Īsumā par to, kāpēc homeopātija nav OK

2 komentāri

Ir daudz garšīgāki veidi, kā uzņemt cukuru vai pīles. Jā, pīles.


Labs ir, pirms ķeramies klāt, uzreiz atruna: ne Džordžs Soross, ne lielais farmācijas bizness mums par šo nemaksā (kas ir ļoti žēl, jo nauda – tas vienmēr ir forši), un demokrātiskā valstī katram pieaugušam cilvēkam ir tiesības pašam izvēlēties, ko pirkt un lietot, ja vien pirkšana un lietošana nepārkāpj Krimināllikumu. Tāpēc, homeopātijas cienītāji, tikai mieru – neviens jums nevēlas atņemt cukura zirnīšus. Tomēr, būsim godīgi, cukura zirnīšiem vieta ir konfekšu nodaļā, ne aptiekā. 

Kas tad īsti ir homeopātija? Daudzi domā, ka tā ir ārstēšana ar zālītēm un tējiņām – tā gluži nav, šī patiesībā ir fitoterapija, un, lai cik dīvaini neliktos, fitoterapija ir zinātniski apstiprināta  terapijas metode. Par homeopātiju tā teikt īsti nevar. Homeopātija, tātad, ir metode, ko 18. gadsimta beigās izgudroja vācu ārsts Zāmuels Hānemans. Viņam ne pārāk patika tā laika ārstniecības metodes – asiņu nolaišana vai mikstūras no elles, kas saturēja opiju, čūsku indi un citas brīnišķīgas sastāvdaļas un nereti noveda pacientu kapos. Hānemanaprāt, ārstēt cilvēkus vajadzētu ar to pašu, kas viņu padarījis slimu – kas, jāatzīst, ir interesanta loģika. Pie līdzības principa viņš neapstājās, un ieviesa arī atšķaidījumu principu – jo atšķaidītāka aktīvā viela (kuru vidū mēdz būt arī šis tas toksisks un nāvējošs), jo iedarbīgāks preparāts. Homeopātuprāt, vislabāk strādājot tas, kurā aktīvās vielas molekulu gandrīz nemaz nav atlicis. Īsumā – ja biedrs Krāslavā ielies Daugavā pudeli balzāmiņa, tad visa Rīga varēs vareni pielakties un žūpot. Tas gan būtu labi, ja šis tā strādātu, vai ne?

Realitātē gan homeopātijai nav zinātniski pierādāmas iedarbības, arī paši homeopāti nav vienisprātis, kā tas viss īsti strādā. Saprotams, grūti paskaidrot to, kas ar fizikas Standarta modeli nav izskaidrojams – pēdējais, kam tas izdevās sekmīgi, bija Stīvens Hokings, un viņa teorija gan nebija par homeopātiju. Protams, allaž atrodas kāds, kuram homeopātija ir izārstējusi pilnīgi visu, ieskaitot nelaimīgu mīlestību, taču zinātniskos pētījumos šādu efektu nereti panāk ar vienkāršām placebo ripiņām. Ok, nelaimīgu mīlestību ar placebo gan laikam izārstēt nevar, taču runā, ka tam palīdzot plāksteri.

Pasaules Veselības organizācija (WHO) ir atzinusi homeopātiju par bīstamu un kaitniecisku metodi. Sevišķi tāpēc, ka pasaulē ir gana daudz mēģinājumu ar to ārstēt tādas nopietnas kaites kā malāriju, tuberkulozi un HIV– un, ja ar homeopātiju var subjektīvi niekoties iesnu vai pumpu gadījumā, tad pie šādām nāvējošām un sabiedriski bīstamām slimībām to darīt noteikti nevajadzētu. Arī ASV Pārtikas un Zāļu aģentūra (FDA) plāno stingri ierobežot homeopātisko līdzekļu ražošanu un izplatīšanu, sevišķi ierobežojot tos, kuri savos atšķaidījumos izmanto indīgas vielas vai arī kuru mērķauditorija ir mazi bērni un seniori. Tam ir precedenta pamats – pāris gadus atpakaļ aptuveni 400 zīdaiņi sasirga un 10 gāja bojā, saindējoties visticamāk, ar homeopātisku zobu gelu un tabletēm, kuri saturēja indīgās belladonnas uzlējumu nepareizā (lasi: iedarbīgā) koncentrācijā.

