Vai var ēst sapelējušu ēdienu? Dažreiz tas nebūt nav bīstami

Komentēt

Viss atkarīgs no ēdiena un vēl dažiem faktoriem.

Kuram gan nav gadījies ielūkoties ledusskapī un atklāt, ka siers ir pārklājies ar pelējuma kārtiņu. Tas siers, kuram, pēc ražotāja nolūkiem, nav jābūt sapelējušam. Vai arī zila pūka ir iemetusies maizes garoziņā. Vai ievārījumā. Vai uz sīpola, ābola vai tomāta sāna. Ko ar to visu darīt – apgriezt un ēst, kā to darītu vecmāmiņa (kura nekad, nekad nemeta ārā ēdienu), vai arī, drošs paliek drošs, laist miskastē? Nesen pat Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja pa vidu Brexit sarunām izcēlās ar apgalvojumu, ka sapelējis ievārījums ir gluži ok. Vai tāda doma ir laba? 

Sāksim ar to, ka viss turpmākais attiecas uz stipriem un veseliem pieaugušajiem, kuri nesirgst ar hroniskām kaitēm un kuru imūnsistēma ir aktīva un darbīga. Bērniem, cilvēkiem gados, grūtniecēm, švaku imūnsistēmu saimniekiem un hronisku slimību vai veselības stāvokļu pacientiem (piemēram, transplantu saņēmējiem ar imūnsupresijas terapiju) ikdienā, tostarp pārtikas izvēlē, jāievēro īpaša piesardzība. Tādēļ šīm iedzīvotāju grupām sapelējušas pārtikas ēšanu izskatīt vispār nav opciju – to vienkārši nedrīkst, un viss. Pārējie, lūdzu, lasiet tālāk.

Tātad. Kanāls BBC dokumentālajā filmā “Trust me, I’m a Doctor” veica eksperimentu, kurā filmas dalībnieks stingrā ārsta uzraudzībā mēģināja nobaudīt (nezinām gan, vai šis ir īstais vārds) dažādus bojātus ēdienus ar iztecējušu derīguma termiņu. Viņu secinājumi?

Ievārījums

Terēzes Mejas pieminētais sapelējušais ievārījums ir ēdams, ja pelējums ir pavisam plānā slānītī virspusē, un to nokasa vairāku centimetru biezumā. Respektīvi, metode strādās tad, ja ievārījuma atlicis vismaz pusburka. Ja tas ir pirksta biezumā burkas dibenā – met ārā, nav vērts.

Maizīte ar zili baltu pelējumu

Pelējums parasti uzmetas maizītes virspusē un aug tajā iekšā. Tā kā maize ir poraina, pelējumam ir ļoti viegli izplatīties, tāpēc jānogriež diezgan daudz. Tas, protams, tad, ja tev ir kukulītis, nevis sašķēlēta maize – pieredze rāda, ka nodevīgais pelējums parasti iemetas katrā šķēļu starpā. Ja redzi oranžu, dzeltenu vai melnu pelējumu, met ārā uzreiz – šīs sēnes ir bīstamākas un var novest pie gremošanas problēmām.

Siers

Tā kā siers ir ciets, blīvs un gana sauss, pelējums netiek tālāk par virskārtu, tāpēc parasti pietiek nogriezt sapelējušo daļu, lai atlikušo sieru varētu baudīt bez raizēm. Griežot gan jācenšas neinficēt veselo sieru ar pelējuma sēnes sporām. Ar mīkstajiem svaigajiem sieriem ir švakāk – jāskatās, cik tālu pelējums ir ticis, un vai tiešām vēlies riskēt, jo kopā ar pelējuma sēni siera masā var būt ieviesušās nejaukas baktērijas, piemēram, salmonella vai listērija. Un, jā, ja novietosi speciāli pūdētos / sapelējušos sierus tuvumā citiem produktiem, piemēram, maizei, ir gana liela iespēja, ka pelējums pārmetīsies arī uz tiem (redakcijai ir liela pieredze šinī jautājumā).  Tādēļ pūdētos sierus vislabāk glabāt hermētiski noslēgtā traukā vai vismaz maisiņā.

Augļi un dārzeņi

Augļi un dārzeņi lielākoties ir mīksti un sulīgi, kas nozīmē – pelējumam ir iespēja ātri izplatīties. Sevišķi tas attiecas uz porainajiem āboliem. Ar citiem dārzeņiem ir mazliet labāk – tos var apgriezt. Tomēr, ja redzi pamatīgu pūkas kārtu uz augļa vai dārzeņa, met to miskastē, taču dari to prātīgi – tev nevajag pelējuma sporas pa visu virtuvi. Un esi pavisam uzmanīgs, ja dārzeņi vai augļi ir kļuvuši tādi, kā puņķaini un glumi – šo glumo masu rada baktēriju (nevis pelējuma sēņu) kolonijas, kas var izraisīt vēdera sāpes labākajā gadījumā un nopietnu caureju sliktākajā. Labāk neriskēt.

Rieksti

Sapelējuši rieksti gan nav redzēti ļoti, ļoti sen, tomēr var gadīties arī šāda lieta. Tādus riekstus pavisam noteikti nevajag ēst! Tie ir bīstami, jo satur tādu nejauku sēni kā Aspergillus flavus. Šī sēne rada īpaši bīstamus toksīnus, kas uzkrājas aknās un var pat izraisīt aknu vēzi. Tiesa, tas attiecas uz pelējumu, kas atrodas uz rieksta kodola. Ja pērc riekstus čaumalā, un pelējums ir uz čaumalas virspuses, taču kodols ir vesels, ēd droši.

Sautējumi, putras, makaroni un līdzīgi mīksti ēdieni

Met ārā. Tā kā ēdiens ir mīksts un ūdeņains, pelējums var būt iekļuvis dziļi tā viducī un visu pamatīgi sabojājis. Lai cik garšīgs būtu tas sautējums, tas nav riska vērts. Izsvied pie pirmajām pelējuma pazīmēm.

Jogurts un skābais krējums

Uz šo attiecas tas pats noteikums, kas iepriekšējā punktā – daudz mitruma, tādēļ risks sevi neattaisno. Jogurts, starp citu, ir viens no produktiem, kam ir tendence sabojāties visātrāk, un darīt to pilnā apjomā.

Gaļa un desas

Gaļa parasti nepelē – pelējuma vietā tā sāk pūt (sorry, gaļēdāji, jūs zināt, ko ēdat) un tajā var attīstīties kaitīgu baktēriju kolonijas. Desas gan mēdz sapelēt, un tādos gadījumos būtu bez ierunām metamas ārā – ja ir radies pelējums, pastāv gana liela iespēja, ka produktu ir inficējušas arī baktērijas. Izņēmums ir salami un žāvētas gaļas, tādas kā prošuto vai fuet desas – uz tām mēdz atrasties balts, absolūti nekaitīgs pelējums, līdzīgi kā uz brī siera, kurš tur ir atstāts tāpēc, ka papildina produkta garšu. Tiesa, jāņem vērā, ka šīs gaļas ir industriāli sagatavotas. Ja pelējums uzmetas tavai mājās žāvētajai vistai vai zivij, pārdomā divreiz, vai tev to vajag ēst (un, ja ir tā, ka ļoti vajag, vismaz kārtīgi to izcep).

Katrā ziņā, labākais padoms, ko ievērot – ja kaut kas izskatās nelabi un aizdomīgi, neriskē un met to ārā. Vecmāmiņu audzināšana par ēdienu kā svētu lietu, kuru nemest ārā, ir labi, taču tikpat labs ir laiks, kurš nav pavadīts uz poda ar caureju vai, diesnedod, slimnīcas gastroenteroloģijas nodaļā. Neviens produkts, pat dārga desa, nav vērtīgāks par tavu veselību. Tāpēc prātīgi, labi?

Avoti: 1, 2, 3, 4

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru