Zinātnieki skaidro, kādēļ pūču tipa cilvēkiem ir tik grūti strādāt normālā darbvietā

Komentēt

Turklāt, tās nav tikai vēlo vakaru cienītāju iedomas.

Mūsdienu darba vide pēdējās pāris desmitgadēs piedzīvo nopietnas izmaiņas. Lieli atvērtie biroji, darbs no mājām, nenormēts darba laiks, iespēja uz darbu ņemt līdzi bērnus un mājdzīvniekus – tās ir tikai dažas no pārmaiņām. Tomēr vairumā gadījumu darbā joprojām ir “normāls” standarts – darbs no 9.00 līdz 17.00, piecas dienas nedēļā, atrodoties birojā. Kamēr daļai tā ir norma, atsevišķai sabiedrības daļai – tā sauktajām pūcēm – šis standarts ir fiziski un bioloģiski grūti pieņemams. Un zinātnieki tagad zina, kādēļ.

Nesen publicētā pētījumā zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tiem, kuru iekšējais pulkstenis liek doties pie miera vēlu, bet darba pulkstenis – celties agri, ir mazāk aktīvu savienojumu smadzenēs miera stāvokļa laikā, tieši tajos reģionos, kuri saistās ar apziņu. Aktīvi savienojumi miera stāvoklī – tā ir tāda parādība, kad dažādi smadzeņu reģioni turpina būt savienoti arī tad, ja tiem šobrīd nav aktīvi jāpilda kāds uzdevums. Tomēr brīdī, kad šāds uzdevums parādās, smadzenēm ar lielu savienojumu skaitu ir vieglāk aši koncentrēties un padarīt darāmo. Attiecīgi, mazāks savienojumu skaits, kas raksturīgs mūžīgi miegainām pūcēm, nav sevišķi labi – bez šiem savienojumiem ir apgrūtināta uzmanība, veicot dažādus uzdevumus, kā arī vairāk nāk miegs. Respektīvi, cilvēks ir tāds, ka “gaisma deg, bet mājās neviena nav”.

Pētījuma laikā zinātnieki novēroja 38 cilvēkus gan miega, gan nomoda laikā. Miega laikā viņiem tika veikti miega hormona melatonīna mērījumi, kā arī veikta smadzeņu magnētiskā rezonanse. Pētījuma dalībniekiem arī bija jāziņo par miegainības un mundruma stāvokļiem dienas laikā. Protams, tika secināts, ka cīruļiem ir gan vairāk jau minēto savienojumu smadzenēs, gan arī mazāk nāca miegs. Varētu teikt, ka viņu smadzenes ir vairāk piemērotas būt aktīvas un nemiegoties, tomēr jāņem vērā, ka normālais darba laiks ir pielāgots cīruļu diennakts režīmam.

Tas, vai cilvēks ir cīrulis vai pūce, lielā mērā ir noteikts gēnos. Daļa cilvēku šo dabisko noslieci var mainīt, tomēr daļai tas nekad neizdosies, jo bioloģija saka – nebūs. Cīruļiem un pūcēm ir gana būtiska atšķirība miega un stresa hormonu, melatonīna un kortizola, rādītājos. Melatonīns mūs aizsūta gulēt vakarā, kamēr kortizols liek pamosties no rīta. Pūcēs abi hormoni sasniedz savu maksimālo koncentrāciju un iedarbību aptuveni 4 stundas vēlāk nekā cīruļos. Tas izklausās pazīstami – ja cīruļi ir enerģiski un žirgti jau deviņos no rīta, pūces kļūst par cilvēkiem tikai pēc divpadsmitiem. Un tur nekā nevar izdarīt. Vairumā gadījumu pūcēm pārmet izlaidību un māksliniecisku dzīvesveidu, tomēr visam pamatā ir bioloģiskas atšķirības. 

Pētnieki teic, ka šādi pētījumi liek domāt, vai darba laika iedalījumu nevajadzētu tomēr pārdomāt. Nav jau lielas jēgas no cilvēka darbā 8.00 no rīta, ja viņa smadzenes nestrādā un viņš nav spējīgs efektīvi darboties. Daudz lielāka jēga no pūču darbiniekiem būtu tad, ja viņiem būtu iespēja sākt darbu vēlāk un arī palikt darbā vēlāk. Visi tikai iegūtu!

Turklāt, nav jau tā, ka no darba laika nesaderības ar bioloģisko pulksteni zaudē tikai darba devējs un kolēģi. Hroniska neizgulēšanās, kas bieži pavada pūces, rada arī dažādas veselības problēmas – paaugstinātu stresu, sirds slimību, aptaukošanās un depresijas risku, neuzmanīgu rīcību satiksmē un citas kaitīgas blakusparādības.

Protams, daļā profesiju fleksibls darba laiks nekad nebūs iespējams – rīta ziņu diktoriem un bērnu dārza auklītēm ir svarīgi būt darbā laikus. Tomēr daudzās citās darba vietās ir vērts apsvērt elastīgu darba laiku. Darbīgāki, aktīvāki un mazāk niķīgi kolēģi ir gana labs ieguvums par vienkāršu iespēju nākt uz darbu pāris stundas vēlāk. Ir taču 2019. gads, galu galā.

Avoti: 1, 2.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru