Fiksais ēdiens mūsdienās ir daudz neveselīgāks nekā pirms 30 gadiem

Komentēt

Vēl viens iemesls gatavot mājās.

Neliegsimies – mums visiem garšo fiksais ēdiens. Burgeri, frī kartupelīši, picas, hotdogi un visādas maizītes aiziet uz urrā. Sevišķi vēlos vakaros un brīvdienās. Tas ir tik garšīgi! Un arī ļoti neveselīgi – par to nevienam nav šaubu, kaut arī tas reti kuru attur. Un tā jau šķiet – ai, štrunts, tas taču tomēr ir ēdiens, cilvēki to ēd gadiem un nekas slikts nav noticis. Tomēr nu izrādās, ka kādreiz arī burgeri un friškas bija ar labāku sastāvu.

Analītiskā pētījumā, kas publicēts žurnālā The Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics, aprakstītas mūsdienu fiksā ēdiena jeb fast food patēriņa tendences. Pētījums, tiesa, veikts ASV, tomēr vismaz dažas no ēdināšanas iestāžu ķēdēm sastopamas arī pie mums. Pētījuma ietvaros apskatīts ātrās ēdināšanas restorānu piedāvājumu no 1986., 1991. un 2016. gada, iekļaujot pamatēdienus, piedevas un desertus. Tika pētīti tādi parametri kā porcijas izmērs, ēdienu kaloritāte un sāls sastāvs – lietas, kas mūs uztrauc visvairāk, vismaz no tievuma saglabāšanas un veselīguma viedokļa.

Un, lūk, intetresanta lieta: šo gadu gaitā ēdienu klāsts pieaudzis par veseliem 226% jeb aptuveni 23 jaunām lietām ik gadu. Tostarp pievienojušies arī visādi salāti un pat (!) vegānu ēdieni. Tomēr kopējā aina joprojām ir skumīga – šo gadu laikā ēdienu porcijas kļuvušas lielākas, ēdieni kļuvuši kalorijām bagātāki, skatoties uz vienu porciju, un būtiski pieaudzis arī sāls saturs ēdienos. Un, ja par lielākām porcijām vismaz teorētiski varētu priecāties – forši taču ēst vairāk – kopumā šī ziņa nav diez ko laba, jo vienkārši pieradina mūs ēst vairāk. Ar normāla izmēra burgeri vairs nepietiek – karaliskais izmērs ir jaunā norma.

Lielā mērā porcijas izmēra pieaugums arī noteicis, kādēļ ēdieni satur vairāk kaloriju – aptuveni par 30 kalorijām vienā desmitgadē, runājot par pamatēdieniem, un par 62 kalorijām attiecībā uz desertiem. Tas var nešķist daudz, tomēr jāņem vērā, ka Rietumu pasaule (un, diemžēl, arī Latvija) jau tā neglābjami zaudē cīņā ar lieko svaru un aptaukošanos, un plus 180 kalorijas vienā desertā – kuru varētu arī nebūt – nav tā veselīgākais un lietderīgākais virziens. Kaloriju daudzums pieaudzis pat piedevās, kas ir relatīvi visnemainīgākā lieta visā piedāvājumā.

Tomēr kalorijas ir tikai puse no bēdas. Tikpat būtiski pieaudzis arī sāls daudzums – par aptuveni 14% visos pamatēdienos, 12% piedevās un par 3.6% arī desertos. Nu kā desertos var pieaug sāls daudzums?! Skumīgākais ir tas, ka, neskatoties uz ātrās ēdināšanas ķēžu centieniem ieviest veselīgākus ēdienus, visu šo gadu laikā pierādījies, ka tā sauktie veselīgie ēdieni nereti ir vēl neveselīgāki par parastajiem. Tā, piemēram, salātu mērces satur daudz cukura un eļļas.

Fiksais ēdiens ir garšīgs un nešķiet arī  “nekas tāds”, kad to ēd. Tomēr viena maltīte tajā var sasniegt pat pusi no 2000 ikdienas kaloriju normas – tas ir ļoti, ļoti daudz. Un pāris šādi izgājieni nedēļā, neieturoties un nesportojot ikdienā, var ātri novest pie liekā svara porblēmām. Turklāt, šīs tendences tik labi saskan ar aptaukošanās epidēmiju attīstītajās valstīs – mums patīk trekns, sāļš un sātīgs ēdiens, un patīk, ka tā ir daudz. Lai arī no evolūcijas viedokļa pēc tā jau sen vairs nav nepieciešamības.

Tomēr ir arī neliela sudraba maliņa – šo dekāžu laikā fiksajā ēdienā pieaudzis arī dzelzs un kalcija saturs. Tiesa, atbilde uz jautājumu, vai fiksais ēdiens varētu būt tas labākais kalcija avots, ir, mūsuprāt, diezgan skaidra.

Neskatoties uz visu minēto, ir, protams, skaidrs, ka burgeri ir garšīgi, un diezin vai mēs sāksim patērēt tos stipri mazāk. Burgeris un kartupelīši brīvdienās pēc kroga apmeklējuma ir svēta lieta. Tomēr pašu veselības vārdā ir vērts padomāt par to, cik bieži tos ēst un ko izvēlēties par pārtiku pārējā laikā. Beigu beigās tā veselības kopšana izrādās diezgan dārgs un sarežģīts pasākums – dārgāks par kvalitatīvu ēdienu labā restorānā.

Avoti: 1,2.  


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru