iedarbojas labvēlīgi. Jo tajā notiek ne vien stiepšanās, bet arī muskuļu nostiprināšana, lielu vērību pievēršot korsetes muskuļiem, kas satur visu muguru.

7. Ja es centīgi sportošu, noteikti notievēšu!

Diemžēl nē. Tu notievēsi tad, ja dedzināsi vairāk kaloriju, nekā būsi uzņēmis. Ja pēc sporta dosies pa taisno uz burgernīcu un paņemsi divus, visa skaistā figūra izpaliks. Tievēšana pamatā notiek virtuvē. Noliec bulciņu!

8. Ja man ir artrīts un tā pavairāk gadu, es nemaz nedrīkstu vingrot.

Saudzīga vingrošana nāk par labu slimām locītavām, jo uzlabo gan asinsriti ap tām, gan arī locītavu kustīgumu. Tāpēc nereti cilvēki, kuri uzsākuši vingrot, no rītiem vairs nejūtas kā stīvi malkascirtēji, bet gan ir možāki un priecīgāki. Un, ja nevar vingrot, vienmēr var iet peldēt vai iet pastaigās. Protams, sākumā tomēr vajadzētu aprunāties ar ārstu.

9. Ja “kačāšu” presīti, tikšu pie sešpakas.

Jā un nē. Tu tiksi pie sešpakas, ja esi no dabas slaids un kalsns. Pretējā gadījumā sešpaka gan tev būs, tomēr paslēpta zem dabiskā “polstera”. Diemžēl nav iespējams notievēt kādā vienā vietā, saglabājot apaļumus citā. Tā ka sešpakas iegūšanai nāksies izrevidēt arī ēdienkarti. Bet nebēdā – stipri, kārtīgi vēdera muskuļi palīdzēs tev justies fiziski labāk arī tad, ja nebūs redzami.

 10. Tas, ko rāda svari, ir vienīgā patiesība.

Ja esi uzsācis sportu un veselīgu ēšanu, bet svari nerāda neko iepriecinošu, nevajag atmest ar roku un krist izmisumā. Iespējams, tu ēdi kaut ko sāļu, un tavā organismā ir vairāk ūdens. Iespējams – tev ir sākuši augt muskuļi, kuri sver vairāk par “polsteriem”. Vissvarīgākā ir tava fiziskā pašsajūta. Un, ja ļoti gribas – arī apkārtmēri. Ja tev nav mērlentas, pamēģini ielīst kleitā vai biksēs, kas vēl nesen bija par šauru. Pēkšņi der? Nu re.

 

Un, pats galvenais, neaizmirsti – tavs ķermenis būs pateicīgs par katru brīdi, kuru tu pavadi aktīvi darbojoties, nevis sēžot pie datora vai dīvānā. Ir vasara. Iepriecini ķermeni un ej izkustēties!

 

Avots: exerciseright.com.au.


Vērts izlasīt




Komentāri