Vai sarkanvīns ir veselīgs? Zinātnieki nevar vienoties

Komentēt

Mēģinājām saprast, kā tad īsti ir. Apjukām.

Par alkoholu kopumā viss ir skaidrs – tas ir kaitīgs, bet patīkams. Un, lai arī alkohola lietošanas paradumi jaunākiem cilvēkiem iet mazumā, nav daudz tādu, kuri no dzērieniem ir gatavi atteikties pavisam. Nedaudz citādi ir ar sarkanvīnu – it kā taču visai stiprs dzēriens, tas nereti tiek piesaukts pie veselīgo produktu klāsta, piesaucot tā pozitīvo ietekmi uz sirds un vispārējo veselību. Ir pat pētījumi, kas to it kā apstiprina! Un tāpēc var ieliet vēl vienu glāzi, vai ne? Tomēr viss nav tik viennozīmīgi.

Vīna veselīguma kultam kājas lielā mērā aug no tā sauktā Franču Paradoksa. Tā ir ideja, ka francūži dzer daudz sarkanvīna, ir tievi un veselīgi, maz slimo ar  sirds un asinsvadu slimībām – tātad, kaut kam te jābūt pareizi, neskatoties uz to, ka viņiem ļoti garšo arī trekni sieri. No šīs idejas izauga pētījumi par polifenoliem – vielām, kas atrodamas sarkano vīnogu un citu sarkanu augļu mizās un kam ir antioksidantu un sirdi pasargājošas īpašības. Tādēļ sarkanvīnā polifenolu ir aptuveni 10x vairāk kā baltvīnā – jāpiebilst gan, ka baltvīna vielu sastāvs ir maz pētīts, un arī abu vīnu veselīguma salīdzinājumu zinātnē ir ļoti maz, tāpēc visa slava tiek sarkanvīnam, jo – francūži! Tāpat arī daļēji vīna kultūra tiek saistīta ar veselīgo Vidusjūras diētu, kurā ir daudz dārzeņu, svaigu zivju, veselīgo tauku un, jā, arī sarkanvīna.

Tomēr ārstam Kenetam Mukamalam, vienā no Hārvardas Universitātes partnerklīnikām, Beth Israel Deaconess Medicīnas centrā, ir nedaudz cits viedoklis. Viņaprāt, visi pētījumi, kuri it kā norāda uz alkohola veselīgo ietekmi, ir tikai novērojumi – tie nevar īsti pierādīt sakarību, ka tieši alkohola lietošana izraisa pozitīvo ietekmi. Pētījumu pasaulē to sauc par asociāciju, taču to nevar nosaukt par kauzalitāti, respektīvi, pierādīt, ka B izriet no A. Ilgtermiņa randomizētu pētījumu par šo tēmu nav vispār.

Pasaulē par drošu alkohola devu pieņemts viens dzēriens dāmām un divi dzērieni kungiem – viena deva ir 10 grami tīra etanola jeb spirta, jeb aptuveni glāze vīna vai 330 mililitri alus. Turklāt abiem dzimumiem ir ieteicams piekopt vismaz 2 dienas bez alkohola patēriņa nedēļā. Ar mūsu alkohola patēriņa ieradumiem tas nav daudz, un, būsim godīgi – ikviens pētījums, kas apliecina vīna veselīgumu, lai cik nesakarīgi veikts, liek justies nedaudz labāk par katru vienību, ko pārtērējam virs atļautās devas. ASV Sirds asociācijas (American Heart Association) rakstā, kurā apskatīti alkohola un sevišķi vīna veselīguma pētījumi, secina, ka dati ir neskaidri, epidemioloģiski (konkrētāk – tiek pētīta kāda faktora saistība ar saslimšanu) un īstermiņa pētījumos veikti. No vienas puses, ir gana daudz datu par polifenolu pozitīvajām īpašībām, un, lai arī to daudzums, kas iedarbojas uz organismu pēc vīna baudīšanas, ir salīdzinoši zems, tomēr efekts ir. Taču reizē arī atzinums – būtu jāizdzer simtiem glāžu, lai saņemtu jebkādas sakarīgas polifenolu devas. Iespējams, kādam no jums tā šķiet brīnišķīga doma, taču mēs neiesakām. 

Tiesa, zinātnieku vidū joprojām nav skaidrības, vai alkohols jebkādās devās ir labi. Atsevišķi pētījumi apliecina, ka nelielos daudzumos patērēts alkohols ir veselīgāks no išēmisko sirds slimību profilakses viedokļa nekā pilnīga atturība, taču nav skaidrības par vīnu – visi veiktie pētījumi ir ar pārāk atšķirīgām auditorijām (un to ēšanas un dzīvesveida paradumiem), lai tos varētu salīdzināt. Tā, piemēram, Honolulu Sirds pētījumā 6 gadu laikā tika atklāts, ka alus nelielos daudzumos palīdz pasargāt sirdi – vīns šinī pētījumā nobālēja, taču jāņem vērā, ka pētījuma dalībnieku vidū pamatā tiek dzerts… pareizi, alus. Varbūt tāpēc tiem francūžiem tik labi iet – saprātīga patēriņa ieraduma spēks? Starp citu, Japānā sirds slimību rādītāji ir vēl zemāki, nekā Francijā, taču japāņi ar vīnu neaizraujas un dod priekšroku sakē un alum. Turklāt, jāņem vērā, ka nevienā no pētījumiem, kas atzinuši it kā veselīgo alkohola ietekmi, dalībnieki nav novēroti visa mūža garumā. Un vēl jau tas saprātīguma faktors, kas daudziem ir grūti uzturams – medicīnā ir tāds termins kā “brīvdienu sirds sindroms” – pēc naskas padzeršanās mēdz gadīties, ka piemeklē aritmija, sirds infarkts vai, dies nedod, pēkšņa sirds apstāšanās. Nav forši.

 Nu, labi, bet ko tad darīt ar to vīnu? Dzert? Nedzert? Būsim godīgi, uz šo jautājumu katrs pats sev ir jau atbildējis (paceļ glāzi tas, kurš bauda vīnu, šo lasot). Tīri tā no sabiedrības veselības viedokļa, zinātnieki bilst, labāk jau nedzert, jo jebkurš alkohola patēriņš statistiski vairo alkohola atkarības problēmu skarto cilvēku skaitu. Un tas noved pie sabojātām aknām, aizkuņģa dziedzera un, jā, arī sirds slimībām. Tomēr reizē vīns ir daļa no Rietumu kultūras, un būtu naivi iedomāties, ka tā patēriņš būtiski kritīsies. Tikpat naivi gan ir arī iedomāties, ka no vīna baudīšanas sabiedrība kļūs stipri veselīgāka – sevišķi pie tādiem paradumiem, kādi ir Ziemeļeiropā (jā, mēs zinām, ka tev ir daudz neiznestu pudeļu). Galvenais, ja baudi – nemāni sevi ar atrunām par veselīgumu, šmiga paliek šmiga. Un nobaudīto glāžu skaitu pacenties tomēr mazliet samazināt.

Avoti: 1, 2, 3, 4, 5


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru