Interesanti: vai šokolāde veicina ādas problēmu rašanos?

Komentēt

Zinātnieki mēģina rast atbildi. Viņiem īsti nesanāk.


Gandrīz ikviena sieviete dzīves laikā kaut reizi ir sastapusies ar pumpām. Protams, sasodītās pūtītes izlien uz sejas pirms vissvarīgākā randiņa pasaulē, vai darba intervijas, vai ceļojuma. Lai nu kā, gandrīz ikviena dāma ir arī mēģinājusi saprast, ko darīt, lai no šī skumjā scenārija izvairītos. Nereti kā viens no padomiem ir neēst konkrētus produktus, un bieži tiek piesaukta šokolāde. Neēst šokolādi ir visai bēdīga ziņa, jo šokolāde un sievietes ir nešķirams duets. Tomēr tās pumpas arī negribas atpakaļ. Bet kā tad ir, vai tiešām šokolāde ir tik ļauna?

Ir īsā atbilde un ir garā atbilde. Īsā – ārsti un zinātnieki joprojām nezina. Garā atbilde – šokolādes un ādas attiecībās ir visādi faktori, kas varbūt var un varbūt nevar ietekmēt ādas stāvokli. Paskatīsimies sīkāk. 

ASV Dermatoloģijas akadēmijas profesore Patrīcija Ferisa (Dr. Patricia Farris) skaidro, ka pašreizējie pētījumi ir neviennozīmīgi un nedod skaidru atbildi. No vienas puses, šokolādē ir daudz cukura un tai ir augsts glikēmiskais indekss – rādītājs, kurš apliecina, ka no šī ēdiena asinīs nonāks daudz cukura, un tas notiks ātri. Rafinētie jeb baltie cukuri ādai kopumā nenāk par labu, sevišķi tad, ja ādai ir nosliece uz taukošanos un pumpu veidošanos. Cukurs strauji nonāk organismā, liek izdalīties lielam daudzumam insulīna (tas ir hormons, kurš atbild par cukura vielmaiņu un pārstrādi), kā arī citiem hormoniem, tostarp androgēnam. Tas viss noved pie pastiprinātas ādas taukošanās. Ādā izdalās sebums – dabiskā taukviela, kura atbild par to, lai āda neizžūst – un šī taukviela kopā ar atmirušajām ādas šūnām un netīrumiem uz ādas sarīko ballīti, pēc kuras, kā jau pēc ballītes, paliek nekārtība. Tā ka cukurs varbūt nav labākais, ko ēst pumpainas ādas gadījumā.

Tomēr tā var arī nebūt tieši šokolādes vaina. Kā zināms, laba šokolāde lielā mērā sastāv no kakao, kakao sviesta un nedaudz cukura. Tas ir, ja ēdam kvalitatīvu rūgto šokolādi ar augstu kakao procentu. Citādi ir, ja apēdam saldu šokolādes našķi, kas labākajā gadījumā sastāv no piena šokolādes (daudz cukura un maz kakao), sliktākajā – šokolāde tur ir tikai apvalkā (batoniņi, mēs skatāmies uz jums), bet viss pārējais – dažādi cukura, cepumu un karameļu izstrādājumi. Tā kā laba šokolāde tiek ēsta gana reti, bet visādi saldie našķīši – pārāk bieži (būsim taču godīgi), tad ir ļoti iespējams, ka cukurs un našķi ir pie vainas, nevis tieši šokolāde. 

Tomēr arī mūsdienu pētījumi nesteidzas piedot šokolādei visu arī ārpus cukura konteksa. Kādā visai interesantā pētījumā dalībnieki tika iedalīti 2 grupās, no kurām viena ik dienas apēda šokolādes devu, bet otra – želejkonfektes. Turklāt saldumi tika atlasīti tā, lai abiem būtu vienāds glikēmiskais indekss. Interesanti, ka želejkonfekšu grupai pumpu nekļuva vairāk, ko gan nevarētu teikt par šokolādes grupu – šie dalībnieki, diemžēl, kļuva pumpaināki vidēji par 5 pūtītēm. Kas, protams, nav pasaules gals uz pasaules nelaimju fona, tomēr tad atceramies to svarīgo randiņu – un, bāc, 5 pumpas ir traģēdija. Bez sarkasma. 