Bet kas tad ir ar to pīli? Te mēs nonākam pie kāda Latvijā populāra produkta: Oscillococcinum. To iesaka pret visu, it sevišķi – pret švaku imunitāti, saaukstēšanos un gripu. 30 devas šo cukurzirnīšu maksā aptuveni 24 eiro. 24 eiro! Par šo naudu var saēsties tik daudz labas šokolādes, ka nekad dzīvē vairs negribēsies. Un skumīgākais ir tas, ka, iepakoti aptiekas plauktā, šie zirnīši izskatās tik pārliecinoši, ka reizēm tos īstu zāļu vietā iegādājas cilvēki, kuriem nekad nav bijis lieku 24 eiro, kurus notriekt šokolādēs. Kas patiesībā šī dārgā cukura tirgošanu padara neētisku. Tomēr atgriezīsimies pie pīlēm: Oscillococcinum, kā izrādās, satur muskuspīles ekstraktu. Precīzāk – muskuspīles sirdi un aknas, kuras ir 40 dienas fermentētas (sorry, vegāni). Tas sanāk aptuveni tā: ņemam pīli, slaktējam pīli, izņemam 35 gramus sirds un 15 gramus aknu, fermentējam (jeb, tautas valodā sakot, skābējam) 40 dienas, tad atšķaidām miljons reizes, un –voilà, ar vienu pīli pietiek visas pasaules Oscillococcinum devām. Ja tas nav ģeniāls bizness, tad, goda vārds, mēs nezinām, kas ir. Protams, to nogurušais aptiekārs pircējam var arī nepastāstīt (un, galu galā, aptiekāri arī nenosaka to, kam jāatrodas aptieku plauktos). Otrs Latvijā ļoti iecienīts līdzeklis – Aflubin – ir tāds pats gadījums, tikai spirtā. Jāteic, spirtam tomēr ir kaut kāda jēga gripas profilaksē, tomēr par šādu cenu sanāk daudz lielāka deva spirtota dzēriena, ja to pērk pārtikas veikalā, nevis aptiekā.

Pasaulē šobrīd norit diskusijas par homeopātijas ētisko aspektu, respektīvi, cik godīgi pret pircēju ir tirgot to aptiekās kopā ar patiesi iedarbīgiem medikamentiem, ja pircējs nav gana izglītots, lai prastu tos atšķirt. Reklāmās šie cukurgraudi nereti tiek attēloti kā īstas zāles, neminot to homeopātisko izcelsmi. Kas nav forši, jo vienkāršajam gripas slimniekam nebūtu jāpabeidz farmaceitu programma Stradiņos, lai spētu sev palīdzēt maksimāli efektīvi, nevis pirkt nejēdzīgi dārgu cukuru un riskēt ar slimības saasināšanos.

Visbeidzot – protams, šī raksta lasītāju vidū noteikti būs arī cilvēki, kuri ir pārliecināti homeopātijas piekritēji, un tas ir ok. Ja viņiem maģiskie cukurzirnīši strādā – lieliski! Veselība pirmajā vietā. Tomēr ir svarīgi apzināties un būt informētam par to, kas tiek tirgots un iegādāts aptiekā un nests mājās. Izvēlei jābūt informētai, lai tie, kas patiešām vēlas skābētu pīli par 24 eiro, varbūt tomēr var aiziet uz kādu Āzijas virtuves restorānu.

Avoti: 1, 2, 3, 4


Komentāri