15 lieliskas lietas, kuras mums steidzami jānošpiko no Somijas izglītības sistēmas

11 komentāri

Špikeris tam, kā uzaudzināt gudrus un laimīgus skolēnus.


Somijas izglītības sistēma jau vairākus gadus ir visu pasaules reitingu pirmajās vietās, un daudzi atzīst, ka tā, iespējams, ir labākā visā pasaulē. Kā viņi to panāk – ar milzīgu mācību apjomu, pārbaudes darbiem un stingru disciplīnu? Nē, izrādās, viss ir pavisam otrādi.

1. Skolēniem ir jārotaļājas!

Somijā cilvēki uzskata, ka vislabāk bērni mācās ar rotaļu, iztēles darbināšanas un atklājumu prieka palīdzību. Tāpēc skolotāji ne vien neaizliedz, bet aktīvi iedrošina bērnus rotaļāties. Pat vidusskolēni nereti brīvajos brīžos skolā spēlē videospēles vai bumbu.

2. Pārbaudes darbi nav nekādi noteicēji.

Somu skolotāji uzskata, ka pārāk daudz kontroldarbu nozīmē atņemt laiku izziņai un brīvai domāšanai. Tāpēc skolēni lielākoties tiek vērtēti pēc tā, kā viņi darbojas klasē.

3. Visi viens otram uzticas.

Somijas valdība uzticas pašvaldībām, tās – skolām, skolas – skolotājiem. Skolotāji uzticas skolēniem, un tāpēc, galu galā, skolēni un vecāki uzticas arī skolotājiem. Skolotāji netiek dricelēti no visu iespējamo iestāžu puses. Vai tas nav brīnišķīgs veids, kā būvēt sabiedrību?

4. Skolas nesacenšas savā starpā.

Tā kā somu sabiedrība uzskata, ka visām skolām jābūt vienlīdz labām, skolu reitingi vienkārši nepastāv, jo skolas netiek salīdzinātas. Līdz ar to arī skolēni izvēlas skolu, kas ir tuvāk mājām, nevis to, kam smalkāks nosaukums.

5. Skolotājiem ir izcilas sagatavošanas programmas.

Daļa no iemesliem, kāpēc sabiedrība uzticas skolotājiem, ir īpašais sagatavošanas un apmācību process. Par skolotājiem var kļūt vien labākie kandidāti – tie, kam ir izcilas atzīmes, kā arī veiksmīga intervija. Intervijā tiek vērtēti tādi dotumi kā pedagoģiskais talants un aizrautība. Turklāt, topošo skolotāju izglītošana iekļauj pētījumu veikšanu un publikācijas – ar pliku atsēdēšanu cauri netiksi!

6. Laba daudz nevajag.

Skolēni sāk iet skolā tikai 7 gadu vecumā. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, viņu mācību diena ir visai īsa – pamatskolēni skolā pavada vien četras, piecas stundas. Arī mājasdarbu ir ļoti maz, vai arī to nav vispār.

7. Laimīgu dzīvi visiem!

Šis izklausās pēc sapņa! Somu izglītības sistēmā valda uzskats, ka laimīgi skolotāji ir labi skolotāji, savukārt pārstrādājušies pedagogi nespēs darbu paveikt kvalitatīvi. Skolotāji stundām gatavojas mājās un skolā strādā vien 20 stundas nedēļā.

8. Visi izglītības virzieni ir cienījami.

Neatkarīgi no tā, vai skolēni vidusskolas vielu grib mācīties akadēmiskā vidē vai arī iegūt kādu arodu, viņiem ir pieejami lieliski pasniedzēji, kā arī viss mācībām nepieciešamais. Un, pats galvenais – neviens uz viņiem neskatās šķībi, jo arodskolā mācās vismaz puse. Abu virzienu absolventi var turpināt mācības universitātē.

9. Nacionālās vadlīnijas ir tikai vadlīnijas.

Protams, arī Somijas izglītībā ir valstī pieņemti mācību standarti, kas jāpielieto praksē. Tomēr skolotājam ir pilnīga rīcības brīvība izvēlēties, kā veidot izglītības programmu un kā šos standartus ieviest dzīvē.

10. Nost ar atzīmēm.

Pirmajos skolas gados skolēni nesaņem atzīmes. Vispār, nekādas. Skolotāji bērnos vērtē to, kā viņi mācās mācīties un redzēt kopsakarības pasaulē.

11. Nav arī eksāmenu!

Vienīgais nopietnais pārbaudes darbs ir eksāmens pamatskolas beigās, kad bērniem ir jau 16 gadu.

12. Skolu vide veicina sadarbību.

Skolās ir kopīgā mācību zona, kurā kopā strādā gan skolēni no dažādām klasēm, gan arī skolotāji. Skolēni netiek “ganīti” un var brīvi izmantot skolas telpas. Un, pats labākais – somu skolās ir pat atpūtas telpas ar masāžas krēsliem. Ak!

13. Vislabākā sistēma pasaulē nemitīgi tiek uzlabota.

Viena no Somijas izglītības sistēmas vadītājām, Irmeli Halinena, pērn atbildēja uz jautājumu, kāpēc nepieciešams uzlabot labāku sistēmu pasaulē. Viņas teiktais – “jo pasaule ap skolu mainās ļoti strauji, un mums nemitīgi viss jāpārvērtē. Jāsaprot, ka zināšanas, kas nepieciešamas sabiedrībai, mainās tikpat ātri.” Prātīgi teikts!

14. Turpmāk skolēni palīdzēs plānot mācības.

Paši bērni varēs plānot dažādus starpdisciplinārus projektus un arī tos vērtēt. Daļa Somijas skolotāju uzskata, ka šī varētu būt nākamā lielā pārmaiņa, kas nāks par labu izglītojamajiem, jo patstāvība un atbildība ir laba lieta.

15. Būt par skolotāju Somijā – tas ir ļoti, ļoti prestiži.

Šī doma liek nopietni palauzīt galvu – kā, nu kā to var sasniegt? Tomēr fakts: 2010. gadā uz vienu skolotāja vietu bija pieteikušies 10 kandidāti. Un viens no iemesliem ­– sabiedrībā skolotāji tiek uztverti par tikpat svarīgiem profesionāļiem kā ārsti un juristi.

 

Izklausās pēc sapņa, vai ne? Tomēr varbūt ar laiku arī pie mums varēs vērot ko līdzīgu. Bet tikmēr – pasaki lielu paldies savai vai savu bērnu skolotājiem. Viņi tiešām cenšas no sirds.

 

Avoti: businessinsider.com, smithsonianmag.com, edweek.org, huffingtonpost.com.


Vērts izlasīt




Komentāri