Gribi asu prātu vecumdienās? Ēd sēnes!

Komentēt

Šī nu ir lieta, kas Latvijas sabiedrībai nav divreiz jāsaka.

Laikā, kad vidējais mūža ilgums arvien palielinās, arvien aktuālākas kļūst rūpes par fizisko un garīgo veselību, lai arī vecumdienās pietiktu spēka aktīvi rosīties. Diemžēl daļai senioru foršās vecumdienas krietni bojā Alcheimera saslimšana – neatcerēties lietas nav pārāk patīkami un priecīgi. Un, lai arī mediķi joprojām īsti nezina, kāpēc Alcheimers vispār rodas, zinātnieki meklē arvien jaunus veidus, kā ar to tikt galā un palīdzēt cilvēkiem no tā izvairīties. Ikvienam sīkumam ir svars! Nu izrādās, ka derīga loma ir arī sēnēm.

Singapūras NUS Yong Loo Lin medicīnas skolas pētnieki nesen atklājuši, ka sēņu lietošana uzturā samazina vieglu smadzeņu darbības traucējumu (mild cognitive impairment, MCI) risku par 50 procentiem. Tas ir daudz! Galvenais – ēst tās sēnes vismaz 2 porcijas nedēļā. Porcija tika noteikta kā 150 grami pagatavotu sēņu jeb aptuveni ceturtā daļa šķīvja. Nav jau nemaz tik daudz! Zinātnieki gan apgalvo, ka arī tad, ja nedēļā tiks apēsta tikai viena porcija, smadzeņu funkciju traucējumu risks tāpat samazināsies. Un, pats labākais – sēnes ir visiem pieejamas un nav nemaz tik dārgas, ja runājam par veikala sēnēm. Meža sēnes rudenī ir vispār par brīvu!

Pētījums tika veikts sešu gadu garumā, un tajā tika iekļauti vairāk kā 600 Singapūrā dzīvojoši ķīniešu seniori. Zinātnieki ar šiem cilvēkiem veica lielu daudzumu testu un interviju, lai precīzi noskaidrotu visu par viņu smadzeņu veselību. Vērā tika ņemtas arī slimību vēstures, uztura paradumi, psiholoģiskie faktori un vispārējs veselības stāvoklis. Tam sekoja dažādi neiroloģiski un kognitīvi testi, kā arī pārrunas ar psihiatru. Diezgan nopietni.

Viegli kognitīvie traucējumi tiek klasificēti kaut kur pa vidu starp normālas novecošanas izraisītām smadzeņu darbības izmaiņām un vecuma plānprātības aizsākšanos. Seniori, kas sirgst ar MCI, parasti sūdzas par atmiņas traucējumiem, dažreiz viņiem ir apgrūtinātas arī atmiņas, valodas un vizuāli telpiskās orientācijas funkcijas. Tomēr tās ir nelielas, un cilvēki ar šo diagnozi gana veiksmīgi spēj turpināt ikdienas aktivitātes un aprūpēt paši sevi – to, ko nespēj Alcheimera slimības skarti cilvēki. Tomēr labāk, protams, šādus traucējumus nepiedzīvot vispār.

Ja runājam par sēnēm, tad pētījumā tika iekļautas sešas Singapūrā populārākās sēnes – austersēnes, šitake, šampinjoni, enokitake (šīs gan Latvijā, šķiet, nav pieejamas), kā arī kaltētas un konservētas sēnes. Baraviku un gaileņu tur nav, bet zintnieki domā, ka līdzīgas īpašības varētu būt arī citām sēnēm. Šobrīd gan interesantāks šķiet mehānisms, kā tad tās sēnes palīdz – tas pētniekiem vēl nav īsti skaidrs, bet ir hipotēze. Varētu būt, ka sēnēm ir īpašs antioksidants ergotioneīns, kurš kavē iekaisuma procesus un kaitīgo proteīnu uzkrāšanos smadzenēs. Šobrīd tiek uzskatīts, ka tieši so proteīnu uzkrāšanās ir tā, kas veicina Alcheimera slimības attīstību un smadzeņu bojāšanos. Un vēl – atsevišķas vielas sēnēs veicina nervu šūnu augšanu, kas ir viennozīmīgi laba lieta.

Zinātnieki teic, ka nākamais solis pētījumā būs mēģināt izdalīt šo antioksidantu atsevišķi, lai pie labumiem var tikt arī tie, kam nekārojas ēst sēnes lielos daudzumos. Bet pagaidām, kamēr tas nav paveikts, vilksim ārā baravikas no burciņas! Iemeslu uzkost gardu sēnīti nav divreiz jāmeklē.  


 Avots

 

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru