Ko cilvēkam nodara gaisa piesārņojums jeb – brīvdienās brauc uz laukiem!

Komentēt

Putekļainais gaiss pilsētās ir jūtams, un tas necik nav veselīgi.

Ir vasara, un visu brīvo laiku gribas pavadīt ārā. Tomēr ne visur tas ir patīkami. Ārpus pilsētas un atsevišķās pilsētas daļās ir jauki, sevišķi tur, kur mazāka satiksme un daudz koku, tomēr daļa Rīgas centra ir bēdīgi slavena ar savu gaisa piesārņojumu un nu jau arī koku trūkumu. To, ka ir grūti elpot, pamana daudzi. 

Pasaules veselības organizācija (WHO) ir izstrādājusi iniciatīvu BreatheLife2030, kuras mērķis ir veicināt atbildīgās institūcijas pieņemt tādus mērus, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti. Iniciatīvas lapā ir arī rīks, kurā var paskatīties, cik piesārņots gaiss ir dažādās pilsētās. Nu, piemēram:

 

Ko cilvēkam nodara gaisa piesārņojums jeb – brīvdienās brauc uz laukiem!
Rīga. Diez ko labi nav.

 

Ko cilvēkam nodara gaisa piesārņojums jeb – brīvdienās brauc uz laukiem!
Tomēr izrādās, ka vēl sliktāks gaiss ir Rēzeknē! Tas gan nenozīmē, ka Rīgas pašvaldība tagad var atviegloti uzelpot. Burtiski nevar – Rīgas gaisā viegli nepaelposi.

 

Ko cilvēkam nodara gaisa piesārņojums jeb – brīvdienās brauc uz laukiem!
Arī Liepājā varētu būt stipri labāk...

 

Ko cilvēkam nodara gaisa piesārņojums jeb – brīvdienās brauc uz laukiem!
Tikmēr Tallinā ir šādi – piesārņojums pat nesasniedz maksimālo WHO nosprausto robežu. Negribas visu laiku skriet pakaļ Igauņiem, bet kā, sasodīts, viņi dabū gatavas visas šīs pareizās lietas?

 

Ko cilvēkam nodara gaisa piesārņojums jeb – brīvdienās brauc uz laukiem!
Un arī Londonā ir labāks gaiss nekā lielajās Latvijas pilsētās. Redz, kā.

Bet ko tad īsti piesārņojums nodara?

Sāksim ar skarbākajiem datiem – gaisa piesārņojums ik gadu nogalina vairāk kā 7 miljonus cilvēku. Tas būtu šokējoši, ja šādus ciparus izraisītu, piemēram, gripa (aizpērn tās dēļ bojā gāja ap 80 000 cilvēku, un tas jau ir daudz). Ar sliktu gaisu gan mēsi kaut kā klusi un mierīgi (ne)sadzīvojam. 

Astma un citas elpceļu saslimšanas

Vispamanāmākā lieta, ko organismam nodara piesārņotais gaiss – kļūst grūti elpot, parādās klepus, iekaist elpceļi. Ar laiku tas var novest pie astmas, kā dēļ elpot kļūst vēl grūtāk. 10 mikronu lielas piesārņojuma daļiņas var izgulsnēties bronhos un plaušās un darīt tur savus posta darbus, tostarp samazināt plaušu funkcijas, veicināt pneimoniju un, diemžēl, arī vēža attīstību. Tiesa, vēl bīstamākas ir 2.5 mikronu daļiņas – tās iekļūst asinsritē. Tīri tā saprašanai – daļiņas ir tik mazas, ka čupiņa no 60 tādām kopā saliktām ir aptuveni cilvēka mata resnumā.

Sirds un asinsvadu slimības

Iekļuvušas asinsritē, piesārņojuma daļiņas bojā artērijas, piedaloties izgulsnējumu radīšanā, kas ar laiku var novest pie infarkta.

Īpaši jāuzmanās topošajām māmiņām – iekaisīgie procesi, kurus organismā izraisa gaisa piesārņojums, var rasties arī auglī, kas sliktākajā iznākumā noved arī pie spontāna aborta vai priekšlaikus piedzimuša mazuļa. Nav forši. 

Smadzeņu saslimšanas

Jā, protams, ka no asinsrites tas viss nonāk arī smadzenēs, kur to izraisītie procesi kļūst pavisam interesanti. Zinātnieki šobrīd pēta piesārņojuma saistību ar Alcheimera un Parkinsona sindromiem, kā arī šizofrēniju, tomēr piesārņojums, izrādās, ietekmē arī eksāmenu atzīmes un noziedzību. 

Izglītība, karjera un nākotne

Parādās arvien jauni pētījumi par to, ka gaisa piesārņojums arī atstāj iespaidu uz spēju adekvāti novērtēt situācijas, rada garīgās veselības problēmas un sliktākus bērnu rezultātus skolā, kā arī, lai cik dīvaini tas nebūtu, augstāku noziedzības līmeni. Tā, piemēram, 2011. gadā presitžās Londonas Ekonomikas skolas pētnieks Sefi Rots nolēma noskaidrot, kā gaisa piesārņojums ietekmē eksāmenu rezultātus. Viņa studenti kārtoja eksāmenus dažādās dienās, kurām, attiecīgi, bija arī atšķirīgs gaisa piesārņojuma līmenis. Pārējie rādītāji bija nemainīgi – eksāmenu telpa bija tā pati, studentu izglītības līmenis bija līdzīgs. Atšķirība rezultātos bija visnotaļ šokējoša – dienās, kad gaisa kvalitāte bija vissliktākā, arī eksāmenu rezultāti bija pamatīgi kritušies. Pat iepriekšējās un nākamajās dienās rezultāti uzreiz uzlabojās – kopā ar gaisu.

Zinātnieks tomēr neapstājās pie šī atklājuma un nolēma noskaidrot, kādu ietekmi šāds faktors atstāj 8-10 gadus vēlāk. Un, lūk: tie, kas kārtoja eksāmenus vispiesārņotākajās dienās un saņēma vissliktākos rezultātus, biežāk nokļuva sliktākās universitātēs un, attiecīgi, arī mazāk pelnīja – konkrētais eksāmens bija visnotaļ nozīmīgs turpmākās izglītības iegūšanai. Tātad – pat tad, ja tiešais gaisa piesārņojuma efekts ir īss, tas var atstāt nozīmīgu iespaidu uz tālāko dzīvi. Arī cits, 2016. gadā veikts pētījums apstiprina šo hipotēzi – tajā atklāts, ka gaisa piesārņojums samazina produktivitāti.

Likumpārkāpumi

Taču ar to viss nebeidzas. Pērn Rota kungs kopā ar savu komandu analizēja datus par Londonas noziedzību, un izrādās, ka arī sīko noziegumu ir vairāk piesārņotajās dienās – turklāt, gan turīgākās, gan nabadzīgākās Londonas apkaimēs. Interesanti arī, ka noziedzības pieauguma dati seko līdzi piesārņojuma mākonim – tur, kurp dodas mākonis, dodas arī tendence pārkāpt likumu. Un, lai arī šī konkrētā zinātnieku komanda neatrada saistību starp gaisa piesārņojumu un smagajiem noziegumiem – slepkavībām, izvarošanām un tamlīdzīgiem – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki tādu ir atraduši gan. Respektīvi, saskaņā ar viņu pētījumu, ASV vispiesārņotākajās pilsētās ir visaugstākais noziegumu skaits, ieskaitot arī smagos kriminālnoziegumus. 

Medicīna šo iespējamo cēloņsakarību skaidro ar piesārņojumā esošajām mikrodaļiņām, kas var radīt iekaisīgus procesus smadzenēs. Ārsti uzskata, ka tas var kaitēt smadzeņu pieres daivai, kur atrodas centri, kas atbild par impulsu kontroli, efektīvu funkcionēšanu un paškontroli kopumā. Jo vairāk iekaisuma, jo švakāka paškontrole.

Atliek vien secināt, ka karstā vasaras dienā uz terases pilsētā labāk nesēdēt. Protams, iespējas ietekmēt gaisa kvalitāti mums pašiem ir samērā nelielas. Tomēr, kamēr pilsētu tēvi saved šo jautājumu kārtībā, ir vismaz iespēja sekot līdzi gaisa kvalitātei, brīvdienās doties uz laukiem un sliktajās dienās lieku reizi neiet garās pastaigās vai velobraucienos pa Brīvības ielu. Drošs paliek drošs.

 

Avoti: 1, 2, 3, 4


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru