Kas notiek ar cilvēka ķermeni, tam atdziestot aukstumā? Interesanti!

Komentēt

Nevajag nemaz daudz, lai dzīvība būtu visai apdraudēta. 


Latvijai tuvojas "gadsimta sals", droši vien jau esi pamanījis, ka termometra stabiņš slīd arvien zemāk un tuvāko nedēļu laikā sola pat līdz -30 grādu aukstumu.

Šajā laikā, protams, svarīgi silti saģērbties. Par nosalušām rokām neviens pārāk nesatraucas, par nosalušu galvu – jau vairāk. Tomēr cik tālu drīkst atdzist un kad jāsāk uztraukties? Galu galā, viena no skumjākajām nosalšanas traģēdijām mūsdienu Eiropā atgadījās 1964. gadā Lielbritānijas sacensību pārgājienā, kad vējš un lietus līdz nāvei nosaldēja 24 cilvēkus, kaut gaisa temperatūra bija +7.

Ja esi pie pilnas apziņas, spēj visu saprast un reaģēt, un jūties labi, tad tava temperatūra, visticamāk, ir optimālajā zonā. Tavas smadzenes cenšas noturēt 36,6 grādu temperatūru visa mūža garumā, un pat dažu desmitdaļu novirzes no normas rada problēmas un nepatīkamas sajūtas.

Ja tava iekšējā temperatūra ir 37°C, un āda saskaras ar gaisu zem 0°C

Pieņemsim, ka esi izgājis pārgājienā un ārā ir -15 grādi. Ja sāc atdzist, smadzenes cenšas glābt vissvarīgāko – iekšējos orgānus. Bez rokas vai kājas, smadzeņuprāt, tu itin labi vari dzīvot. Tāpēc asinis tiek novadītas uz ķermeņa iekšpusi, āda kļūst bāla un mazjūtīga. Ja tā turpinās ilgāk, tu apsaldē pirkstus vai degunu, un pat nepamani to. Rets, bet interesants izņēmums ir ziemeļu mednieki, zvejnieki un citi ļaudis, kam bieži nākas strādāt aukstumā bez cimdiem un sejas maskām – viņu ādai, gluži otrādi, tiek piegādātas siltas asinis, lai rokas saglabātu lokanību. Tāpēc apsaldēšanās viņiem draud daudz mazāk.

Ja šajā stadijā sāksi skriet, tava ķermeņa temperatūra celsies, un tu atkal jutīsies labi. 

36°C

Protams, līdz brīdim, kad sāksi svīst. Svīšana strauji atdzesē visu ķermeni (sevišķi tad, ja tev mugurā ir kokvilnas drēbes, nevis mūsdienīgā sporta sintētika). Atdziestot par vienu grādu, tavi muskuļi kļūst savilkti un stingi, un tu pats sāc pārvērsties par neveiklu tenterētāju.

35°C

Nu jau tev ir grūtības kontrolēt un koordinēt savas kustības. Pamazām iestājas hipotermija jeb bīstama ķermeņa atdzišana. Tu sāc trīcēt. Trīcēšana ir muskuļu darbs, kuras mērķis ir radīt siltumu. Tomēr tam, diemžēl, ir negatīvā puse – lai strādātu, muskuļiem nepieciešama siltu asiņu pieplūde, kas arvien vairāk atdzesē tavu organismu. Turklāt, trīcēt ir traki nepatīkami, sevišķi ar sastingušiem muskuļiem. Pamazām tu sāc zaudēt arī maņas.

33°C

Tomēr maņu zudums tevi vairs nesatrauc. Tavs ķermenis cenšas, cik vien var, lai tērētu enerģiju tikai vissvarīgākajām funkcijām, tādēļ padara tevi lēnu. Visticamāk, šinī brīdī tu vairs nevari sakarīgi padomāt, taču nav arī tā, ka ļoti gribētos. Traki nāk miegs, un tu domā, ka varētu aši nosnausties, pirms meklēt iespēju tikt siltumā (noteikti nedari to). 

31°C

Tā kā trīcēšana nav palīdzējusi, tavs ķermenis to atmet kā nederīgu. Šajā brīdī tu patiešām vari arī aizmigt. Tavs skābekļa patēriņš ir pamatīgi nokrities, tāpēc smadzenes ir nelielā skābekļa badā un vairs nespēj sakarīgi salikt domas kopā. Savāda vēlme – tev ļoti vajag čurāt! Tas tāpēc, ka ķermenis visus siltos šķidrumus cenšas novirzīt nieru virzienā, lai tās nenosaltu.

30,5°C

Ja kāds tuvinieks tevi šobrīd izglābtu, tu nebūtu spējīgs viņu atpazīt.

30°C

Tava sirdsdarbība kļūst aritmiska, un smadzenēm piekļūst vēl mazāk skābekļa. Sveikas, halucinācijas! Tev var pat šķist, ka lūk, kur skrien glābēji, kas tevi tūliņ izglābs…

29,5°C

…taču tad tu saproti, ka esi liesmās! Ironiski, bet salstošajiem kādā brīdī šķiet, ka viņi deg, tāpēc šie nelaimē nokļuvušie cilvēki nereti mēģina atbrīvoties no drēbēm. To sauc par paradoksālo izģērbšanos. Tāpat salstošajiem šajā ķermeņa atdzišanas stadijā ir tieksme ierakties sniegā vai ielīst kādā mazā, šaurā slēpnī – kas, diemžēl, krietni apgrūtina viņu atrašanu un izglābšanu. 

28°C un zemāk 

Šo daļu tu vairs nepiedzīvo pie pilnas apziņas. Taču, hei, tu joprojām esi dzīvs –  vismaz līdz 22 grādu robežai. Tava āda ir zila un auksta, sirdsdarbība – knapi pamanāma, taču ķermenis ir tik ļoti palēninājis visus dzīvības procesus, ka ar to pietiek. Pat smadzenēm. Tāpēc tu neesi miris, kamēr tevi nesasilda. Tā ir viena briesmīga ironija – daudzus nenogalina sals, taču nogalina sasildīšana. Ja glābēji to izdara pārāk strauji, iestāsies sasilšanas šoks, visi asinsvadi strauji atvērsies vienlaicīgi, sirds piedzīvos spazmas, un ar to arī viss beigsies. Vēsture stāsta par gadījumu, kad 1980. gadā 16 dāņu zvejnieki tika izglābti pēc pusotras stundas aukstajā Ziemeļjūrā. Izvilkti no ūdens, viņi paši pārgāja pāri klājam, iegāja kuģa iekšienē uz karstu dzērienu un visi nokrita miruši.

Tāpēc atceries vissvarīgāko – aukstā laikā jebkurā garākā gājienā vai braucienā ņem līdzi siltu drēbju kārtu, nekad strauji nesildi nosalušos un pacenties pats sevi vienmēr turēt siltumā. Galu galā, mēs esam vien trausli tropu dzīvnieki bez kažociņa.

 

Avots: feveredmutterings.com

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru