Vai vajag nosist paaugstinātu temperatūru? Mediķu ieteikums ir mazliet pārsteidzošs

Komentēt

Vienkārši un saprotami.

Mūsdienās, kad aptiekas ir uz katra stūra un zāļu izvēle ­– milzīga, ir ierasts pret katru nelāgās pašsajūtas iemeslu dzert kādu ripiņu. Taču vai tad vienmēr ir nepieciešams? Un ko darīt gadījumos, kad ķermenim ir paaugstināta temperatūra? Lai saprastu, kā ir labāk, sākumā dažos teikumos par to, kā paaugstināta temperatūra darbojas.

 

KĀ RODAS DRUDZIS UN KĀPĒC PIEMETAS DREBUĻI?

Tas šķiet jocīgi – tu dedz ugunīs, taču tevi krata drebuļi. Taču īstenībā tas ir loģiski: tavās smadzenēs ir tāds kā “termostats”, kurš regulē ķermeņa temperatūru, un tas ir iestatīts uz 36.6°C. Ja tu esi vesels, bet salsti vai esi pārkarsis, šis centrs liek tev drebēt, lai sasildītos, vai svīst, lai atdzistu. Taču, kad esi sasirdzis, tavā ķermenī notiek iekaisuma procesi – tos izraisa vīrusi, baktērijas vai citi faktori. Iekaisuma radītās vielas liek “termostatam” smadzenēs pagriezt temperatūru augstāk.

Tad nu tavās smadzenēs temperatūra ir uzstādīta uz 38.5, bet ķermenis vēl turas pie 36.6. Tātad tu salsti! Un, attiecīgi, sāc drebēt, gluži tāpat kā aukstā ziemas dienā. Kad ķermenis beidzot uzsilst, tava āda ir karsta, taču iekšēji tu jūties atbilstoši silts.

Līdzīgi ir slimības beigās – kad drudzis savu darbu padarījis un infekcija ir uzvarēta, smadzeņu termostats atgriežas 36.6 grādu robežās, taču ķermenis tagad ir atpalicis 38.5 grādos. Tad nu viņam nākas svīst, lai atdzistu – parasti tad tu pamosties nosvīdis slapjš gultā, un pēc tam jūties stipri labāk.

 

BET KO TAD DARĪT AR TO TEMPERATŪRU?

Aspirīns, paracetamols un citi pretdrudža medikamenti samazina ķīmisko vielu daudzumu organismā, kas liek rasties drudzim. Taču tā ne vienmēr ir laba lieta.

Ķermeņa spēja paaugstināt temperatūru ir ļoti vērtīga īpašība no evolūcijas viedokļa. Daudzi vīrusi un mikroorganismi nespēj izdzīvot siltākā vidē. Piemēram, cilvēka ķermenī drudzis samazina dzelzs līmeni, tāpēc baktērijām ir grūtāk vairoties. Tas arī uzkurina imūnsistēmu, lai tā naskāk cīnītos ar iebrucējiem. Kopumā – tu jūties štruntīgi, taču drudzis tevi padara stiprāku cīņā ar infekcijām. Forši!

Vairāki vēsturiski pētījumi apliecinājuši, ka paaugstināta temperatūra spēj ārstēt arī tādas slimības kā sifiliss. Jaunāki pētījumi, savukārt, liecina, ka pacientu mirstība un infekciju uzplatība ir augstāka, kad pacientiem neļauj piedzīvot paaugstinātu temperatūru. Kas interesanti, pat aukstasiņu dzīvnieki, piemēram, ķirzakas, slimības gadījumā dodas gulēt saulītē uz silta akmens, lai paaugstinātu ķermeņa temperatūru un palīdzētu organismam cīnīties.

Tātad atbilde ir – vairumā gadījumu paaugstinātu temperatūru vajag likt mierā, jo pretdrudža zāles izslēdz organisma dabisko aizsargreakciju, nevis ārstē infekciju. Tie dara vairāk ļauna, nekā laba.

 

KAD UZTRAUKTIES?

Ir, protams, gadījumi, kad augsta temperatūra ir bīstama.

* Kad tā ir ļoti augsta – virs 40°C

* Kad drudzis ir ieildzis vairāk par divām-trim diennaktīm

*Ja drudzis ir zīdainim (virs 38°C) vai mazam bērnam, kurš no tā kļuvis letarģisks

*Ja drudzis piemeklē cilvēku, kurš jau ir nopietni slims, atgūstas no operācijas, slimo ar HIV vai cīnās ar kādu citu nopietnu kaiti un ir novārdzis

*Ja kopā ar drudzi parādās tādi simptomi kā elpas trūkums, sāpes vēderā, stipras galvassāpes, tūska, asiņaina caureja un neizskaidrojami milzīgs nogurums.

Visos šajos gadījumos vērsies pie ārsta vai zvani ātrajai palīdzībai 112!

 

Pārējā laikā – ja jūties nedaudz štruntīgi, bet kopumā ir ok, ļauj drudzim darīt savu darbiņu un parūpējies, lai uzņemtu pietiekami daudz šķidruma. Dzer tēju ar medu, citronūdeni, sulas, kolu (jā, kola slimam cilvēkam ir diezgan laba lieta) – jebko, ko varu dabūt iekšā. Un veseļojies!

 

Avots: iodine.com.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru