Interesanti: no salauztas sirds var nomirt arī pa īstam

Komentēt

Tās nav tikai romantiķu un pusaugu meiteņu iedomas.

Vairumam cilvēku dzīvē gadījušās kādas lielākas bēdas. Aizgājis tuvinieks, mājas mīlulis vai vienkārši šķiršanās no mūža mīlas. Un tad šķiet, ka skumjas ir tik lielas, ka sirds salūzusi teju vai fiziski un nevar izkāpt no gultas, nevar neko padarīt, nekam nav jēgas. Un vispār šķiet, ka no tā var nomirt pa īstam. Nu izrādās, ka patiesi arī var.

Dažos gadījumos šķiršanās vai jebkurš traumatisks notikums ar negatīvu psiholoģisku pieredzi var izrādīties pietiekams, lai radītu fiziskus bojājumus sirdī. Medicīnā to pazīst kā “takotsubo kardiomiopātiju”, jeb, vienkārši izsakoties, “salauztās sirds sindromu”.

Pirmoreiz to atklāja un aprakstīja Japānā 1990. gadā. Japāņu ārsti pamanīja, ka cilvēki ar šī konkrētā sindroma simptomiem uzrādīja arī sirdslēkmes simptomus. Tomēr vēlākās veselības pārbaudes norādīja uz to, ka sirdslēkmei raksturīgie trombi organismā nav atrodami. Hmmm.

Kardiomiopātija ir sirds muskuļa – mūsu “motora” – pavājināšanās. Turklāt, salīdzinot ar klasisko sirds mazspēju vai švaku sirsniņu pēc slimošanas ar gripu vai citām nelaimēm, šis sindroms izpaužas īpašā veidā. “Takotsubo” nozīmē nevis atklājēja uzvārdu, bet gan terminu, ar kuru Japānā ir pazīstami astoņkāju ķērāji. Sindroma pacientiem sirds galotne uzpūšas, bet pamatne saraujas normāli – līdzīgi astoņkājiem bļodā. Šādā dīvainā režīmā sirds īsti nevar pastrādāt. Tas, ko novēroja sidroma atklājēji – pirms fizisko simptomu parādīšanās visi pacienti bija piedzīvojuši nopietnu emocionālu vai mentālu stresu, piemēram, mīļotā cilvēka bojājeju. 

Sindroms, cita starpā, varētu būt izskaidrojums tam, kādēļ cilvēki, kuri bijuši kopā ļoti daudzus gadus, nereti nomirst ja ne gluži vienā dienā, tad ļoti neilgu laiku viens no otra.

Bet kā tad atpazīt šo sindromu un kurā brīdī uztraukties un doties pie ārsta? Visizplatītākās pazīmes ir sāpes krūškurvī un nespēja paelpot. Ar šādām pazīmēm labāk zvanīt mediķiem arī tad, ja pastāv iespēja, ka šī ir vienkārši veģetatīvā distonija (starp citu, sindroms var attīstīties arī no nopietnas panikas lēkmes vai vienkārši liela izbīļa). Salauztās sirds sindroma pacientus no VD pacientiem gan atšķir traki kardiodiagrammas rādītāji un palielināti iekaisuma marķieri asinīs. Un vienlaikus – pilnībā veselas sirds vainagartērijas (kas ir tie sirds asinvadi, kuri cieš sirdslēkmes gadījumā). Savādi, vai ne?

Jāteic, ka zinātniekiem joprojām nav pilnībā skaidrs, kā tieši šis viss notiek, tomēr ir zināmas aizdomas. Nesen žurnālā "European Heart Journal" publicēts Šveices zinātnieku pētījums, kurš liek domāt, ka sindromu izraisa pārāk satraukties kāras smadzenes. Salauztās sirds sindroma pacientu vidū tie smadzeņu apgabali, kuri atbild par normālu reakciju uz stresu, mazlietiņ saiet uz īso, beidz komunicēt ar pārējo organismu adekvātā veidā un saka – hei, šis nav labi, laikam jāmirst nost. Un sūta signālus uz sirdi, kura, attiecīgi, arī saiet uz īso. Turklāt, postošā iedarbība saglabājas pat vairākus mēnešus – tas ir, ja nenoved kapos (kas, kā jau minējām, ir iespējami un reāli) Sasodīta būšana! Vairums pacientu gan tomēr atgūstas un vairāku nedēļu laikā izveseļojas. 

Šajā visā gan ir arī drusku laba ziņa – sindroms ir visai rets, tāpēc vairumā gadījumu tavas psiholoģiskās bēdas nenovedīs pie fizioģiskām sekām un darba nespējas lapas (sorry, ka tā). Tomēr, drošs paliek drošs – ja nekādi netiec galā un redzi savā ķermenī dīvainus simptomus, ej pie ārsta. Labāk paranoja, nekā par vēlu. Un vispār, novēlam nevienam salauztu sirdi nepiedzīvot. Lai vairojas prieks, ja!

Avoti: 1, 2, 3, 4


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru