Vai krakšķināt locītavas ir kaitīgi? Atbild ārsti

Komentēt

Mēs zinām, ka tev tas patīk. Bet vai drīkst?

Attiecībā uz kauliņu krakšķināšanu ir maz vienaldzīgo. Ir tādi, kam šī skaņa derdzas un kas gribētu izkrakšķināt pāris kauliņus sejā ikvienam, kurš krakšķ viņu tuvumā. Un tad ir tādi, kas ļoti izbauda procesu. Roku pirkstu locītavas? Sīkums! Dažs labs prot izkrakšķināt arī kāju pirkstus, mugurkaulu, gūžu, ceļus un vispār jebko, kas vien vairāk vai mazāk vesela cilvēka organismā var krakšķēt. Bet vai tas ir droši un neatstāj sekas?

Ir dzirdēti nostāsti, ka tas bojā locītavas. Iestāšoties reimatisms, artrīts, viss nodils un sāpēs un izstaipīsies. Parasti gan tā saka cilvēki, kas ir ļoti attāli no medicīniskās izglītības. Hārvarda medicīnas skolas pārstāvji skaidro, ka tā vis gluži nav.

Kāpēc vispār rodas tā skaņa? Ikviena locītava, arī vismazākā, ir ietērpta tādā kā somiņā jeb kapsulā. Šī kapsula ir pildīta ar šķidrumu – normālās devās tas locītavai ir absolūti nepieciešams tās pabarošanai, ieeļļošanai un kustību atvieglošanai. To nevajadzētu jaukt ar “ūdeni celī”. Tad lūk, šis šķidrums satur daudzus mazus gāzu burbulīšus – ne gluži kā šampanieša glāzē, tomēr kopumā gāzu klātbūtne ķermeņa šķidrumos ir gluži normāla lieta. Kad mēs krašķinām locītavu, attālums starp tās virsmām pieaug. Tā kā spiediens locītavā uz brīdi samazinās, tas liek gāzes burbulīšiem pārplīst – līdzīgi kā ar balonu, kurš piepūsts un tad izstiepts. Tāpēc arī parasti nevar izkrakšķināt vienu locītavu divreiz uzreiz pēc kārtas – vajadzīgs laiks, lai burbuļi atkal uzkrātos (ja tu tomēr vari to izdarīt, un skaņa vairāk atgādina knišķēšanu un ķeršanos, aizej, lūdzu, pie ārsta). Tātad – tā pat īsti nav krakšķēšana, ko mēs tur dzirdam.

Ārsti ir visai pārliecināti, ka krakšķināšana ir nekaitīga. Viens no interesantākajiem eksperimentiem, kas to apliecina, ir kāda Kalifornijas ārsta Donalda Ungera veiktais eksperiments – 50 gadus no vietas viņš krakšķināja pirkstus kreisajā plaukstā, labo nekrakšķinot un atstājot par kontrolplaukstu (viņš ir pelnījis diplomu par gribasspēku). Pēc šiem 50 gadiem atšķirības locītavās un artrītu viņš tā arī neatrada, arī rengtenuzņēmumos. Tas gan ir tikai viens cilvēks, taču arī 2011. gadā veiktā pētījumā, kurā tika salīdzinātas 215 cilvēku locītavas – starp tiem bija gan krakšķinātāji, gan nekrakšķinātāji – nekādas atšķirības vai bojājumi netika atrasti.

Tiesa, ārsti bilst, ka retos – ļoti retos – gadījumos šādi ir iespējams satraumēt kādu locītavas saiti. Lielākoties tāpēc, ka cilvēki mēdz krakšķināt locītavas, kad ir nervozi un stresaini, un reizēm šo procesu paveic ar pārāk lielu entuziasmu. Tādēļ, ja locītavā jūti sāpes, pietūkumu vai nespēju to pilnvērtīgi izmantot, noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu, nevis krakšķēt uz nebēdu. Šis arī ir iemesls, kādēļ daļai krakšķinātāju reizēm mēdz būt mazliet švakāks satvēriens. Ja cilvēkam ir ļoti vājš rokasspiediens, nenosodi viņu bargi – varbūt vienkārši ļoti patīk krakšķināt.

Tātad rezumē – krakšķini uz veselību! Un pievērs uzmanību skaņām. Tirkšķi, knikšķēšana un citas oriģinālākas skaņas no locītavām gan, iespējams, nāk nevis no gāzu burbulīšiem, bet kaulu rīvēšanās savā starpā (kam normāli nevajadzētu notikt, kauliem ir viegli jāslīd), cīpslu rīvēšanās vai citām vieglām novirzēm no standarta anatomijas, kas var novest pie veselības problēmām.

Te gan nevajag aizmirst arī tos līdzcilvēkus, kuriem krakšķināšana riebjas. Nekad nevar zināt, no kurienes piezagsies veselības problēmas, vai vismaz zilumi. Dažreiz tie var piezagties nevis no locītavu bojājumiem, bet nikna un nokaitināta kolēģa vai biedra. Un tas var būt krietni nepatīkamāk par neizkrakšķinātiem pirkstiem.

Avots


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru