Baktērija, kura ēd plastmasu, varētu izglābt pasauli

Komentēt

Turam īkšķus!

Katru gadu pasaulē tiek saražoti vairāk kā 300 miljoni tonnu plastmasas izstrādājumu. Protams, kad mēs pērkam kādu lietu, mēs gribam, lai tā kalpo ilgi, taču šī pati īpašība nav pārāk laba, kad šī lieta ir nokalpojusi savu mūžu un tiek izmesta atkritumos. Okeānā, piemēram, ir milzīgas “plastmasas salas”, par kuru izmēru zinātnieki joprojām strīdas, taču to kopējais lielums tiek lēsts ap 20 miljoniem kvadrātkilometru.  Plastmasa ir burtiski visur – arī Everesta virsotnē, un tā nesadalās. Taču nu zinātnieki, iespējams, ir atraduši risinājumu šai problēmai.

Kas vispār ir plastmasa? Plastmasa – tie ir polimēri, garas, tievas molekulas, kas veidotas no monomēru “klucīšiem” un savītas viena ar otru tā, lai veidotu izturīgu tīklu. Lielākā daļa plastmasas ir veidota no oglekļa monomēriem, tāpēc teorētiski tiem vajadzētu derēt par barības avotu mikroorganismiem. Taču problēma – atšķirībā no dabiskajiem polimēriem (piemēram, tāds ir celuloze augos), plastmasas polimēri lielākoties nesadalās dabā (izņemot dažas plastmasas, no kurām ražo, piemēram, maisiņus). Baktērijas un sēnes evolucionēja kopā ar dabiskajiem polimēriem, bet plastmasa pastāv aptuveni 70 gadus, tāpēc mikroorganismiem vienkārši nav bijis laika pielāgoties tās apēšanai.

Tad nu Kioto universitātes komanda, analizējot atkritumu kaudzes, ir atradusi tādu baktēriju, kas šo plastmasu tomēr ēd, turklāt vispopulārāko plastmasu – PET. Tai dots nosaukums Ideonella sakaiensis.

Šī gan nav pirmā reize, kad zinātnieki nāk klajā ar šādu paziņojumu – pirms diviem gadiem Jeilas Universitātes komana paziņoja, ka atklājusi sēni, kas saēd plastmasu, tomēr tad izrādījās, ka sēne ir kaprīza un to ir ļoti grūti kultivēt. Baktērijas gadījumā zinātnieki vienkarši atstāja PET materiālu siltā burkā kopā ar baktēriju kultūru un vēl dažām barības vielām, un dažas nedēļas vēlāk plastmasa bija pazudusi.

Otrkārt – un šis ir ļoti svarīgs jaunums – zinātnieki ir idenficējuši enzīmus, kas ļauj sadalīt PET plastmasu. Visām dzīvām būtnēm ir enzīmi, ar kuru palīdzību šīs būtnes paātrina ķīmiskos procesus – piemēram, gremošanas enzīmi. Cilvēki, kuriem nav attiecīgā enzīma, nevar pārstrādāt laktori. Un lūk, šo te PET pārstrādei nepieciešamo enzīmu zinātniekiem ir izdevies ne tikai atrast, bet arī pavairot.

Mākslīgie enzīmi jau šobrīd tiek plaši izmantoti – piemēram, tie ir sastopami daudzos veļas pulveros, siera ražošanā un citur. Šobrīd pastāv cerība, ka tie, kopā ar jaunajām baktērijām, varētu tikt izmantoti, lai cilvēce varētu atbrīvoties no atkritumu kalniem. Protams, pasaules gala gaidītāji var teikt, ka pastāv risks, ka tās izmuks no kontrolētajām un apēdīs mūsu dārza mēbeles, plastmasas logus un telefonu vāciņus. Tomēr šķiet, ka potenciālie ieguvumi risku varētu attaisnot.

 

Un, ja tu joprojām neesi pārliecināts, ka plastmasa ir reāla problēma, varbūt tevi pārliecinās šis bēdīgais video, kurā jūras bruņurupucis tiek atbrīvots no plastmasas salmiņa degunā (brīdinām, skati var būt nepatīkami)

 

Avots: theconversation.com.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru