9 svarīgi fakti par vielmaiņu, kurus būtu jāzina ikvienam

Komentēt

Arī tad, ja tievēšana nebūt neietilpst tavos plānos.

Vielmaiņa ir tāds kā bubulis daudzu cilvēku dzīvē. Tas nereti ir iemesls, kādēļ kļūstam apaļīgi (tieši vielmaiņa, nevis burgeri un cepumiņi) vai nevaram notievēt. Visbeidzot, uz vecumu tā ņem un visu sačakarē pavisam, kā dēļ pensiju sagaidām ar krietnu peldriņķi ap vidukli. Muļķa, muļķa vielmaiņa! Tomēr viss nav ne tik vienkārši, ne arī tik dramatiski. Te būs 9 fakti, kurus būtu labi zināt un ņemt vērā, lai mazāk klausītu sliktu žurnālu padomus un vairāk izprastu savu ķermeni.

1. Vielmaiņa norit ikvienā šūnā ķermenī
Vielmaiņa – tas nav tikai tas, kas notiek vēderā. Vielmaiņas procesi, tostarp elpošana (kas arī ir vielmaiņas process) norit ikvienā ķermeņa šūnā. Faktiski vielmaiņa – tā ir ķīmisku procesu sērija, kas pārvērš apēstās vai ķermenī uzglabātās kalorijas enerģijā, kuru tērēt dzīvības procesu uzturēšanai. Ir bazālā jeb pamata vielmaiņa – tā, kuru tu tērē pat tad, ja vispār nepiecelies no gultas. Tā ir nepieciešama orgānu – smadzeņu, aknu, nieru, sirds un citu – uzturēšanai un sastāda vismaz pusi no tā, kas tev dienā jāapēd. Pārējais aiziet muskuļiem un, ja kas paliek pāri, arī tauku mētelītim. Šūnas, kas nespēj piedalīties vielmaiņas procesos, mirst – tā tas cilvēka organismā ir iekārtots.

2. Lielākā daļa no diennaktī nepieciešamajām kalorijām aiziet pamata vielmaiņai
Ik dienas organisms tērē kalorijas trim lietām: ķermeņa pamatfunkciju nodrošināšanai, apēstā sašķelšanai (jā, arī tas tērē kalorijas) un fiziskajām aktivitātēm. Lai arī daudzi domā, ka bez fiziskajām aktivitātēm nav kaloriju patēriņa, orgānu darbība, piemēram, smadzenes, prasa daudz enerģijas. Fiziskās aktivitātes parasti sastāda maksimums 30%, un arī tad, ja esi īpaši aktīvs. Pamatvielmaiņa aizņem 60-80% no ikdienas enerģijas patēriņa. Tiesa, tas nenozīmē, ka var aizrauties ar kūkām arī tad, ja nekad nesporto.

3. Vielmaiņas intensitāte mēdz atšķirties, un zinātniekiem joprojām nav īsti skaidrs, kādēļ
Vispār ir tā, ka par vielmaiņu un uzturu mēs joprojām zinām salīdzinoši maz. Un tā ir taisnība, ka divi cilvēki ar vienādu ķermeņa svaru un uzbūvi var būt ar diezgan atšķirīgām vielmaiņām. Diemžēl taisnība ir arī tā, ka ir cilvēki, kuriem pietiek paskatīties uz ēdienu, lai uzresnētu (tiesa, tādu ir mazāk, nekā viņiem pašiem šķiet – lielākoties pie vainas ir tas, ka tas ēdiens tomēr tiek apēsts lielos daudzumos). Tomēr nav skaidrs, kādēļ tā. Pašreizējais labākais izskaidrojums tiek saistīts ar zarnu baktēriju mikrofloru – pētījumi ir rādījuši, ka šīs mikrofloras pārstādīšana tiek saistīta ar svara zudumu vai pieaugumu. Tomēr skaidrības par mehānismu nav joprojām. Procesu ietekmē arī gēni, muskuļu daudzums, vecums, dzimums un daudzi citi faktori.

4. Vielmaiņu nevar “uzfrišināt”, lai pasteidzinātu svara zudumu
Lielākoties vielmaiņa ir tāda, kāda tā ir. Kā pierādījis Minesotas bada eksperiments, tā sevišķi nekrītas līdz ar lēnu, pastāvīgu svara zudumu (la gan nepieciešamo kaloriju patēriņš samazinās – domā par to kā par pārsēšanos mazākā automašīnā). Attiecīgi, to nevar arī tā vienkārši “salabot” vai “paātrināt”, lai kā dažādi diētu guru arī nesolītu. Tiesa, ir lieta, kas palīdz – muskuļu masa. Atšķirībā no taukiem, muskuļu audi aktīvi dedzina kalorijas arī tad, kad tu nekusties. Tāpēc patēriņš ir lielāks un ēst vajag vairāk. Tiesa, arī pie muskuļu masas audzēšanas ir svarīgi nepārēsties un neuzaudzēt arī tauku masu – tā gan nekam nepalīdzēs.

5. Tomēr trakas diētas vielmaiņu, iespējams, var nedaudz sabojāt
Lielākoties tāpēc, ka, zaudējot svaru strauji, tu zaudē arī muskuļu masu, ne tikai taukus. Un, kā jau iepriekšējā punktā noskaidrojām, muskuļi ir ārkārtīgi svarīgi aktīvas vielmaiņas uzturēšanai. Tāpēc – nost ar trakām mazkaloriju diētām, tas ir tikai drošs veids, kā sabojāt kuņģi, muskuļus un attiecības ar līdzcilvēkiem. Vienkārši nevajag. Jā, un sabojāta vielmaiņa lielākoties nozīmē arī to, ka jauniegūto svaru būs grūtāk uzturēt, jo tu ēdīsi maz, bet turpināsi pieņemties svarā atpakaļ. Tā gadījās ar daudziem tievēšanas šova “The Biggest Loser” dalībniekiem, kuri pēc šova drastiskajām diētām lielākoties uzēdās atpakaļ – tomēr ne visi bija metušies atpakaļ burgeru un frī kartupeļu pasaulē. Ārsti noskaidroja, ka vairumam no viņiem vielmaiņa ir par 500 kcal dienā slinkāka – un tas ir diezgan daudz. Viena normāla ēdienreize vai šokolādes tāfelīte. Iespējams, tas saistīts ar izjaukto hormonu līdzsvaru – diemžēl arī tie lielā mērā ietekmē vielmaiņas procesus. 

Te gan jāpiebilst, ka par vielmaiņas adaptācijas jautājumu zinātnē nav viennozīmīga lēmuma. Jau pieminētais Minesotas eksperiments liek domāt, ka tā samazina savus tempus tikai tad, kad sasniegts ļoti, ļoti zems ķermeņa svars, un organisms cīnās par izdzīvošanu pēdējiem spēkiem. Šis ir neskaidrs jautājums, tomēr skaidrs ir viens – tievējot ir jābūt uzmanīgam un tas jādara lēni un prātīgi.

6. Daļa zinātnieku domā, ka resnums ir evolūcijas un gēnu blakusprodukts
Paskatīsimies uz dzīvnieku pasauli – ne visi dzīvnieki ir kārni un muskuļoti. Lāči ir resni, tīģeri mēdz būt ļumīgi, un nīlzirgi, ko par tiem... Iespēja uzglabāt rezerves nebaltai dienai ir ļoti noderīga dzīvnieku pasaulē, kur nekad nav skaidrs, kad pienāks nākamā ēdienreize. Cilvēku pasaulē šī evolūcijas īpašība ir pilnībā lieka. Tomēr arī te ir neskaidrības. Ja reiz šī ir ģenētiska lieta, tad kāpēc aptuveni 20% populācijas ir nemainīgi kārni, arī tad, ja rij par trijiem (mēs visi zinām šādus cilvēkus un klusībā esam uz viņiem drusku pikti). Ja reiz cilvēcei bija jāpārdzīvo daudz bada laiku (un tā tiešām bija), tad kārno gēnu nesējiem vajadzēja izmirt. Bet te nu viņi ir, starp mums. Norij veselu Cielaviņu un paliek tikpat tievi kā pirms tam. Kaitinoši.

7. Vielmaiņa darbojas visur vienādi
Nav tāda "viena dīvaina trika", kas palīdzēs nodzīt riepu uz vēdera un atstāt krāšņa izmēra dibenu. Ja tu tievē, tu tievē visā ķermenī. Tiesa, ikvienam no mums ir zonas, kurās organisms atliek taukus ar lielāko prieku – kādam vēders, citam ciskas. Diemžēl vai par laimi (kā kurā gadījumā) no šīs zonas viss liekais aizies kā pēdējais. Tomēr notievēt kādā konkrētā ķermeņa zonā un tikai tur var vien plastikas ķirurga kabinetā. 

8. Lēnāka vielmaiņa nenozīmē, ka nekad nevarēs notievēt
Patiesībā arī cilvēki ar naskākām vielmaiņām var būt bezcerīgi liekā svara priekšā, ja neiekārtos sev tādas dzīvesveida pārmaiņas, kuras var uzturēt. Īslaicīgas diētas nestrādā nevienam, taču īpaši nestrādā lēno vielmaiņu īpašniekiem. Ja vēlies notievēt un saglabāt jauno formu, veic izmaiņas visai dzīvei, nevis tuvākajiem pāris mēnešiem. Diētas ārsti iesaka svērties vismaz reizi nedēļā, regulāri kustēties un ierobežot kaloriju patēriņu, kā arī samērot porcijas – lai nav tā, ka visas dienas kalorijas tiek apēstas jau brokastīs. Un ēst to, kas garšo, kaloriju budžeta ietvaros. Nav jēgas pāriet uz brokoļu diētu, ja ienīsti brokoļus – tas vienkārši nestrādās.

9. Interesants fakts: visstraujākā vielmaiņa dzīvnieku pasaulē ir kolibri putniņiem
Tā kā viņi vicina spārnus 60-80 reizes sekundē (tu nepārlasījies), tad viņiem jāpārtiek no saldiem nektāriem, lai pietiktu spēka palidot. Vai esi jebkad redzējis resnu kolibri putniņu? Mēs arī ne. Atliek secināt, ka jākustas vairāk.

Avoti: 1, 2, 3.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru