Nopietna lieta sieviešu veselībā, par kuru neviens skaļi nerunā

Komentēt

Taču vajadzētu, ļoti vajadzētu.

Ja tu esi sieviete vecumā aptuveni no 18 līdz 50 gadiem, ir gana liela iespēja, ka esi pazīstama ar hormonālo kontracepciju. Varbūt tu to šobrīd aktīvi lieto, varbūt esi lietojusi. Katrā ziņā uzreiz atruna – nevēlamies apgalvot, ka viss ir slikti un medikamenti – nelietojami. Tomēr viss arī nav tik rožaini, kā varētu šķist.

Eiropas Zāļu aģentūra uzstāj, ka hormonālās kontracepcijas preparātu instrukcijās jāiekļauj brīdinājums par to, ka šo tablešu lietošana paaugstina depresijas un pašnāvību risku. Izklausās skarbi? Viss gan nav TIK briesmīgi, tomēr nav arī sevišķi spoži. Pirms pāris gadiem Dānijā tika pabeigts pētījums, kurā tika ievākti dati par vairāk kā miljonu 15-34 gadus vecām sievietēm, turklāt šīs sievietes, kā jau tas kārtīgās valstīs notiek (Dānijā jau sen ir funkcionējoša e-veselība), tika novērotas 13 gadu garumā. Analizējot šos datus, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka tās dāmas, kuras izmanto kombinēto kontracepciju – estrogēnu un progesteronu – par 23% biežāk dzer arī antidepresantus, salīdzinot ar dāmām, kuras hormonālo kontracepciju neizmanto. Ar tā saukto “minipill” šis procents bija vēl augstāks – 34%. Turklāt, tabletes niknāk iedarbojās uz pusaudzēm, nevis pieaugušām sievietēm. Šo faktoru apstiprina arī Zviedrijā veikts pētījums, kurā tika ievākti dati par 800 000 sievietēm. 

Droši vien daudzas dāmas šo lasot nopūšas – beidzot izskaidrojums, kādēļ biju tik neciešama, esot “uz ripām”. Te gan jāpiebilst, ka zinātnē ar šādu pētījumu vēl ir par maz, lai apgalvotu, ka šie medikamenti izraisa depresiju, pētījums norāda uz sakarībām. Taču šī sakarība ļauj domāt par to, ka šāds cēlonis patiešām var būt.

Un, lūk, 2018. gadā šie paši pētnieki pabeidza otru pētījumu, kurā tika pētīta sakarība starp hormonālo kontracepciju un pašnāvībām. Šajā pētījumā tika apskatīts aptuveni pusmiljons Dānijas iedzīvotāju 8.5 gadu garumā. Tajā iekļāva sievietes, kurām palika pilni 15 gadi laikposmā no 1996. gada līdz 2013., un kuras līdz šai dzimšanas dienai nebija lietojušas hormonālo kontracepciju. Secinājums ­– lietojot šo kontracepciju, pašnāvības iespēja ir trīsreiz augstāka, salīdzinot ar “nelietotājām”. Arī pirmā pašnāvības mēģinājuma iespēja šajā grupā bija divreiz augstāka, turklāt, jau atkal, paaugstināts risks ir tieši pusaudzēm (kuriem, būsim godīgi, jau arī bez medikamentiem dzīve nešķiet rožaina).

Tomēr, lai šis viss neizklausītos super dramatiski, zinātnieki atgādina – kopīgais risks, lietojot hormonālo kontracepciju, joprojām ir visai zems. Un jāpiebilst arī, ka neplānota un negribēta grūtniecība arī diez vai pozitīvi ietekmēs psiholoģisko pašsajūtu. No otras puses – nav jau tā, ka depresija ir vienīgais hormonālās kontracepcijas risks. To vidū ir arī tromboze un pazemināts libido – kas varbūt nav sevišķi bīstami, tomēr galīgi nav forši.

Jāatceras, ka sieviešu organismi ir dažādi un uz lietām reaģē atšķirīgi, tāpēc liela nozīme ir labai sadarbībai ar ārstu un pareizās metodes / tablešu piemeklēšanai, ja sieviete ir izvēlējusies šādu kontracepcijas veidu. Tomēr dāmām ar depresijas vēsturi, iespējams, ir vērts apdomāt arī citas, nehormonālas, metodes.

Avoti: 1, 2, 3, 4


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru