Vai 5G ir kaitīgs veselībai? Pētām speciālistu teikto

2 komentāri

Viss nav tik traki, kā sākotnēji šķiet.

Latvija pamazām sāk pievienoties tām valstīm, kurās ieviests 5G mobilo sakaru standarts. It kā viss forši – būtiski ātrāka datu pārraide un kvalitatīvāki sakari, bet daudziem ir iebildumi. Tiek pieminētas mikroviļņu krāsnis, vēzis, beigti putni, un tā vien šķiet, ka 5G atvērs apokalipses vārtus un iestāsies pasaules gals. Vai risinājums tiešām ir iespējami bīstams?

Kas vispār ir 5G?

Tāpat kā 4G, ko esam pieraduši redzēt mūsu telefonos (un skumstam, kad laukos to neredz), arī 5G standarts datu pārraidei izmanto radioviļņus. Tas nozīmē – analogie signāli (skaņa un attēls) tiek pārvērsti datos un ar radioviļņu palīdzību aizstraumēti tur, kur tos vēlies nosūtīt vai saņemt. Atšķirībā no 4G, jaunajai tehnoloģijai izmantotie viļņi būs virziena ziņā koncentrētāki, taču daudz īsāki – tas arī iemesls, kādēļ raidītāju skaits pilsētvidē būtiski pieaugs. Labā ziņa – raidītāji būs nelieli, tāpēc masīvus radio torņus uz katra stūra tomēr gluži neredzēsim. Kas vēl forši – 5G standarts var atbalstīt līdz pat miljons ierīcēm uz kvadrātmetru. 4G – desmit reizes mazāk. Var jau, protams, teikt, ka valstī ar 2 miljoniem iedzīvotāju nevajag tādus apgriezienus, taču neaizmirsti, ka nu jau arī ledusskapis var pievienoties internetam, un ar laiku jaudīgi sakari un īss reakcijas laiks (ko arī iespaido 5G) būs nepieciešami arī pašbraucošajiem auto – tā ir nākotne. Datu kanālus lieto arī simtiem dažādu sensoru, kas fiksē satiksmes plūsmu, elektro un ūdens iekārtu darbību, dažādus tehniskus un industriālus procesus. Ar 5G palīdzību mēs varēsim, piemēram, izvairīties no plīsušiem maģistrālajiem ūdensvadiem un izklaidēm ar auksto ūdeni, jo sensori reaģēs un brīdinās savlaicīgi. Tā ka faktiski 5G vairāk nepieciešams pilsētvides optimizēšanai, ne ātrākai filmai no torentiem – šobrīd Latvijā vēl praktiski nav vienkāršajiem lietotājiem pieejamu 5G ierīču, un operatori tādas sola sākt ieviest rudenī vai ziemā.

Īsumā, tas, ko mēs iegūsim kā parastie 5G ierīču lietotāji – nesalīdzināmi ātrāks internets, teju acumirklīga ierīces reakcija (nevajadzēs gaidīt vairākas sekundes, lai telefons ielādētu fenikssfun lapu) un publiskais wifi, kas neaizrijas un nenomirst no tā vien, ka tam pieslēgušies 20 cilvēku. 

Par ko bažas?

Daudzi satraucas par jauno raidītāju izplatīto starojumu. Bažas par ierīču izplatīto starojumu ir bijušas arī agrāk – tā, piemēram, aizdomas regulāri izskan WiFi virzienā, paziņojot, ka no bezvadu interneta mēs visi slimosim ar vēzi. Tas pats tiek attiecināts uz mobilajiem tālruņiem. Tomēr bezvadu internets un mobilie telefoni mūsu ikdienā ir jau tik sen, ka efektam būtu bijis jāparādās, un tāds nav atrasts – smadzeņu audzēju daudzums nav būtiski pieaudzis. Tikmēr pieaudzis ir ar dzīvesveidu saistīto audzēju skaits – ādas vēzis, resnās zarnas vēzis – kam ir pierādīta saistība ar ēdienkarti un mazkustīgumu, ne WiFi. Tomēr 5G nereti tiek salīdzināts ar mikroviļņu krāsni, sakot, ka 30-300GHz starojums mūs izceps tāpat kā bekonu mikrenē. Arī tā gluži nebūs – neskatoties uz frekvenci, saņemtā starojuma daudzums būs daudz par mazu audu bojājumu iegūšanai. Un pat tad, ja hipotētiskā ­–absolūti hipotētiskā – scenārijā mums tomēr gadītos saņemt gana lielu daudzumu mikrenes frenvences starojuma, tad sekas būtu termisks apdegums, nevis ilgstoši DNS bojājumi, mutācijas un vēzis. Vai iebāzt roku verdošā ūdenī ir forši? Noteikti ne. Vai tā var dabūt audzēju? Nē, nevar gan. Taču vēlreiz – mēs runājam par hipotētisku scenāriju. Realitātē starojuma devas tomēr tiek kontrolētas – Latvijā, piemēram, to kontrolē Veselības inspekcija.

Un tomēr, vai nebūs kā Černobiļa?

Nebūs. Černobiļā un jebkurā radiaktīvajā procesā (arī rentgenā) strādā ar jonizējošo starojumu. Tas patiešām kaitīgi iedarbojas uz šūnām, graujot to DNS, tādēļ grūtniecēm rentgenu veikt nedrīkst – tas ir augsts risks tikt pie mazuļa ar mutācijām. Nu un vispār pārāk bieži rentgenēties nav ieteicams. Starp citu, arī saules gaisma ir jonizējošs starojums, un, jā, pārmērīga sauļošanās var bojāt ādu un izraisīt vēzi. Ar radioviļņiem ir citādi – tie nav gana spēcīgi, lai sarautu DNS ķīmiskās saites un bojātu šūnas. Mikroviļņu krāsns ir izņēmums – tur viļņu frekvence ir veidota tā, lai rezonētu ar ūdens molekulām un tādejādi uzsildītu ēdienu. Bet par to jau bija iepriekšējā punktā.

Bet kā tad ar žurkām? Un putniem?

Jā, ir viens pētījums, kura ietvaros žurkas tika apstarotas ar elektromagnētisko starojumu, un daļai žurku tēviņu attīstījās audzēji. Tas tiek bieži citēts kā arguments. Un taisnība – šie dati raisa pārdomas. Taču ne jau tikai par 5G un citu standartu / ierīču starojumu, bet arī par to, kādēļ audzēji attīstījās tikai tēviņiem? Kāpēc audzēju skaits ir tik mazs, ka būtu varējis rasties arī citu faktoru ietekmē? Kā (un vai vispār) mēs varam šos datus attiecināt uz cilvēkiem? Visbeidzot, ko mums dod audzēju fakts, ja žurkas tika pakļautas 1000 reižu augstākam starojuma līmenim, kas skar cilvēku ierīču piesātinātā pilsētvidē? Starp citu, kas interesanti – neskatoties uz audzējiem, apstarotās žurkas arī dzīvoja ilgāk, nekā citas žurkas. Vai tas ļauj kaut ko spriest par ierīču starojumu? Ja godīgi – nu, tā, ne pārāk.

Ja runājam par putnu skandālu Nīderlandē – kur 5G tīklam tika piedēvēts būt par iemeslu simtiem putnu bojāejai – tad šī ziņa vēlāk tika atspēkota kā viltus ziņa. Un jebkurš, kas šo izmanto par argumentu sarunā, ir pelnījis nelūgtu izglītošanu. 

Kam šie kašķi ir izdevīgi?

Ja atkāpjamies no konspirācijas teorijām par ķirzakcilvēkiem un eksperimentiem ar pasaules iedzīvotājiem, tad 2018. gadā Krievijas medijis Russia Today uzsāka ziņu ciklu, kurā 5G standarts tika saistīts ar veselībai kaitīgiem efektiem. Kas nav patiesi un realitātei atbilstoši – lai arī mums, iespējams, joprojām trūkst zināšanu par visiem starojuma efektiem, līdz šim veiktajos pētījumos nekas kaitīgs nav ticis pierādīts. Neskatoties uz to, Russia Today “brīdina” par tā saistību ar smadzeņu audzējiem, neauglību, autismu, sirds audzējiem un Alcheimera sindromu. Smieklīgi un traģiski reizē, bet ārsti joprojām īsti nav pārliecināti par to, kas izraisa Alcheimera sindromu, kamēr Russia Today viss ir skaidrs. Vai austrumu kaimiņam ir izdevīgs rietumvalstu kašķis par 5G, kamēr Krievija ar Vladimira Putina rīkojumu tiecas attīstīt savu tīklu – par to iespējams tikai minēt.

Ko tad darīt?

Visupirms – tikai bez panikas! Sākotnējais 5G raidītāju skaits būs neliels, un paies kāds laiciņš, līdz tie saradīsies. Protams, ka ir vērts sekot līdzi citu valstu piemēram un zinātniskajiem pētījumiem, tomēr iekrist folija cepurītes kultā nav nepieciešamības. Līdz tam var sekot ieteikumam, kurš strādātu arī bez 5G tīkla – censties pēc iespējas vairāk ierobežot savas darīšanas ar ierīcēm. Un ne jau starojuma dēļ, bet tāpēc, ka nesēdēšana tīmeklī ir psiholoģiski veselīga izvēle, un ir forši nepalaist garām īsto dzīvi, iesaistoties interneta kašķos par radioviļņiem.

Ja ej saulē, neaizmirsti paķert līdzi aizsargkrēmu.

 

Avoti: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9.


Vērts izlasīt




Komentāri