Problēma ar šo petījumu gan ir tāda, ka šokolādes grupa saņēma piena šokolādi, kas arī pēc pašu pētnieku domām ir gana liels mīnuss. Proti, uzturmācībā un dermatoloģijā ir pietiekams daudzums literatūras, kas liek domāt – pumpas izraisa piena produkti. Vismaz daļai cilvēku noteikti. Tādēļ piena šokolāde, iespējams, nav labākais, ar ko pētīt tieši pašas šokolādes ietekmi. Tad jau kakao bez piena būtu droša lieta, jā?

Izrādās, tomēr īsti ne. 2016. gadā tika veikts kāds cits pētījums, kura dalībniekiem (to gan bija tikai 25, un visi bija vīrieši, kas nav sevišķi reprezentatīva izlase) ik dienas bija jāapēd 30 grami 90% kakao – bez piena un cukura. Ko tādu tik tiešām spēj apēst tikai vīrieši. Lai nu kā, pēc 4 nedēļām pētnieki secināja, ka tā saukto “melno punktu” un pumpu daudzums uz dalībnieku ādas ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar iesākumu. Protams, nav jau arī tā, ka viņi ēda tikai kakao, un šīs pumpas būtu varējušas rasties arī no citiem faktoriem. Tomēr iespēja un aizdomas ir. Līdzīgā pētījumā Maiami Universitātē, kur dalībniekiem deva 100% kakao kapsulās, pētnieki nonāca pie identiskiem secinājumiem – ādas stāvoklis pasliktinājās, salīdzinot ar placebo grupu. Tiesa, arī te sazinkādēļ netika pētītas sievietes. Kas ir neloģiski – cik gan pasaulē ir vīriešu, kuri ēd šokolādi ikdienā?

Ar dāmām, jāteic, gan ir mazliet sarežģītāk. Tā kā sieviešu ādas stāvoklis ir lielā mērā atkarīgs no hormoniem, tas mainās arī bez šokolādes patēriņa. Un, kā zināms, visvairāk šokolādes tiek patērēts briesmīgajā PMS periodā, kad pumpas vairumam dāmu tāpat ir neizbēgama lieta. Līdz ar to pētījumi sanāktu mazliet neobjektīvi, jo nošķirt šos faktorus ir praktiski neiespējami.

Jāpiebilst gan, ka visi šie pētījumi ir veikti ar cilvēkiem, kuriem jau ir ādas problēmas un pumpas. Nav skaidrs, vai šokolāde var izraisīt pumpas cilvēkiem ar tīru, labu ādu – šādus pētījumus pagaidām neviens nav veicis. Un, kas ir interesanti – kakao sastāvam ir arī otra, veselīgā, puse. Tas satur flavonoīdus jeb antioksidantus, kuri veicina iekaisuma mazināšanos. No trešās puses – kakao sviests satur vairākas taukskābes, kuras pēc pašreizējiem pētījumu datiem veicina poru nosprostošanos. Vārdu sakot, nekas, itin nekas nav skaidrs.

Ko tad no tā visa secināt? Līdzīgi kā ar daudzām lietām uzturā – pētīt un skatīties, kas der un strādā. Kāds nevar ēst piena produktus un glutēnu, kamēr cits pilniem vaigiem ņukā iekšā mannāputru un ne nieka nebēdā. Līdzīgi ir ar šokolādi – tas, ka draudzenei no tās metas pumpas, vēl nenozīmē, ka tā būs arī tev. Ja tā notiek (un pumpas ir problēma), tad pamēģini piena šokolādi aizstāt ar īsteni rūgto, daudzprocentīgo. Un, ja pumpas metas arī no tās, tad gan labāk atturēties pavisam. Galu galā, nevar jau zināt, kad pēkšņi uzpeld tas pasaules svarīgākais randiņš.

Avoti: 1, 2, 3.  


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru