Ārstu ieteikums, ko vērts ievērot veiksmīgai tievēšanai

Komentēt

Nav nekādu burvju triku, viss ir loģiski.

Ir cilvēki, kam patīk rakstīt dienasgrāmatu, krāt iepirkumu čekus un par visu paveikto pierakstīt blociņā vai ekselī. Un ir cilvēki, kurus šādas lietas dzen izmisumā un šausmās. Tomēr šobrīd zinātnieki un uztura speciālisti sāk vienoties uzskatos, ka apēsto lietu pierakstīšana varētu būt efektīvs instruments tievēšanas procesā.

Liekais svars ir būtiska nelaime gan pasaulē, gan Eiropā, gan arī Latvijā – diemžēl. Atsevišķās vecuma grupās mūsu iedzīvotāji ir vieni no apaļākajiem eiropiešu vidū. Tas nozīmē – daudz sirds slimību, paaugstināts diabēta un vairāku vēžu risks, no kura varētu izvairīties, ja vien izdotos notievēt. Tomēr ikviens, kurš mēģinājis tievēt, zina, cik tas ir grūti. Neiespējami grūti, sasodīts! Tad nu lūk, šis ir tas brīdis, kad apēstā pierakstīšana nāk talkā. 

Nepierakstot apēsto, cilvēki bieži nonāk ilūzijā par to, ka apēstā jau nav nemaz tik daudz. Normālas brokastis, sātīgas pusdienas, kāds auglītis, kāds cepumiņš – tas jau nekas nav… tomēr, nemaz neskaitot, apēst vairāk kā 2000 kcal dienā ir pavisam vienkārši. Tā vienā banānā ir 120 kcal, daži cepumiņi var sasniegt pat 200-300 kcal, daudz kaloriju ir arī riekstos. Un tad vēl kartupeļi ar mērcīti un karbonāde – saskaitot kļūst diezgan baisi par to, cik daudz mēs ēdam. 

Pierakstot apēstos produktus, uzsver pētnieki, cilvēks sāk saprast, cik ļoti daudz par daudz viņš ēd ikdienā. Turklāt, kā noskaidrojuši Vermontas universitātes pētnieki, tas prasa pavisam maz laika, kad pierakstīšana izveidojusies par ieradumu. Mūsdienās to ir pavisam vienkārši darīt, izmantojot tādas lietotnes kā MyFitnessPal, CRONometer vai DailyPlate. Vai veco, labo blociņu, ja tā patīk labāk. Pats svarīgākais – tas ved pie rezultāta, jo apēsto lietu pierakstīšana ir veids, kā sevi kontrolēt un vēlreiz atgādināt – hei, tu jau vakar apēdi 3 konfektes, vai tiešām šodien tev vajag vēl 4?

Konkrēti Vermontas Universitātes pētījumā piedalījās 142 dalībnieki, no kuriem 81% jau bija sasniedzis klīniskas aptaukošanās stadiju. Ikviens dalībnieks tika lūgts pierakstīt visu apēsto un izdzerto tiešsaistes sistēmā, un 24 nedēļu garumā (tas ir aptuveni pusgads) viņi apmeklēja uztura speciālista nodarbību reizi nedēļā. 

Kā atzina pētnieki, veiksmīgākie dalībnieki zaudēja 10% ķermeņa masas. Sākumā apēsto lietu pierakstīšanai viņi veltīja 23 minūtes, tomēr pēc dažiem mēnešiem šis laiks bija nokrities līdz 14.6 minūtēm dienā. Atzīsim – 15 minūtes dienā tievēšanas vārdā nav nemaz tik traki daudz, vai ne? Pētniekuprāt, šis mehānisms palīdz arī uzstādīt reālistiskus tievēšanas mērķus. Kas ir labi, jo mērķi, kurus var sasniegt, nerada vilšanos un daudz biežāk arī tiek sasniegti. 

Vēl svarīga lieta: svarīgi ne vien pierakstīt visu apēsto (esi godīgs pret sevi – tam cepumiņam bija kalorijas neatkarīgi no tā, vai tu to pieraksti, vai nē), bet arī darīt to regulāri. Uztura dienasgrāmatas vešana noved pie labāka iznākuma tievēšanā – sevišķi, ja to dari vismaz divas vai trīs reizes dienā. Patiesībā jau tas ir arī visvienkāršāk, jo mēģināt vakarā atcerēties visu, kas apēsts, ir gana izaicinoši un grūti.

Lai nu kā, zinātnieki cer, ka uztura dienasgrāmata gūs lielāku popularitāti sabiedrībā. Atšķirībā no dīvainām diētām, kas paredz vien zupu vai olas, šī ir nekaitīga, droša un efektīva tievēšanas tehnika. Un 15 minūtes dienā var atrast ikviens. Vai ne?

Avots


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru