Pētījums atklāj, kas cilvēkus iepriecina vairāk par naudu

Komentēt

Atbilde ir, teiksim tā, visnotaļ negaidīta.

Prieks un laime ir sajūtas, kuras meklē gandrīz ikviens cilvēks pasaulē, un tie, kas nemeklē, to nedara parasti tāpēc, ka jau ir paspējuši atrast. Parasti ir dažādi mehānismi, kā šo stāvokli sasniegt – iepirkšanās, ēdiens, meditācija – kas nu kuram strādā. Vairums vismaz īslaicīgu laimi sasniedz ar naudas un tās tērēšanas palīdzību. Tomēr tagad zinātnieki atklājuši, kas ir kaut kas tāds, kas cilvēkus iepriecina vēl vairāk, nekā nauda.

Kā norāda Oksfordas un Jeila universitātēs veikts kopīgs pētījums, sports un izkustēšanās ir svarīgāki garīgajai veselībai un laimes sajūtai nekā izdevies ekonomiskais statuss. Pētījumā ievākti dati par 1.2 miljoniem ASV iedzīvotāju, tā ka laikam jātic vien būs arī tad, ja šķiet – nu nevar skriešana būt foršāka par prēmiju.

Pētījumā iekļautie dalībnieki varēja izvēlēties starp 75 dažādām fiziskajām aktivitātēm (no kurām vien daļa ir sports) – tostarp arī zāles pļaušanu, aktīvu laiku ar bērniem, mājas uzkopšanu. Protams, neiztrūkstoši bija arī tādi izkustēšanās veidi kā svarcelšana, riteņbraukšana un skriešana. Tālāk dalībniekiem lūdza atbildēt uz jautājumiem par fizisko pašsajūtu, norādot, cik reizes pēdējo 30 dienu laikā viņi ir jutušies emocionāli slikti stresa, depresijas vai kādu emocionālu problēmu dēļ. Papildu šim visam bija jānorāda arī ienākumu līmenis.

Izrādījās, ka tie, kas regulāri sporto un citādi izkustas, jūtas slikti vidēji 35 dienas gadā. Kas ir diezgan daudz – vesels mēnesis! Tomēr tie, kas nekustējās itin nemaz, jutās slikti vidēji par 18 dienām gadā vairāk. Bāc, gandrīz vēl viens mēnesis. Un, pats jocīgākais – mērot psihoemocionālo labsajūtu, noskaidrojās, ka tie, kuri vingro, jūtas tikpat labi kā nevingrotāji, kuri saņem par 25 000 ASV dolāru gadā vairāk. Tie ir vairāk kā 20 000 eiro. Nu nopietni?

Respektīvi, senajam teicienam ir taisnība – laime nav naudā. Būtu jānopelna pamatīgi daudz vairāk, lai justos labāk par tiem kaitinoši priecīgajiem skrējējiem parkā. Kurš gan būtu domājis?

Tiesa, te ir svarīgi atcerēties, ka visam jānotiek ar mēru. Pārāk daudz sporta arī var novest pie fiziskās un garīgās veselības problēmām. Sakarību starp fiziskām aktivitātēm un garīgo slodzi var izteikt U burta veidā. Sākumā, pieaugot aktivitāšu daudzumam, garīgā slodze krītas (un pašsajūta uzlabojas), savukārt vēlāk tā sāk atkal pieaugt – tas redzams ar daudziem izdegušiem profesionālajiem sportistiem.

Jeila universitātes zinātnieki iesaka to pašu apjomu, kas noteikts Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās – 3-5 treniņus nedēļā, kas sasniedz 30-60 minūšu ilgumu. Protams, labi pieraduši sportisti un amatieri var trenēties arī vairāk, tomēr jābūt uzmanīgam un jāvēro sava pašsajūta. Ja uzmācas nogurums un niķis – varbūt ir vērts samazināt slodzi.

Vēl kāda piebilde – zinātnieki arī novēroja, ka sporta veidi, kuri iekļauj socializēšanos, piemēram, komandu sporta veidi, atstāj pozitīvāku ietekmi uz psihisko veselību nekā citas aktivitātes. Līdzīgu iespaidu atstāja arī riteņbraukšana, aerobika un fitness, neskatoties uz to, ka šie nav komandu sporta veidi. Tomēr lielākoties tie sniedz iespēju satikt un aprunāties ar citiem līdzīgas intereses pārstāvošiem cilvēkiem, kas vairumā gadījumu ir labi.

Ko no šī secināt? Laimei vajag vai nu strauji palielināt ienākumus, vai arī sākt kustēties. Kustēties ir foršāk un vienkāršāk. Turklāt, pavasaris beidzot ir klāt – iziet pastaigā noteikti būs jaukāk nekā pārstrādāties.

Avoti: 1, 2


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru