Oriģinālā saldās desas recepte no deserta autores Ņinas Masiļūnes. 1976. gads

5 komentāri

Runā, ka reiz Antoņina nogaršojusi veikalā nopērkamo Saldo bruneti, un bijusi īpaši sašutusi, ka tās sastāvā ir margarīns.

Nopelniem bagātā pavāre Ņina

Pagājušā gada septembrī Ņina Masiļūne nosvinēja savu 95. gadu jubileju - vairāku paaudžu mājsaimnieces viņu labi pazīst pēc padsmit pavārgrāmatām, kuras ar viņas vārdu iznākušusas kopš astoņdesmitajiem gadiem. Daudzas no tām vēl joprojām stāv mūsu mammu un vecmāmiņu virtuves plauktos, taču dažas arī - joprojām nopērkamas grāmatveikalos.

Ņinu bieži vien dēvē par latviešu nacionālās virtuves aizbildni, jo tieši viņa pirmoreiz pierakstījusi un izdevusi grāmatās mūsu tipiskāko ēdienu receptes un to variācijas. Viņas recepšu grāmatās var atrast vienkāršus ēdienus latviešu gaumē, kuri pa spēkam būs jebkurai mājsaimniecei.

Šogad Masiļūnes kundzei tiks pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.

 

Saldās desas receptes rašānās

Padomju laiki mums iemācīja daudz dažādu triku un nereti pašas labākās lietas radās tieši tādēļ, ka kaut ko nevarēja nopirkt veikalos. Iedvesmu saldās desas receptei Ņina smēlās no bērnības atmiņām par desertu, kuru mamma 1930. gados gatavojusi no kokosriektu eļļas - to viņa toreiz iemācījusies pavārmākslas kursos Rēzeknē.

Taču iemesls, kāpēc viņa mēģinājusi šo bērnības garšu vēlāk atrestaurēt, ir visai amizants. Uz kādu groziņu vakaru, kur katram viesim bijis uzdevums sagādāt kādu gardumu, Ņinai bijis jādodas ar žāvētu desu - našķi, kuru tolaik nevarēja tā vienkārši aiziet uz veikalu un nopirkt.

Pavārei nebija izdevies saganīt pa veikaliem pasūtīto cienastu, tāpēc viņa nolēmusi improvizēt ar to, kas pie rokas. Vairākas reizes mēģinājusi, kamēr izdevies uztaisīt ko līdzīgu mammas kūkai no bērnības. Galaiznākumu ietinusi follijā un devusies uz groziņu vakaru ar "desu".

Protams, liels bijis citu viesu pārsteigums, kad žāvētās desas vietā no follija izritināts šis gardums. Kāds pat iesaucies: "Tā desa taču ir veca!" redzot, ka tā drūp un nemaz neizskatās pēc žāvēta desas. Tā arī radies nosaukums "Saldā desa".

Starp citu, daļa slavenu Ņinas recepšu tā arī tapušas - kad kaut ko nevarēja dabūt veikalā, sastāvdaļas bija jāaizstāj ar citām, vai arī - vienkārši jāgatavo no tā, kas ir. Tāpēc jāimprovizē!

Par savām autortiesībām uz Saldās desas recepti Masiļūne teic: "Tā ir dāvana visai Latvijai!" un nepretendē uz atlīdzību par tās izmantošanu. Bet par veikalā nopērkamo vairāciju ar margarīnu gan izsakās ļoti skarbi - to nevarot dot ēst pat kaķiem!

 

Saldās desas oriģinālā recepte

Pirmoreiz recepte publicēta žurnālā Padomju Latvijas Sieviete, 1976. gadā.

SALDĀ DESA

400g Jubilejas cepumu

150g sviesta

1 glāze cukura

2 olas

50g kakao pulvera

Ogu esence vai konjaks

 

Cepumus sadrupina gabaliņos, pārlej ar karstu mērci, samaisa, liek uz pergamenta papīra vai folijas, izveido desas formu, stingri ietin un noliek ledusskapī sastingt.

Pirms pasniegšanas iztin no papīra un sagriež slīpās ripiņās.

Mērces pagatavošana: 150g sviesta ieliek katliņā, samaisa ar 1 glāzi cukura, pievieno 2 olas un maisot karsē, kamēr cukurs izkūst. Tad pievieno 50g kakao pulvera, mazliet esences (ogu) vai konjaka.

Protams, vairāku gadu desmitu laikā teju katra mājsaimniece ir radījusi savas vairācijas par Saldo desu, pievienojot tajai sev tīkamās sastāvdaļas. Raksti komentāros, kā šo gardumu gatavo tavās mājās!

 

Vai tavās mājās tiek gatavota saldā desa?

1. Nē, šis deserts nav mūsu gaumē
2. Jā, turklāt pēc tieši šīs receptes
3. Nē, bet tagad noteikti pamēģināsim
4. Gatavojam, bet pēc citas receptes
1. Nē, šis deserts nav mūsu gaumē
2. Jā, turklāt pēc tieši šīs receptes
3. Nē, bet tagad noteikti pamēģināsim
4. Gatavojam, bet pēc citas receptes

 

Avoti: LSM.LV, blogs Latvijas virtuve. Skaties LTV raidījumu Aculiecinieks par Ņinu Masiļūni šeit.


Vērts izlasīt




Komentāri