Zinātnieki: pudele vīna ir tikpat kaitīga kā 10 izsmēķētas cigaretes

Komentēt

Nav jau tā, ka šis nebija sagaidāms.

Pēdējos piecos–desmit gados pasaule aizrautīgi seko līdzi dažādiem pētījumiem par alkohola tēmu. Daži no tiem apgalvo, ka sarkanvīna lietošana uzturā aizkavē novecošanu, uzlabo sirdsdarbību, ļauj dzīvot ilgāk un vispār ir īsts brīnums pudelē. Citi, savukārt, norāda uz to, ka alkohols ir kaitīgs – par to gan nevienam vairs nav nekādu lielo domstarpību – un ka alkohola negatīvie efekti noslaktē visu to pozitīvo, kas vīnā ir. Vispār jau izskatās, ka pierādījumi tomēr kopumā sliecas par labu alkohola nelietošanai vai lietošanai nelielos daudzumos (mums par to ir raksts). Un nupat šo pozīciju papildinājis pētījums, kurš apgalvo – pudele vīna no dzīves laikā iegūta vēža riska viedokļa ir tikpat kaitīga kā 5-10 izsmēķētas cigaretes.

Kā jau daudzās dzīves situācijās, arī šajā pētījumā sievietēm diez ko neveicas. Ņemot vērā alkohola ietekmi uz krūts vēža risku (alkohola ietekmē tas ļoti, ļoti paaugstinās), dāmām viena izdzerta pudele vīna nedēļā nozīmē tādu pašu paaugstinātu vēža risku kā izsmēķētas 10 cigaretes. Un, būsim godīgas, nereti tā nav tikai viena pudele nedēļā. Kungiem klājas mazliet labāk – šī pati pudele, nonākusi viņu vēderos, pielīdzinās tikai 5 cigaretēm.

Lielā mērā tas saistīts ar alkohola novecojošo ietekmi – cilvēki, kas to lieto biežāk, noveco ātrāk par saviem vienaudžiem. Alkohols skar ne vien dažādus iekšējos orgānus, piemēram, aknas un nieres, kā arī ādu (sveikas vēlreiz, dāmas!), bet arī smadzenes. Alkohola ietekmē smadzeņu šūnas sarūk un smadzeņu bojājumu ietekme nav atjaunojama. Šie bojājumi izraisa apgrūtinātu spriestspēju, emociju kontroli, koncentrēšanās spējas un spēju savaldīt dusmas (vai kāds ir redzējis agresīvu alkoholiķi? Jā, visi to ir redzējuši). Taču atgriezīsimies pie vēža riska. Šūnām novecojot, to dalīšanās pieaug mutāciju skaits, kas var ietvert arī kādu vēzi izraisošu mutāciju. Jo vecāks cilvēks un šūnu materiāls, jo lielāks mutāciju risks – tādēļ daudzi audzēji parādās vecumdienās. Tomēr, ja ar alkohola palīdzību pasteidzinām novecošanas procesus, audzēju risks palielinās vēl pirms vecumdienu sasniegšanas. Jā, starp citu – smēķēšana krūts vēža risku sevišķi nepalielina. Alkohola lietošana gan.

Pētījuma autori apgalvo, ka “beidzot ir skaidrs, ka no alkohola lietošanas nav nekādu veselības ieguvumu.” Arī Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Vēža izpētes fonds un citas līdzīgas organizācijas ir atzinušas, ka nav tāda alkohola daudzuma, kurš būtu drošs lietošanai un nepalielinātu nekādus riskus. Un pat tad, ja idejiski – lielākoties idejiski – pieņemam, ka sarkanvīnam varētu būt sirdi pasargājoša iedarbība, tas noteikti negatīvi iedarbosies uz vairumu citu orgānu, sindromu un esošo slimību. Protams, šīs lietas ir gana individuālas – kādam no alkohola lietošanas risks var pieaugt dramatiski, līdz pat reālai audzēja iegūšanai. Cits var dzert un smēķēt un nodzīvot vesels līz 105 gadiem. Tomēr vispārējās tendences ir tādas, kādas ir – alkohols nav diez ko ieteicams. Turklāt, te jāņem vērā fakts, ka smēķēšanas kancerogēno iedarbību zinātne ir pētījusi gana daudz, taču alkohola kā vēža riska faktora izpēte ir vēl salīdzinoši nesena. Un ļoti iespējams ir arī scenārijs, kurā zinātnieki atklās, ka viss ir vēl sliktāk, nekā līdz šim šķita (un tā nebūs pirmā reize, kad tā gadījies). Arī sabiedrībā to maldīgi uzskata par mazāk kaitīgu, nekā tabakas izstrādājumi.

Jā, autori vēl piebilst – tiem, kas lieto alkoholu UN smēķē, audzēju risks pieaug vairākkārt. Ik gadu pasaulē 3.3 miljoni cilvēku mirst no alkohola radītiem veselības sarežģījumiem. Varbūt par šo ir vērts padomāt pirms brīvdienām?

Avoti: 1, 2.  

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru